Vēsture

Laines Kalējas bakalaura darbā «Politiskās ētikas problemātika Marka Aurēlija darbā» tiek analizēts Marka Aurēlija sarakstītais filozofiskais sacerējums Ta eis heauton jeb „Pašam sev”, citur tulkots arī kā „Meditācijas”. Šāda analīze tiks saistīta ar Marka Aurēlija politisko darbību, un galvenais mērķis ir parādīt Marka Aurēlija politiskās darbības saskaņu vai nesaskaņu ar viņa filozofiju, kā arī attiecības starp Marka Aurēlija politiskajiem ideāliem, kā dabiskais likums, kosmopolītisms un cilvēku vienlīdzības idejas, un viņa … Lasīt tālāk

LU Vēstures un Filozofijas fakultātes absolvents Kristaps Rāvičs savā brīnišķīgajā darbā «Sociālpolitiskās idejas Milānas Ambrozija un Jāņa Hrizostoma darbos» uzstādīja sev mērķi izpētīt un salīdzināt divu ievērojamu vēlā antīkā laikmeta bīskapu — Milānas Ambrozija un Jāņa Hrizostoma sociālās un politiskās idejas. Caur salīdzinājumu tiks dots padziļināts ieskats kristīgajā sociālajā un politiskajā domā laikā, kad antīkā politiskā doma lēnām transformējās kristīgajā un veidojās sabiedrības modelis un idejas, kas bija pamatā vēlākajai … Lasīt tālāk

Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes absolvente Marta Elīna Martinsone savā bakalaura darbā «Senās Romas pilsoņu kari kā Cēzara un Pompeja konflikts – personīgie, politiskie un militārie aspekti» piedāvā aplūkot Romas pilsoņu karus no pietiekami neparasta un intriģējoša skatu punkta. Proti, autore analīzē pilsoņu karus ne tikai kā politisku vai militāru sadursmi, kas bija vērsta uz republikas saglabāšanu vai gāšanu, bet arī kā divu spēcīgu personību – Gaja Jūlija Cezāra … Lasīt tālāk

Innas Pasnakas maģistra darba „Politisko panākumu koncepts Senajā Romā: 79.g.p.m.ē. -49.g.p.m.ē. konsulu piemērs” mērķis ir verificēt mūsdienu historiogrāfijā pastāvošo uzskatu, ka politisko panākumu kvintesence republikas posmā bija konsulāta sasniegšana. Izpētot konkrētu politiķu karjeras un nosakot to augstāko punktu, pētījuma autore ir secinājusi, ka laika posmā starp Sullas un Cēzara diktatūrām politisko panākumu būtība bija nevis konsulāts, bet neoficiālā senāta līdera, princeps civitatis, statusa iegūšana. Šāds jauns skatījums ļauj pilnīgāk izprast … Lasīt tālāk

Pēc neilga pārtraukuma atgriežamies ar jaunu pētījumu seno laiku vesturē! Ar zināmām skumjām atvādamies no Senās Ēģiptes problēmjautājumiem un skaistules Hatšepsutes un piedavajam pievērst uzmanību Senās Romas tematikai, kas tiek analizēta maģistra darbā „Principāta sistēmas transformācija imperatora Nervas laikā”. Darba autora — LU Vēstures un Filozofijas fakultātes maģistratūras absolventa Aleksandra Kovaļenko uzmanības centrā ir līdz šim maz pētīta tēma – Romas impērijas politiskās sistēmas (principāta) transformācija imperatora Nervas valdīšanas laikā … Lasīt tālāk

Turpinām iesākto tradīciju un publicējam vēl vienu interesantu un daudzsološu pētījumu seno laiku vēsturē. Šoreiz tas ir ļoti kvalitatīvs bakalaura darbs „Propaganda Oktaviāna Augusta valdīšanas laikā (27.g.pr.Kr. – 14.g.pēc Kr.)”, kas pieder Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes studentes Ilzes Zīlmanes spalvai. Kā var saprast no pētījuma nosaukuma, tas ir vēltīts pietiekami svarīgai un vienmēr aktuālai antīkās vēstures problēmai – imperatora Gaja Jūlija Cēzara Oktaviāna Augusta aktīvajiem un nepārprotami veiksmīgajiem … Lasīt tālāk