Avoti, mācību materiāli

1. KRĒTAS UN MIKĒNU CIVILIZĀCIJAS Šajā nodaļa ir apkopoti avoti par divām bronzas laikmeta civilizācijām Grieķijas teritorijā un Egejas jūras baseinā. II. gt. p.m.ē. pastāvēja civilizācija Krētas salā, ar centru Knosas pilī, un civilizācija Grieķijā, kuras lielākais centrs bija Mikēnu citadele. Neskatoties uz abu civilizāciju garīgās un materiālās kultūras līdzībām, tās nopietni atšķīrās savā starpā. Tādēļ tās tiek apskatītas atsevišķi un šī nodaļa ir sadalīta divās daļas – pirmā ir … Lasīt tālāk

Par Mikēnu civilizāciju mūsu rīcībā ir trīs avotu grupas: arheoloģiskie materiāli, mikēniešu teksti uz māla plāksnēm un vēlāku laiku grieķu autoru liecības par Mikēnu pilīm un to valdniekiem. Šajā daļā ir pārstāvēti teksti no abām rakstīto avotu grupām. Mikēnieši lietoja Krētas rakstību, pielāgojot to savas valodas specifikai ( t.s. “lineārā B rakstība” ). Šo rakstību atšifrēja angļu arhitekts Maikls Ventrīss 1954. gadā, pēc tam, kad viņš saprata, ka mikēnieši ir … Lasīt tālāk

2. HOMĒRA PASAULE Homēra eposs iekļauj sevī divas lielas poēmas par grieķu senajiem varoņiem: “ Iliāda” un “Odiseja”. “Iliādā” tiek stāstīts par notikumiem pie Trojas pilsētas mūriem ( Mazāzijā ), kuru ielenca grieķu apvienotais karaspēks laikā, kad jau tuvojās beigām desmitais kara gads. Šajā karā piedalījās daudzi grieķu varoņi, katrs sava karapulka priekšgalā. “Odiseja” stāsta par grieķu varoņa – Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām. Vēl desmit gadus Odisejs ir … Lasīt tālāk

Homēra varoņi veido visdažādākās attiecības gan savā starpā, gan ar citu sociālu slāņu pārstāvjiem. Šīs attiecības nav viennozīmīgas, taču ieskatoties tajās var labāk saprast šo cilvēku pasauli. 2.1. Hektors kliedz Diomedam, kurš grasās izvairīties no divkaujas ar viņu: Ātrzirgu danaji tevi, ai Diomēd, vērtēja augstu, Ierādot labāko vietu, daudz gaļas un vīnkausus sniedzot. Tagad vairs negodās tevi, jo sievai patiesi tu līdzīgs. Pazūdi bailīgā sieva!… ( Il., VIII. 161 – … Lasīt tālāk

Nevar saprast kultūru un tās cilvēkus, nezinot viņu attieksmi pret dzīvi un pasauli. Homēra dievus pazīst ikviens skolnieks, bet šķiet, ka ar to ir par maz, lai izprastu tā laika cilvēka dzīves uztveri. Tādēļ šeit ir apkopoti fragmenti, kuros atspoguļojas Homēra attieksme pret dzīvi un viņa priekšstati par pasaules kārtību un cilvēka vietu tajā. Homēra eposs nav nedz teoloģisks, nedz kosmoloģisks traktāts, līdz ar to šos priekšrakstus mēs varam rekonstruēt … Lasīt tālāk

3. ARHAIKAS LAIKMETS GRIEĶIJĀ Arhaikas laikmets ( VII – VI gs. p.m.ē. ) iezīmē periodu, kad senajā Grieķijā notika straujas pārmaiņas visās dzīves jomās. Tas ir laiks, kad izveidojās specifiskā grieķu politiskās dzīves forma – polisa. Vārds “polisa” apvieno sevī trīs jēdzienus, kas seno grieķu uztverē bija nesaraujami saistīti: “pilsoņu kolektīvs”, “pilsēta” un “valsts”. Pareja uz dzīvi pilsētās, materiāli – tehniskais progress, sociālā noslāņošanas un iedzīvotāju skaita pieaugums būtiski mainīja … Lasīt tālāk

2. VĒRTĪBAS UN SOCIĀLĀS METAMORFOZES Galvenais avots par arhaikas laikmeta grieķu sabiedrību, dzīves veidu un vērtībām ir tā laika dzeja. Dzeja bija pirmais un toreiz vēl vienīgais literatūras žanrs. Dzejai piemita sakrāls statuss, jo pēc grieķu domām, dzejas avots bija no dieviem dota iedvesma, tātad, īpaša žēlastība. Tas padarīja dzejnieku līdzīgu pravietim, no kura mutes nāk augstāko spēku iedvesta patiesība. Tādēļ visu, kas likās svarīgs, grieķi centās ielikt dzejas formā. … Lasīt tālāk

3. GRIEĶU KOLONIZĀCIJA KIRĒNAS DIBINĀŠANA Kirēna bija grieķu kolonija Āfrikas ziemeļu piekrastē, kuru dibināja Tēras salas iedzīvotāji ap 631.g.p.m.ē. Šajā nodaļā ir ievietoti divi vēsturiski dokumenti, kuri apraksta Kirēnas dibināšanas gaitu — Hērodota stāstījums un viena uzraksta teksts, kas tika atrasts izrakumu laikā senās Kirēnas atrašanās vietā. Tas ir rets gadījums, kad par vienu un to pašu notikumu mūsu rīcībā ir divi dažāda tipa avoti – literārs teksts un autentisks … Lasīt tālāk