title PRINCIPĀTA SISTĒMAS TRANSFORMĀCIJA IMPERATORA NERVAS LAIKĀ

title
senate

Pēc neilga pārtraukuma atgriežamies ar jaunu pētījumu seno laiku vesturē! Ar zināmām skumjām atvādamies no Senās Ēģiptes problēmjautājumiem un skaistules Hatšepsutes un piedavajam pievērst uzmanību Senās Romas tematikai, kas tiek analizēta maģistra darbā „Principāta sistēmas transformācija imperatora Nervas laikā”. Darba autora — LU Vēstures un Filozofijas fakultātes maģistratūras absolventa Aleksandra Kovaļenko uzmanības centrā ir līdz šim maz pētīta tēma – Romas impērijas politiskās sistēmas (principāta) transformācija imperatora Nervas valdīšanas laikā … Lasīt tālāk

divider

title HATŠEPSUTE – SIEVIETE UN FARAONS

title
hatshepsut

Ir pienācis laiks kārtējai publikācijai un šodien mēs pieskarsimies tādai pietiekāmi eksotiskai tēmai kā Senā Ēģipte. Ļoti labi zināms, ka šīs noslepumainās valsts vēsturē bija daudz spilgtu cilvēku, bet pat ģeniālais Imhoteps, dīžais Ramzess II un „grieķu ienācējs” Ptolemajs I Soters nespēj aizēnot astoņpadsmitas dinastijas posma valdnieci Hatšepsuti. Un tieši viņas personībai, politikai un ideoloģijai pievērš savu uzmanību Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas studente Beāte Orlova, kuras referātu „Hatšepsute: sieviete … Lasīt tālāk

divider

title PROPAGANDA OKTAVIĀNA AUGUSTA VALDĪŠANAS LAIKĀ (27.g.pr.Kr. – 14.g.pēc Kr.)

title
augustus

Turpinām iesākto tradīciju un publicējam vēl vienu interesantu un daudzsološu pētījumu seno laiku vēsturē. Šoreiz tas ir ļoti kvalitatīvs bakalaura darbs „Propaganda Oktaviāna Augusta valdīšanas laikā (27.g.pr.Kr. – 14.g.pēc Kr.)”, kas pieder Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes studentes Ilzes Zīlmanes spalvai. Kā var saprast no pētījuma nosaukuma, tas ir vēltīts pietiekami svarīgai un vienmēr aktuālai antīkās vēstures problēmai – imperatora Gaja Jūlija Cēzara Oktaviāna Augusta aktīvajiem un nepārprotami veiksmīgajiem … Lasīt tālāk

divider

title ROMAS ARMIJAS ATTĪSTĪBA MANIPULĀRĀS SISTĒMAS LAIKĀ

title
zama1

Draugi, apsveicam visus ar vasaras atnākšanu un steidzamies paziņot Jums patīkamu jaunumu. No šī brīža mūsu vietnes ietvaros līdztekus profesionālo zinātnieku rakstiem tiks publicēti arī studentu referāti, bakalaura un maģistra darbi, kas vēltīti antīkās kultūras un vēstures problēmu analīzei. Mēs ceram, ka konkrētā prakse radīs pamatu vairāku radošu un oriģinālu idēju popularizēšanai, mudinās jaunus cilvēkus turpināt savus pētījumus, kā arī palīdzēs veicināt sabiedrības interesi un izpratni par antīko pasauli, kurā … Lasīt tālāk

divider

title INTERVIJA AR DR. HIST. HARIJU TUMANU «KUR MŪSDIENĀS MĪT VAROŅI?»

title
profesors

Piedāvājam lasītāju uzmanībai interviju ar šobrīd Latvijā vienīgo antīkās vēstures speciālistu un LU asociēto profesoru Dr. hist. Hariju Tumanu. Intervijā tika runāts par vairākiem antīkas kultūras un morāles problēmjautājumiem, vēsturnieka jaunās grāmatas „Varoņi un varonība Senajā Grieķijā” publicēšanu, saikni starp pagātni un tagadni un vēstures nozīmi sevis, vispārējās kultūras un sabiedrības situācijas apjaušanā. Jāpiezīmē, ka sarunas laikā tika skartas arī citas tēmas, kas būs interesantas ne tikai vēstures specialistiem, bet … Lasīt tālāk

divider

title GAJA KORNĒLIJA TACITA «ĢERMĀNIJA»

title
tacitus

Mums ir paveicies, ka dzīvojam tik atsaucīgā valstī kā Latvija, jo bez atsaucīgiem cilvēkiem šīs grāmatas izdošana nebūtu iespējama. Grāmatas izdevējs ir Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība. Ideja atkārtoti izdot Tacita „Ģermāniju” radās pirms diviem gadiem, un jau toreiz nebija šaubu, ka izdevumam ir jābūt Jāņa Endzelīna tulkojumā. Pirmo reizi „Ģermānija” tika izdota 1938. gadā grāmatu apgādniecībā „A. Gulbis” Rīgā, un ir pagājis labs laiks, lai šo izdevumu varētu iegādāties … Lasīt tālāk

divider

title HELLĒŅU DISKUSIJAS PAR PAIDEIJU

title
fresco

Šeit paideija tiks saprasta plašākā nozīmē – ne tikai kā izglītība / izglītošanās, bet arī kā audzināšana, kas vienmēr, līdz pat neseniem laikiem, bija ļoti svarīgs, un bieži vien pats svarīgākais izglītības uzdevums. Tādēļ hellēņu diskusijas par paideiju šajā kontekstā nozīmē diskusijas par audzināšanas / izglītības mērķiem un jēgu. Ilgu laiku grieķu kultūras telpā nebija publisku diskusiju par šo tēmu, jo, acīmredzot, paideijas būtība likās pašsaprotama. Īsumā to var noformulēt … Lasīt tālāk

divider

title ARISTOTELIS UN ALEKSANDRS: SKOLOTĀJS UN SKOLNIEKS

title
Aristotle-Alexander

Kad liktenis saveda kopā Aristoteli un Aleksandru, satikās ne tikai skolotājs un skolnieks, bet divi ģēniji, kuriem bija lemts mainīt pasaules gaitu vairākus gadsimtus uz priekšu – katram savā veidā un virzienā. Viens ar savu gara spēku ietekmēja Eiropas domas telpu pāris tūkstošu gadu garumā, bet otrs ar zobenu rokā radīja jaunu hellēnistisku pasauli, kas, nepārtraukti transformējoties, pastāvēja vairāk kā simts gadu. Kā izteicās Ulrihs Vilkens, viens vēlāk kļuva par … Lasīt tālāk