1.2. MĀCĪBU MATERIĀLI: MIKĒNU CIVILIZĀCIJA SENO TEKSTU ATSPOGUĻOJUMĀ

Par Mikēnu civilizāciju mūsu rīcībā ir trīs avotu grupas: arheoloģiskie materiāli, mikēniešu teksti uz māla plāksnēm un vēlāku laiku grieķu autoru liecības par Mikēnu pilīm un to valdniekiem. Šajā daļā ir pārstāvēti teksti no abām rakstīto avotu grupām.

Mikēnieši lietoja Krētas rakstību, pielāgojot to savas valodas specifikai ( t.s. “lineārā B rakstība” ). Šo rakstību atšifrēja angļu arhitekts Maikls Ventrīss 1954. gadā, pēc tam, kad viņš saprata, ka mikēnieši ir runājuši grieķu valodā. Mikēnieši rakstīja ar asiem priekšmetiem uz mitrām māla plāksnēm.

Grieķu rakstnieki par Mikēnu pasauli zināja tikpat maz, cik par seno Krētas civilizāciju. Tādēļ viņi atstāstīja tikai mītus par senajiem varoņiem, kas dibināja varenās mikēniešu citadeles. Šis laikmets ir palicis grieķu apziņā kā nesasniedzamas varas, slavas un bagātības laikmets. Visi lielākie grieķu mītu varoņi ( Danajs, Persejs, Hērakls, Tēzejs, Agamemnons un citi ) ir dzīvojuši Mikēnu laikos, viņu slavenajās pilīs. Zīmīgi, ka grieķu rakstnieku liecībās pēc speciālistu atzinumiem dīvainā kārtā atspoguļojas reālā Mikēnu laikmeta ģeogrāfija un vairākās citas tā laika reālitātes.

2. 1. UZRAKSTI UZ MĀLA PLĀKSNĪTĒM NO PĪLOSAS PILS ARHĪVA

Vislielākais māla plāksnīšu arhīvs tika atrasts Pīlosas pils drupās. Visās Mikēnu pilīs pastāvēja līdzīga sociālā, politiskā un ekonomiskā iekārta. Līdz ar to šī arhīva materiāli tiek uzskatīti par galveno avotu visas Mikēnu civilizācijas izpētei. Tiesa gan, šie materiāli ir visai specifiski – uz māla plāksnītēm tika pierakstīti nevis literārie darbi, bet grāmatvedības atskaites. Turklāt, ne vienmēr var noskaidrot, par ko tiek runāts un kas slēpjas aiz viena vai otra apzīmējuma.

2.1.1. Verdzeņu un viņu bērnu uzskaite ( uzraksti Aa un Ab ):

Audējas ( SIEVIETES ¹ ) 37 ( MEITENES ) 26 ( ZĒNI ) 16…
Citas strādnieces ( SIEVIETES ) 7 ( MEITENES ) 3 ( ZĒNI ) 4….
Palīgkalpones ( SIEVIETES ) 4 ( MEITENES ) 2 ( ZĒNI )1.
Pilosā šuvējas ( SIEVIETES ) 38 ( MEITENES ) 20 ( ZĒNI )19….

2.1.2. Naturālās izmaksas amatniekiem un kalpiem ( uzraksti An 7 un Fn 50 ):

Falantam mēnesī ( OLĪVES )……………….4´ ²
Pakam mēnesī ( OLĪVES ) …………………
………………………………………………………….
Mūrniekam mēnesī ( OLĪVES )……………..45´
Krasta apsardzei ( MIEŽI )…………………..
Ieroču meistariem ( MIEŽI )………………….2´´
Maizes cepējiem ( MIEŽI )……………………2´´

2.1.3. Privāto personu zemes noma ( uzraksts En 6009 ):

Varantajam zemi iznomā:
Ampuks, kunga ieroču meistars īrē tik daudz graudu ³ ( KVIEŠI ) …………………..1´´
Īnija, dievietes kalpone, ⁴ iznomā tik daudz graudu ( KVIEŠI)………………………..2´.4´´
Sīma, dievietes kalpone, iznomā tik daudz graudu ( KVIEŠI )………………………….1´

2.1.4. Valsts zemes nomā ( uzraksti Ep. 617 ):

Erivots, dievietes kalps, iznomāja un izstrādāja tik daudz graudu ( KVIEŠI )……..1. 3´
Perekota , pandaejs, hamaejs ⁵ iznomā… ar tik daudz graudiem ( KVIEŠI )………..1
Kopīna, dievietes kalpone, iznomā no tautas zemes gabalu ar tik daudz
graudiem ( KVIEŠI )…………………………………………………………………………………….2

2.1.5. Valsts zemes piešķiršana pārvaldniekiem ( uzraksts Er 312. ):

Valdnieka temenoss ⁶ ar tik daudz graudiem ( KVIEŠI )……………………………………30
Karavadoņa temenoss ar tik daudz graudiem ( KVIEŠI )………………………………….10
Telestiem ⁷ tik daudz graudi ( KVIEŠI )…………………………………………………………..30
Telesti ir ( CILVĒKI )…………………………………………………………………………………….3

2.1.6. Bronzas piegāde valdnieka pilij karaspēka vajadzībām ( uzraksts Tn 829. ):

Tik daudz dos koretori, damati, prokoretori, ⁸ priesteriene – atslēdzniece, uzraugi……..:
Pijā koretors ( BRONZA )……………………………………….2´
Prokoretors ( BRONZA )………………………………………..3´´
Metapā koretors ( BRONZA )…………………………………2´´
Prokoretors ( BRONZA )………………………………………..3´´

2.1.7. Karaspēka mobilizācija ( uzraksts An 519. ):

Kevona pulks Kakejā……
Vrupiju karavienība Opatapā ( CILVĒKI )………………..20
Kureju karavienība Pirūtā ( CILVĒKI )…………………….32
Kopā ar viņiem kaujas ratu vienības komandieris Lovks Kusamemnīds.

2.1.8. Upuri dieviem ( uzraksti Fr ):

Vanasā Kungam smaržīgās eļlas ( SMARŽĪGA EĻĻA ) …………………………………….1
Vanaā Kundzei smaržīgās eļlas ( SMARŽĪGA EĻĻA )……………………………………….3´
Sfagijas novadā pazemes pasaules valdniecei ( SMARŽĪGA EĻĻA )………………….11´
Lūsijas novadā dieviem smaržīgās eļļas ( SMARŽĪGA EĻĻA )……………………………3´
Kundzei ( ZELTA KAUSS )…………..1; ( SIEVIETE )…………………………………………1
Zevam ( ZELTA KAUSS )…………….1; ( VĪRIETIS ) ………………………………………….1

Avots: Антология источников по истории, культуре и елигии древней Греции. Ред. В. И. Кузищин. Спб., 2000.

2.2. GRIEĶU AUTORI PAR MIKĒNU LAIKMETA PILĪM UN VALDNIEKIEM

Grieķu rakstnieki katru Mikēnu laikmeta pili saistīja ar kādu no saviem lielajiem varoņiem. Tādēļ viņu liecības par šo laikmetu ir sagrupētas attiecīgi pa pilīm.

a) Par Mikēnām:

2.2.1. Homērs. Iliāda

Šajā fragmentā Homērs apskata grieķu karaspēku pie Trojas un uzskaita karapulkus, kurus atveda sev līdzi Agamemnons, Mikēnu valdnieks ( viņa valsts bija vislielākā) un Nestors, Pilosas valdnieks.

Tālāk tiem sekoja cīņā no slavenām Mikēnām vīri,
Arī no Korintas lejām, no tīikamās Araitirejas,
Krāšņiem Sikionas kalniem, kur senlaikus valdīja Adrasts;
Vīri no Hiperēzijas, Gonoesas augstajām klintīm,
Vīri no Pellenas lejām, no Aigijas apkārtnes plašās,
Vīri no jūrmalas krastiem, no H elikes plašajiem laukiem.
Atreja dēls Agamemnons simts kuģos tos veda pret Troju.
Braši tam kareivji bija un arī daudz vairāk kā citiem………..
Vīrus, kas dzīvoja Pilā, kas tīkamā Arenē mita,
Trijā, kur Alfeja sēkla, it visus, kas dzīvoja Aipē…..
Gerēnas zirgvaldis Nestors šos vīrus pret Īliju veda.
Deviņi simti kuģu tam sekoja cīņā pret Troju.
( Il., 569 – 602 )

Avots: Homeri Opera. Ilias. Rec. David B. Monro, Thomas W. Allen. T. 1 – 2. Oxonia, Londinum, MCMXXXIX. ( Turpmāk: Homeri Opera ) / Homērs. Iliāda. Tulk. A. Ģiezens. Rīga, 1936. ( Turpmāk: Homērs. Iliāda ).

2.2.2. Hērodots. Vēsture

Šajā vietā Hērodots apraksta Ēģipti un stāsta, ka pilsētā Hemmisā viņš ir atradis Perseja svētnīcu, kurā notiek Perseja kults:

Uz manu jautājumu … viņi atbildēja: “ Persejs ir cēlies no mūsu pilsētas”. Jo taču Danajs ⁹ un Linkejs bija cēlušies no Ēģiptes un no turienes ar kuģiem bija ieradušies Hellādā ( Hdt.II, 91 ).

Turpretī, saskaņā ar persiešu nostāstiem, ne tikai Perseja senči, bet arī pats Persejs bija asīrietis un kļuvis par hellēni ( Hdt. VI, 54 )

Avots: Herodoti Historiae

2.2.3. Pausānijs. Hellādas apraksts

Pausānijs – grieķu rakstnieks ( II. gs. m.ē.), uzrakstīja “Hellādas aprakstu” desmit grāmatās. Šis darbs ir paša Pausānija ceļojuma apraksts pa Grieķiju, kas satur vērtīgu informāciju par seno pilsētu un apdzīvoto vietu topogrāfiju, par pieminekļiem, mākslas priekšmetiem utt. Pausānijs atstāta arī visus viņam zināmus mītus un vēsturiskus faktus par katru Grieķijas novadu.

Tas, ka Persejs dibināja Mikēnas, ir zināms visiem hellēņiem…

Šajā vietā viņš pazaudēja sava zobena galu ( mykēs ) un uzskatīja to par zīmi pilsētas dibināšanai. Esmu dzirdējis arī tādu stāstu, ka viņš, slāpju mocīts, atrada šajā zemē sēni ( mykēs ) un padzēris ūdeni no šīs sēnes, aiz gandarījuma nosauca šo zemi par Mikēnām ( Paus. II, 15. 4; 16. 3 ).

Līdz mūsdienām no Mikēnām ir saglabājusies daļa no pilsētas mūriem un vārti, virs kuriem stāv lauvas. Stāsta, ka visas šīs būves ir uzcēluši kiklopi, tie paši, kas uzcēla Projtam mūrus Tirintā. Starp Mikēnu drupām atrodas pazemes ūdens krātuve, ko sauc par Perseju. Šeit bija arī Atreja un viņa dēlu pazemes būves, kur glabājās viņu dārgumi un bagātības. Šeit ir Atreja kaps un arī visu to vīru kapi, kuri kopā ar Agamemnonu ir atgriezušies no Īlijas un kurus nogalināja Egists dzīru laikā ( Paus.II,17.5 — 6 ).

Avots: TLG.

2.2.4. Apollodors. Mitoloģiskā bibliotēka

Ķēniņam Akrisijam… dievs atbildēja, ka viņa meitai Danajai piedzims dēls, kas viņu nogalinās. Nobijies Akrisijs uzcēla pazemē vara ēku un sāka sargāt tur Danaju…

Zevs, pārvērties par zeltu, iztecēja caur jumtu pie Danajas, un, iekļuvis viņas klēpī, savienojās ar viņu. Kad Akrisijs vēlāk uzzināja, ka viņa dzemdēja Perseju… viņš ielika meitu kopā ar jaundzimušo puisīti kastē un iemeta viņu jūrā. Kad kaste nokļuva pie Serifas salas, Diktis izvilka un izaudzināja Perseju ( Apollod. II,4.1).

Avots: TLG

2.2.5. Strabons. Ģeogrāfija

Strabons – grieķu rakstnieks ( ap 64. – ap. 20.g. m.ē. ), ģeogrāfs, ceļotājs, vēsturnieks, uzrakstīja “Ģeogrāfiju” septiņpadsmit grāmatās. Šajā darbā Strabons aprakstīja visu tolaik pazīstamo pasauli, sniedzot plašas ziņas par daudzu zemju topogrāfiju, vēsturi un mitoloģiju:

Pēc Trojas kara, kad Agamemnona valsts tika sagrauta, Mikēnu varenība norietēja, it īpaši pēc Hēraklīdu ¹⁰ atgriešanās, jo Heraklīdi, iegūstot varu pār Peloponesu, padzina iepriekšējos valdniekus ( Strabo. VIII, 6. 10 ).

Avots: TLG

b) Par Argosu :

2.2.6. Apollodors. Mitoloģiskā bibliotēka

Kad Danajs un Ēģipts sāka cīnīties par varu, Danajs aiz bailēm no Ēģipta dēliem, sekojot Atēnas padomam, pirmais uzcēla piecdesmit airu kuģi un iekāpjot tajā ar savām meitām meklēja glābiņu bēgšanā… No turienes viņš devās uz Argosu, un valdošais tur toreiz Helanors atdeva viņam savu ķēniņa varu. Kļuvis par visas šīs zemes valdnieku, Danajs nosauca visus tās iedzīvotājus savā vārdā par danajiem
( Apollod. II,1. 4 ).

Avots: TLG

2.2.7. Strabons. Ģeogrāfija

Saskaņā ar leģendu, argiešu akropoli ¹¹ uzcēla Danajs…

Starp citu, viņa kaps atrodas argiešu tirgus laukuma vidū un tiek saukts par Palintu ( Strabo. VIII, 6. 9 ).

Avots: TLG

c) Par Tēbām:

2.2.8. Apollodors. Mitoloģiskā bibliotēka

Šajā vietā Apolodors stāsta par Eiropas brāli Kadmu, kas devās meklēt savu māsu:

Kadms … devās pie Delfu orākula, lai uzzinātu par Eiropas likteni. Dievs viņam atbildēja, lai viņš neuztraucas par Eiropu, bet lai paņem sev govi par pavadoni un tur, kur nogurusi govs apgulsies zemē, tur lai viņš uzceļ pilsētu. Saņēmis šādu pareģojumu, Kadms devās ceļā cauri Fokīdai un sastapis govi … sekoja tai. Ejot pa Boiotiju, govs apgūlās, un tur tagad atrodas Tēbu pilsēta ( Apollod. III, 4 ).

Avots: TLG

2.2.9. Hērodots. Vēsture

Bet tie feniķieši, kas ieradās Hellādā kopā ar Kadmu… apmetās uz dzīvi šajā zemē un atnesa hellēņiem daudzas zinības un mākslas, to skaitā arī rakstību, kuru, kā man šķiet, hellēņi līdz tam nebija pazinuši ( Hdt. V, 58 ). ¹²

Avots: Herodoti Historiae

d) Par Tirintu:

2.2.10. Pausānijs. Hellādas apraksts

Tātad, Tirinta acīmredzot kalpoja Pretam par galveno nocietinājumu, un ar kiklopu palīdzību tai apkārt bija uzcelti mūri. Kiklopi bija pavisam septiņi, viņus dēvēja par “rokvēderiem” tādēļ, ka viņi barojās no sava amata; viņi atnāca pēc uzaicinājuma no Līkijas ( Paus. VIII, 6. 11 ).

Avots: TLG