Sērijas ANTIQUITAS VIVA: STUDIA CLASSICA zinātnisko rakstu un Latvijas Universitātes klasiskās filoloģijas studiju, pētniecības un radošās dzīves annāļu 5. krājums dodas pie lasītājiem Latvijas Universitātes simtgades ietvarā.
Zīmīgs laiks: simtgades svinību sakarā atceramies pirmo pilntiesīgo Latvijas Universitātes (tolaik Latvijas Augstskolas) rektoru Ernestu Felsbergu – klasisko filologu un antīkās mākslas speciālistu, kas izglītojies Tērbatas Universitātē. Tieši klasiskās senatnes zinības un vērtības tādējādi bijušas Latvijas Universitātes studiju un pārvaldes raksturīgākās iezīmes šīs augstskolas sākumā.
Īsam atskatam uz vēsturi simts gadu norišu kontekstā pieminēšanas vērts arī kāds cits interesants fakts. Septembrī. Ar jauno mācību gadu LVU Filoloģijas fakultātē tiek atsāktas latīņu un sengrieķu valodas studijas. Tā filoloģe Ieva Strunka izceļ vienu no 1990. gada svarīgākajiem notikumiem Latvijā (Gunāra Priedes dzīve un darbi: 1959–1968. Rīga : Jumava, 313. lpp.) – klasisko valodu akadēmiskās pozīcijas atjaunošanu.
Atjaunošana pēc tam, kad pēckara padomju laiku gados klasiskās filoloģijas studijas Latvijā tiek likvidētas, paturot tās lielākajās Padomju Savienības augstskolās (Maskavā un Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga)), bija iespējama lielā mērā divu konkrētu pamatfaktu dēļ. Pirmkārt, arī padomju gados tika saglabāta Klasiskās filoloģijas katedra. Tās ilggadēja vadītāja bija docente Tamāra Fomina – stingri uzticīga klasiskajai filoloģijai un mērķtiecīga tās uzturētāja mācībspēkos un studiju kursos, kas bija obligāti universitātes studentiem. Otrkārt, studiju satura pārmaiņu vējos 90. gadu sākumā atkal pievērsties klasiskajiem priekšmetiem iedrošināja un pārliecinoši mudināja toreizējais LU Filoloģijas fakultātes dekāns docents Reinis Bērtulis.
Piektais ANTIQUITAS VIVA: STUDIA CLASSICA krājums turpina tradīcijas: tā pamatsadaļa arvien ir tāda paša nosaukuma biennāles starptautisko zinātnisko konferenču materiālu apkopojums. Šī krājuma zinātnisko rakstu nodaļu veido 2016. gada ANTIQUITAS VIVA sērijas konferences par tēmu Vārds vārdnīcā un tekstā. Rakstu autori piedāvā pētījumus gan grieķu, gan latīņu valodas jomā – par topošām un senām vārdnīcām un vārda vietu un lomu tajās (Ilona Gorņeva, Brigita Cīrule, Irīna Rudenko), par klasisko valodu vārdiem latviešu valodas vidē (Arturs Hansons), par vārdu izvēles mūžīgo problemātiku (Olga Budaragina) un vārdu tekstā – par sarežģīti izprotamu vai problemātisku tulkošanai, vai novecojušu vārdu –, par vārdiem noteiktas tematikas tekstos (Ilze Rūmniece, Harijs Tumans, Jeļena Jermolajeva, Līva Rotkale, Gita Bērziņa, Ieva Fībiga, Anna Strode, Renāte Berga, Kārina Reina), par latīņu vārdiem terminoloģijas jomā (Dace Strelēvica-Ošiņa), par lībiešu vietvārdiem senos pergamentos (Vija Stikāne), par klasisko valodu ekscerptiem modernās mūzikas tekstos (Ingars Gusāns).
Krājuma otrā nodaļa ir jauns risinājums tā komplektēšanā: te iekļauti klasisko tekstu tulkojumi un klasisko tekstu un valodu iedvesmota jaunrade. Daigas Lapānes tulkojumos lasāmi Sapfo lielākie fragmenti
– tas ir pirmais tāda veida apkopojums šīs sengrieķu dzejnieces latviskojumu vēsturē. Daiga Lapāne piedāvā arī hellēnisma laika slavenā dzejnieka Teokrita dzejas latviskojumu. Lasāmas arī trīs līdz šim latviski netulkotas Pindara uzvaras odas (epinīkiji) Ilzes Rūmnieces tulkojumā. Interesants pienesums ir klasiskās filoloģijas maģistra Rolanda Virka heksametros sacerētais dzejojums; iespējams, zināms iedvesmojums turpmākiem klasisko formu un izteiksmes stila atdarinājumiem un alūziju risinājumiem oriģināldzejā. Plašākas un atsevišķas jaunu antīkās literatūras tulkotu tekstu publikācijas gaidās šīs krājuma sadaļas materiāls uztverams kā iedvesmojoša sagatave, kas neļauj gatavajiem tulkojumiem iegult ilgākā aizmirstībā rakstāmgaldu atvilktnēs.
Krājuma trešā nodaļa – ANNALES. Te sadaļā SCRIPTA MANENT lasāmas jomai svarīgāko publicējumu recenzijas, aptverot laiku kopš iepriekšējā – ceturtā – krājuma iznākšanas 2014. gadā. Četru gadu gaitā Latvijā klajā nākušas gan mācību un valodisku ieteikumu grāmatas, gan monogrāfijas, gan seno un mūsdienu grieķu literāro tekstu tulkojumi. Ievērojot krājumu sērijas tradīciju un realitāti, ka promocijas darbi antīkās literatūras izpētē netop bieži, publicēta arī atsauksme par aizstāvētu doktora disertāciju (Ilonas Gorņevas promocijas darbs antīkās literatūras vēsturē).
Otra annāļu sadaļa VARIA ietver klasisko filologu studiju, pētnieciskā un dažādu projektu darba pārskatu. Visnotaļ atzīstot Vinetas Kleines – Latvijā atjaunoto klasisko studiju pirmā izlaiduma absolventes – reiz teikto, ka klasiskā filoloģija ir dzīvesveids, svarīgi ir fiksēt daudzos notikumus, kuri veido un papildina klasisko filologu dzīvi un kuri bagātina studiju ieguvumus kā izziņā, tā emocijās.
Sadaļu VARIA un visu krājumu vainago LU klasiskās filoloģijas studiju programmas bakalaura un maģistra grāda ieguvēju saraksts, uzrādītas arī viņu izstrādāto studiju noslēguma zinātnisko darbu tēmas. Līdzās citu Eiropas augstskolu un LU mācībspēkiem studenti un absolventi aizvien ir arī ieinteresēti ikviena krājuma satura radītāji un piepildītāji, tādējādi atklājot klasiskās filoloģijas ilglaicīgu varējumu Latvijā un uzturot atbalstošu saikni ar savu Alma Mater. Krājuma veidotāji ir pateicīgi krājuma oficiālajiem recenzentiem – LU LFMI vadošajam pētniekam Benediktam Kalnačam un LKA profesoram Raimonam Briedim.
Krājums tapis ar Grieķijas Republikas Kultūras un sporta ministrijas, LU akadēmiskās attīstības projekta Nr. AAP 2018/108, LU 2016.–2018. gada prioritārās pētniecības projekta Letonika, diaspora un starpkultūru komunikācija finansiālu atbalstu.
Latvijas Universitātes simtgadē publicētā krājuma moto arī iezīmē svinīguma noskaņu: LU himnas teksta autora dzejnieka Edvarta Virzas vārdi pārcelti Eiropas akadēmiskās vides vēsturiskajā kopvalodā – latīniski (ievadraksta autores tulkojums).
Līdzīgi saulei Tu atnes mums dienu, Gudrību vērīgiem gariem Tu sniedz. Celdamās augstāku pati arvienu, Tautai Tu augstāku pacelties liec. Latvijas slava un Latvijas glītums, Mākslām un zinībām patvērums tur. Svešs lai kā ozoliem mūžīgiem vītums Visiem, kas mūžīgu uguni kur. |
Soli tu instar adfers nobis diem et sapientiam mentibus fers. Tuo ascensu per dies et semper altius populi scandendum est. Lettiae gloria, Lettiae pulchrum, focus scientiae artibus tu. Absunt ut quercibus altis ruinae, absit occasus igniferis sic! |
Ilze Rūmniece
Lejuplādēt rakstu krājumu var šeit: Gorņeva, I., Rūmniece, I. (red.). ANTIQUITAS VIVA 5: STUDIA CLASSICA. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019.