title HELLĒŅU DISKUSIJAS PAR PAIDEIJU

title
fresco

Šeit paideija tiks saprasta plašākā nozīmē – ne tikai kā izglītība / izglītošanās, bet arī kā audzināšana, kas vienmēr, līdz pat neseniem laikiem, bija ļoti svarīgs, un bieži vien pats svarīgākais izglītības uzdevums. Tādēļ hellēņu diskusijas par paideiju šajā kontekstā nozīmē diskusijas par audzināšanas / izglītības mērķiem un jēgu. Ilgu laiku grieķu kultūras telpā nebija publisku diskusiju par šo tēmu, jo, acīmredzot, paideijas būtība likās pašsaprotama. Īsumā to var noformulēt … Lasīt tālāk

divider

title ARISTOTELIS UN ALEKSANDRS: SKOLOTĀJS UN SKOLNIEKS

title
Aristotle-Alexander

Kad liktenis saveda kopā Aristoteli un Aleksandru, satikās ne tikai skolotājs un skolnieks, bet divi ģēniji, kuriem bija lemts mainīt pasaules gaitu vairākus gadsimtus uz priekšu – katram savā veidā un virzienā. Viens ar savu gara spēku ietekmēja Eiropas domas telpu pāris tūkstošu gadu garumā, bet otrs ar zobenu rokā radīja jaunu hellēnistisku pasauli, kas, nepārtraukti transformējoties, pastāvēja vairāk kā simts gadu. Kā izteicās Ulrihs Vilkens, viens vēlāk kļuva par … Lasīt tālāk

divider

title PERIKLS MŪŽĪGI…

title
Pericles

Perikla vārds (ap 495 – 429BC) ir kļuvis par vienu no tiem lielajiem simboliem, ko pazīst katrs cilvēks, kurš ir mācījies skolā. Šis vārds ir tik stingri ierakstīts pasaules vēstures annālēs, ka ir kļuvis par vienu no tiem lielajiem simboliem, ko pazīst visi. Rietumu kultūras cilvēkiem viņš ir nesaraujami saaudzis ar tādiem jēdzieniem kā senā Grieķija, Atēnas, demokrātija, kultūras uzplaukums utt. Tāpat visi vismaz vienu reizi mūžā ir redzējuši slaveno … Lasīt tālāk

divider

title 1.1. MĀCĪBU MATERIĀLI: KRĒTAS UN MIKĒNU CIVILIZĀCIJAS

title

1. KRĒTAS UN MIKĒNU CIVILIZĀCIJAS Šajā nodaļa ir apkopoti avoti par divām bronzas laikmeta civilizācijām Grieķijas teritorijā un Egejas jūras baseinā. II. gt. p.m.ē. pastāvēja civilizācija Krētas salā, ar centru Knosas pilī, un civilizācija Grieķijā, kuras lielākais centrs bija Mikēnu citadele. Neskatoties uz abu civilizāciju garīgās un materiālās kultūras līdzībām, tās nopietni atšķīrās savā starpā. Tādēļ tās tiek apskatītas atsevišķi un šī nodaļa ir sadalīta divās daļas – pirmā ir … Lasīt tālāk

divider

title NAPOLEONA EKSPEDĪCIJA UN SENĀ ĒĢIPTE: DIVU KULTŪRU SASKARSME

title
Napoleons_Sf

1. Ekspedīcija uz Ēģipti. 1798. g. 19. maijā Napoleons, toreiz vēl tikai ģenerālis Bonaparts, ar floti, kas sastāvēja no 328 kuģiem un izlases karaspēku, kuru veidoja 38 000 atlasīti karavīri, Itālijas kampaņas veterāni, atstāja Tulonas ostu, lai iekarotu Ēģipti. Kā zināms, tas bija ne tikai viena kārtējā kara sākums, bet arī svarīgs kultūras notikums – ēģiptoloģijas zinātnes sākums. Tas bija nozīmīgs brīdis civilizācijas vēsturē, kas interesē mūs šodien tieši kā … Lasīt tālāk

divider

title OLIMPISKO SPĒĻU IDEOLOĢIJA SENAJĀ GRIEĶIJĀ

title
olympic_games

Šodien grūti ir atrast cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis par mūsdienu olimpiskajām spēlēm un to saistību ar grieķu senajām olimpiādēm. Mums olimpiskās spēles saistās ne tikai ar sportu, bet arī ar miera ideju, un visi zina, ka šī saistība ir radusies senajā Grieķijā, kur sacensību laikā tika izsludināts pamiers, un pārtraukta visa veida kara darbība. Neviens nedrīkstēja ierasties Olimpijā ar ieročiem, un stadionā karojošo valstu pārstāvji sacentās savā starpā tāpat kā … Lasīt tālāk

divider

title 1.2. MĀCĪBU MATERIĀLI: MIKĒNU CIVILIZĀCIJA SENO TEKSTU ATSPOGUĻOJUMĀ

title

Par Mikēnu civilizāciju mūsu rīcībā ir trīs avotu grupas: arheoloģiskie materiāli, mikēniešu teksti uz māla plāksnēm un vēlāku laiku grieķu autoru liecības par Mikēnu pilīm un to valdniekiem. Šajā daļā ir pārstāvēti teksti no abām rakstīto avotu grupām. Mikēnieši lietoja Krētas rakstību, pielāgojot to savas valodas specifikai ( t.s. “lineārā B rakstība” ). Šo rakstību atšifrēja angļu arhitekts Maikls Ventrīss 1954. gadā, pēc tam, kad viņš saprata, ka mikēnieši ir … Lasīt tālāk

divider

title HOMĒRA HUMORS

title
Homer_humors

Par Homēra humoru tiek runāts ļoti sen un daudz, un jāsaka, ka pati šī tekstu daudzveidība, kā arī to pretrunīgais raksturs liecina par tēmas neviennozīmību. Cilvēki bieži uzskata, ka humors vienmēr un visur ir vienāds. Bieži vien tiek piemirsts kultūru atšķirību faktors, jeb tas, ka runājot par ikvienas citas, no mūsu pašu atšķirīgas kultūras humoru, it īpaši par kādas senās tautas humoru, mums vienmēr jārēķinās ar humora uztveres dažādībām dažādās … Lasīt tālāk