title 5. MĀCĪBU MATERIĀLI: GRIEĶU KOLONIZĀCIJA

| Drukāt title
title

3. GRIEĶU KOLONIZĀCIJA

KIRĒNAS DIBINĀŠANA

Kirēna bija grieķu kolonija Āfrikas ziemeļu piekrastē, kuru dibināja Tēras salas iedzīvotāji ap 631.g.p.m.ē. Šajā nodaļā ir ievietoti divi vēsturiski dokumenti, kuri apraksta Kirēnas dibināšanas gaitu — Hērodota stāstījums un viena uzraksta teksts, kas tika atrasts izrakumu laikā senās Kirēnas atrašanās vietā. Tas ir rets gadījums, kad par vienu un to pašu notikumu mūsu rīcībā ir divi dažāda tipa avoti – literārs teksts un autentisks oficiāls dokuments. Tas ļauj mums ne tikai salīdzināt šo avotu sniegto informāciju, bet arī ieraudzīt vienu faktu vienlaicīgi divās dimensijās. Pateicoties tam, mēs varam ne tikai iepazīties ar grieķu kolonizācijas tehniskajiem elementiem, bet arī ieraudzīt to plašākā kultūras aspektā, kur mums atklājas tā laika cilvēku domāšanas īpatnības.

3.1. Hērodots

Pēc tam Battu 1 un citus tēriešus piemeklēja nelaimes. 2 Nezinot šo nelaimju cēloņus, tērieši aizsūtīja pārstāvjus uz Delfiem, lai viņi pajautātu orākulam. Pītija atbildēja, ka nāks atvieglojums, ja viņi Batta vadībā dibinās Kirēnu Lībijā. 3 Tad tērieši aizsūtīja Battu ar diviem 50-airu kuģiem. Kuģi devās uz Lībiju, bet Batts un viņa līdzgaitnieki nezināja, ko iesākt un atgriezās Tērā. Tērieši šāva viņiem virsū ar bultām, neļaujot piestāt pie krasta, un pavēlēja viņiem doties atpakaļ. Tad pārceļotāji bija spiesti atkal doties jūrā… ( Hdt. IV, 156. )

Pilsētas dibinātāja Batta dzīves laikā, kurš valdīja četrdesmit gadus, un viņa dēla Arkesilaja sešpadsmit valdīšanas gadu laikā, Kirēnas iedzīvotāju skaits palika tikpat neliels, kā pašā sākumā. Trešā ķēniņa valdīšanas laikā, kurš tika iesaukts par Battu Laimīgo, Pītija ar orākula teicienu pamudināja visus hellēņus doties uz Lībiju un apmesties tur uz dzīvi kopā ar kireniešiem, jo kirēnieši aicināja pie sevis jaunus iedzīvotājus, solīdami pārdalīt zemi ( Hdt. IV, 159 ).

Avots: Herodoti Historiae

3.2. Kirēnas uzraksts

Uzraksts tiek datēts ar IV gs.p.m.ē. pirmo pusi un sastāv no divām daļām. Pirmā daļa satur kirēnieša Damīda priekšlikumu par pilsoņu tiesību piešķiršanu tēriešiem, kuri nupat bija pārcēlušies uz dzīvi Kirēnā, un tautas sapulces lēmumu par šo jautājumu. Otrā daļa satur “dibinātāju zvērestu”, saskaņā ar kuru tēriešu tautas sapulce pieņēma jaunieradušos tēriešus pilsoņu skaitā. Zinātnieki uzskata, ka šis “dibinātāju zvērests” pamatā ir autentisks teksts, kas tika sastādīts Kirēnas dibināšanas brīdī, ar dažiem IV gs. p.m.ē. izdarītiem papildinājumiem, pie kuriem pieskaita galvenokārt kirēniešu apņemšanos piešķirt pilsoņu tiesības visiem tēriešiem, kas ieradīsies vēlāk. 4

3.2.1. Uzraksta pirmā daļa.

Dievs ! Laimīgo likteni!

Damīds, Batukleja dēls, piedāvāja: attiecībā uz to, ko saka tērieši, ( lai ir tā, kā piedāvāja ) 5 Kleudamass, Eutukleja dēls. Lai pilsēta ( mūsu ) paceltos un Kirēnas tautai klātos labi, piešķirt tēriešiem pilsoņu tiesības saskaņā ar tēvu noteikumiem, kurus izstrādāja ( mūsu ) senči, gan tie, kas iebrauca Kirēnā no Tēras, gan tie, kas palika Tērā, jo Apollons noteica Battam un tēriešiem, kas dibināja Kirēnu, labklājību ( uz visu to laiku, kamēr ) viņi paliek uzticīgi tiem zvērestiem, kurus senči ir devuši savā starpā tajā laikā, kad viņi izsūtīja koloniju pēc Apollona Arhageta 6 pavēles. Laimīgo likteni ! Tauta ir nolēmusi, lai tērieši arī Kirēnā saglabātu tās pašas pilsoņu tiesības. 7 Lai visi tērieši, kas tagad apmetas uz dzīvi Kirēnā, dod zvērestu, kuru ir devuši kādreiz arī citi tērieši. Sadalīt viņus pa fīlām un klaniem, kā arī starp deviņām hetērijām. 8 Ierakstīt šo lēmumu uz balta marmora stēlas un uzstādīt to dzimtajā Apollona Pītiskā svētnīcā. Uzrakstīt uz stēlas arī zvērestu, ko ir devuši dibinātāji, kuri kopā ar Battu ir atbraukuši no Tēras uz Lībijas Kirēnu. Naudu, kas ir vajadzīga akmens iegādei un uzraksta sastādīšanai, lai finansu amatpersonas paņem no Apollona ( svētnīcas ) līdzekļiem.

3.2.2. Uzraksta otrā daļa: dibinātāju zvērests.

Tautas sapulce nolēma. Tā kā Apollons pavēlēja Battam un tēriešiem dibināt Kirēnu, tērieši nolēma – Battam doties uz Lībiju kā arhagetam un ķēniņam, bet tēriešiem – kā viņa līdzgaitniekiem. Uz vienādiem noteikumiem doties ceļā no katras mājas, pie tam, ( kolonistu pulkā ) ņemt pa vienam dēlam; turklāt, doties ceļā brīviem un pieaugušiem dēliem, kā arī brīviem vīriem no Tēras novadiem. Ja kolonisti labi iekārtosies jaunajā dzīves vietā, lai viņu radinieki, kas ieradīsies Lībijā vēlāk, iegūst vienādas ar viņiem pilsoņu tiesības, iespēju ieņemt amatus un ar lozes palīdzību — zemes īpašumus no neaizņemtās zemes. Bet ja ( kolonisti ) nevarēs nostiprināties jaunajā vietā un tērieši nevarēs viņiem palīdzēt, tad, nepieciešamības pēc, lai viņi pacieš grūtības piecus gadus ( un pēc tam varēs ) atgriezties bez bailēm atpakaļ no tās zemes uz Tēru pie saviem īpašumiem un būt par pilntiesīgiem pilsoņiem. Bet, ja kāds, kuram pilsēta nozīmēs doties ceļā, negribēs aizbraukt, lai viņš tiek nogalināts un viņa īpašums konfiscēts tautas labā. Tas, kurš slēps vai neizdos, vai tēvs dēlu, vai brālis brāli, lai saņem tādu pašu sodu, kā tas, kurš nevēlēsies doties ceļā. Ar šādiem noteikumiem tie, kas palika Tērā un tie, kas devās prom, deva zvērestus un piesauca galu tiem, kas pārkāpj šos noteikumus un nepaliek uzticīgi tiem, gan to starpā kas dodas uz Lībiju, gan to starpā, kas paliek Tērā. Uztaisījuši vaska attēlus, tos sadedzināja, piesaucot lāstus, visi klātesošie – gan vīrieši, gan sievietes, gan bērni, gan jaunietes. Lai, tāpat kā šie attēli, izkūst un pazūd tas, kurš nesaglabās uzticību šiem zvērestiem, bet pārkāpj ( tos ) – gan pats viņš, gan viņa pēcteči, gan viņa īpašumi ; tiem, kas paliks uzticīgi šiem zvērestiem – gan tiem, kas dodas uz Lībiju, gan tiem, kas paliek Tērā – dzīvot labi un pārticīgi viņiem pašiem un viņu pēctečiem.

Avots: TLG

Atsauces:

  1. Batts – dižciltīgākais aristokrāts Tēras salā, Kirēnas dibinātājs un pirmais valdnieks. ↩
  2. Iespējams, runa ir par ilgstošu sausumu un neražu Tēras salā ( skat.: В. П. Яйленко. Греческая колонизация VIII – III вв. до н.э. Москва, 1982. С. 76. ). ↩
  3. Lībija – tā senie grieķi sauca Āfrikas ziemeļpiekrasti. ↩
  4. Skat.: В. П. Яйленко. Turpat, 71- 75. ↩
  5. Iekavās tiek dota bojāto un iztrūkstošo teksta daļu rekonstrukcija, kā arī paskaidrojošie vārdi. ↩
  6. Arhagets ( archagetos ) – burtiski: “ vadonis”, “ķēniņš”, “dibinātājs” ( pilsētas vai dzimtas dibinātājs ); šeit ir domāts Apollons – daudzu pilsētu “dibinātājs”. ↩
  7. Šeit ir domāts, ka tērieši iegūs Kirēnā tādas pašas tiesības, kādas tiem bijā Tērā. ↩
  8. Kirēnieši sadala tēriešus savās administratīvajās un reliģiskajās pamatvienībās: fīlas – lokālās administratīvās un kultiskās vienības; klani – ģints organizācijas formas; hetairijas – “sadraudzības”, neskaidra rakstura kultiskās un sociālas apvienības ( iespējams, arī profesionālās ). ↩

Saistītie raksti:

8.1. MĀCĪBU MATERIĀLI: ATĒNAS ARHAIKAS LAIKMETĀ 8.2. MĀCĪBU MATERIĀLI: SOLONS UN VIŅA VĒRTĪBU PASAULE 2.3. MĀCĪBU MATERIĀLI: CILVĒKA VIETA HOMERA PASAULĒ 1.2. MĀCĪBU MATERIĀLI: MIKĒNU CIVILIZĀCIJA SENO TEKSTU ATSPOGUĻOJUMĀ