Platona “Parmenids” strukturēts divās daļās. Pirmajā daļā tiek problematizētas eidosu-lietu attiecības. Otrajā daļā tiek piedāvāti dialektiskie vingrinājumi, kuriem jāspēj padarīt Sokratu par kompetentu eidosu teorijas aizstāvi. Taču tā kā vingrinājumi noved pie dažādām pretrunām, nav skaidrs, kāda ir šo vingrinājumu funkcija darba kontekstā. Māra Melbārža maģistra darba «Dialektisko vingrinājumu funkcija Platona Parmenidā» mērķis ir parādīt, ka vingrinājumi atklāj, kā kvalificēt tāda veida izteikumus kā “F-ais ir F”, jo pretējā gadījumā tie rada problēmas, kas apsvērtas “Parmenida” pirmajā daļā. Vingrinājumu rezultāti uzrāda, ka daži eidosi var būt tie, kas tie ir, tikai saattiecinājumā ar savu korelējošo eidosu. Šis secinājums ir pamats “Parmenida” pirmās daļas problēmu risinājumam.
Lejuplādēt darbu var šeit: Melbārdis, M. Dialektisko vingrinājumu funkcija Platona Parmenidā. Rīga: LU, 2016.