Par Harijs Tumans

title SKAIDRĪBAS UN NESKAIDRĪBAS DIALEKTIKA PLATONA DIALOGOS

title
280_10-drevnegrecheskix-pisatelej-4

LU Humanitāro zinātņu fakultātes absolventa Eduarda Skvirecka bakalaura darbs risina jautājumus par skaidrības izteikšanu caur neskaidrību un Platona saules metaforu kā filozofisku nepieciešamību pēc paliekošas neskaidrības, kas paplašina filozofijas diskursa robežas, pieļaujot metaforisku pieredzējumu kā ārpus-valodisku filozofijas elementu. Darba mērķis ir noskaidrot un pierādīt, ka fundamentāla skaidrības un neskaidrības metaforisko attiecību pārvērtēšana caur dialektisku opozīciju Hērakleita valodas metaforiskajam lietojumam veido un nosaka filozofijas diskursa robežas Platona darbos. Darba hipotēze paredz … Lasīt tālāk

divider

title MASU KULTŪRA VĒSTURISKĀS RETROSPEKCIJAS SPOGULĪ: SENO LAIKU PIEMĒRS

title
dscf0129-1024x768

Par masu kultūru tiek runāts un rakstīts ļoti dažādi – gan aplūkojot tās no dažādiem skatu punktiem, gan analizējot ar dažādu metodoloģiju palīdzību. Taču parasti ar masu kultūru saprot jaunāko laiku fenomenu, kas ir sācies, kā daži domā- XIX gs. beigās vai XX gs. sākumā, kā domā citi. Arī internetā atrodamās definīcijas saista šo fenomenu ar moderno sabiedrību un mūsdienu masu medijiem. Tomēr labi izglītoti ļaudis iebilst, ka masu kultūra … Lasīt tālāk

divider

title METAFORA SENGRIEĶU MEDICĪNAS TEKSTOS: GALĒNS

title
Galenus

LU Humanitāro zinātņu fakultātes absolventes Ievas Fībigas maģistra darba Metafora sengrieķu medicīnas tekstos: Galēns mērķis bija pētīt metaforu un tās funkcijas sengrieķu ārsta Galēna medicīnas tekstos. Līdz šim nav veikti atsevišķi pētījumi par Galēna medicīnas tekstu valodu. Darbā metafora pētīta Galēna traktātā Par ēdienu spēju. Darba teorētiskais pamats ir balstīts antīko teorētiķu definējumos par metaforu un mūsdienu zinātniskajā literatūrā par metaforu, tās fenomenu un funkcionēšanu zinātniskā tekstā, kā arī par … Lasīt tālāk

divider

title POLITISKĀS ĒTIKAS PROBLEMĀTIKA MARKA AURĒLIJA DARBĀ

title
Marca3

Laines Kalējas bakalaura darbā «Politiskās ētikas problemātika Marka Aurēlija darbā» tiek analizēts Marka Aurēlija sarakstītais filozofiskais sacerējums Ta eis heauton jeb „Pašam sev”, citur tulkots arī kā „Meditācijas”. Šāda analīze tiks saistīta ar Marka Aurēlija politisko darbību, un galvenais mērķis ir parādīt Marka Aurēlija politiskās darbības saskaņu vai nesaskaņu ar viņa filozofiju, kā arī attiecības starp Marka Aurēlija politiskajiem ideāliem, kā dabiskais likums, kosmopolītisms un cilvēku vienlīdzības idejas, un viņa … Lasīt tālāk

divider

title SOCIĀLPOLITISKĀS IDEJAS MILĀNAS AMBROZIJA UN JĀŅA HRIZOSTOMA DARBOS

title
Ambrose

LU Vēstures un Filozofijas fakultātes absolvents Kristaps Rāvičs savā brīnišķīgajā darbā «Sociālpolitiskās idejas Milānas Ambrozija un Jāņa Hrizostoma darbos» uzstādīja sev mērķi izpētīt un salīdzināt divu ievērojamu vēlā antīkā laikmeta bīskapu — Milānas Ambrozija un Jāņa Hrizostoma sociālās un politiskās idejas. Caur salīdzinājumu tiks dots padziļināts ieskats kristīgajā sociālajā un politiskajā domā laikā, kad antīkā politiskā doma lēnām transformējās kristīgajā un veidojās sabiedrības modelis un idejas, kas bija pamatā vēlākajai … Lasīt tālāk

divider

title SENĀS ROMAS PILSOŅU KARI KĀ CĒZARA UN POMPEJA KONFLIKTS – PERSONĪGIE, POLITISKIE UN MILITĀRIE ASPEKTI

title
caesar

Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes absolvente Marta Elīna Martinsone savā bakalaura darbā «Senās Romas pilsoņu kari kā Cēzara un Pompeja konflikts – personīgie, politiskie un militārie aspekti» piedāvā aplūkot Romas pilsoņu karus no pietiekami neparasta un intriģējoša skatu punkta. Proti, autore analīzē pilsoņu karus ne tikai kā politisku vai militāru sadursmi, kas bija vērsta uz republikas saglabāšanu vai gāšanu, bet arī kā divu spēcīgu personību – Gaja Jūlija Cezāra … Lasīt tālāk

divider
divider