ANTĪKĀ FILOSOFIJA

title DIALEKTISKO VINGRINĀJUMU FUNKCIJA PLATONA PARMENIDĀ

title

Platona “Parmenids” strukturēts divās daļās. Pirmajā daļā tiek problematizētas eidosu-lietu attiecības. Otrajā daļā tiek piedāvāti dialektiskie vingrinājumi, kuriem jāspēj padarīt Sokratu par kompetentu eidosu teorijas aizstāvi. Taču tā kā vingrinājumi noved pie dažādām pretrunām, nav skaidrs, kāda ir šo vingrinājumu  funkcija  darba  kontekstā.  Māra Melbārža maģistra darba «Dialektisko vingrinājumu funkcija Platona Parmenidā» mērķis  ir parādīt, ka vingrinājumi atklāj, kā kvalificēt tāda veida izteikumus kā “F-ais ir F”, jo pretējā gadījumā tie … Lasīt tālāk

divider

title AGRĪNO STOIĶU KAUZĀLI TELEOLOĢISKAIS DETERMINISMS

title
Zeno_of_Citium_pushkin

Oļegs Andrejevs Mg. phil. Raksts ir veltīts determinismam agrīno jeb seno stoiķu (pirmām kārtām Zēnona un Hrīsipa) filosofijā. Tajā es aplūkoju cēloņa un seku jēdzienus agrīno stoiķu fizikā, kā arī pievēršos viņu priekšstatiem par likteni, kas nosaka cēloņseku attiecību nepieciešamo raksturu. Ņemot vērā seno stoiķu idejas par cēlonību, kā arī viņu kosmoloģiskos priekšstatus, es izdaru secinājumu, ka agrīno stoiķu determinismu var uzskatīt par kauzāli teleoloģisko determinismu. Atslēgas vārdi: agrīnais stoicisms, … Lasīt tālāk

divider

title LOGOSS VIŅPUS LOGOSA: MĪTI PLATONA FILOSOFIJĀ

title
plato

(Pārpublicēts no punctummagazine.lv.) Varētu iztēloties, ka filosofijas un literatūras žurnāla pastāvēšanas lielākais pretinieks būtu Platons, kurš izraidīja dzejdarus no valsts un palikušajiem izveidoja priekšrakstus pareizas dzejas radīšanai. Proti, filosofijai nevajadzētu sajaukties ar dzeju. Tomēr Platona darbos sastopami daudzi mīti, un tiem piemīt arī augsta literārā vērtība. Platona rakstītais nes vēsturisku liecību, bieži esot viens no senākajiem kāda mīta, antīkās pasaules domāšanas fragmenta avotiem. Tāpēc – no otras puses – Platons … Lasīt tālāk

divider
divider
divider

title THE MEANING OF TO GENOS TOU EIDOUS MEROS AND TO EIDOS TOU GENOUS MEROS IN ARISTOTLE’S METAPHYSICS Δ 25

title

In his Metaphysics Δ 25, 1023b24–5 Aristotle juxtaposes to genos tou eidous meros and to eidos tou genous meros by saying that the genus is a part of the form in a different way (allōs) than the form is a part of the genus. The author of the article considers how to interpret the word allōs and argues for the idea that the contrast marked by allōs reveals two different meanings of meros, in each case expressing a different relation of parthood. … Lasīt tālāk

divider

title VEIDOLA DALĀMĪBA UN BŪTĪBAS VIENĪBA ARISTOTEĻA SKĀTĪJUMĀ

title

Aristotelis aplūko vielisku būtību kā tādu, kas sastāv no atšķirīgām daļām: vielas (vielisko sastāvdaļu jeb elementu summas) un būtības kā veidola. Vieliska būtība ir salikums, kura vienību nodrošina veidols, apvienojot vieliskās sastāvdaļas, kas bez veidola būtu tikai lietu summa jeb kaudze. Veidolam jābūt vienībai, jo tikai tas, kas pats ir vienība, var apvienot to, kas vēl nav vienība. Aristoteļa darbos atrodami izteikumi, ka pats veidols arī ir salikums un ir … Lasīt tālāk