title POLITISKO PANĀKUMU KONCEPTS SENAJĀ ROMĀ 79.g.p.m.ē. — 49.g.p.m.ē. KONSULU PIEMĒRS

| Drukāt title
title
Catilina

Innas Pasnakas maģistra darba „Politisko panākumu koncepts Senajā Romā: 79.g.p.m.ē. -49.g.p.m.ē. konsulu piemērs” mērķis ir verificēt mūsdienu historiogrāfijā pastāvošo uzskatu, ka politisko panākumu kvintesence republikas posmā bija konsulāta sasniegšana. Izpētot konkrētu politiķu karjeras un nosakot to augstāko punktu, pētījuma autore ir secinājusi, ka laika posmā starp Sullas un Cēzara diktatūrām politisko panākumu būtība bija nevis konsulāts, bet neoficiālā senāta līdera, princeps civitatis, statusa iegūšana. Šāds jauns skatījums ļauj pilnīgāk izprast politiķu motivāciju turpināt dalību politikā pēc konsulāta un viņu apsvērumus politisko lēmumu pieņemšanā. Pētījuma secinājumi arī sniedz jaunu skaidrojumu straujai un plūstošai romiešu sabiedrības pārejai no republikāniskās iekārtas uz principātu, kas notika uzreiz pēc Cēzara diktatūras.

Lejuplādēt darbu var šeit: Pasnaka, I. Politisko panākumu koncepts Senajā Romā 79.g.p.m.ē. — 49.g.p.m.ē. konsulu piemērs. Rīga: LU, 2013.

Saistītie raksti:

augustusPROPAGANDA OKTAVIĀNA AUGUSTA VALDĪŠANAS LAIKĀ (27.g.pr.Kr. – 14.g.pēc Kr.) senatePRINCIPĀTA SISTĒMAS TRANSFORMĀCIJA IMPERATORA NERVAS LAIKĀ caesarSENĀS ROMAS PILSOŅU KARI KĀ CĒZARA UN POMPEJA KONFLIKTS – PERSONĪGIE, POLITISKIE UN MILITĀRIE ASPEKTI AmbroseSOCIĀLPOLITISKĀS IDEJAS MILĀNAS AMBROZIJA UN JĀŅA HRIZOSTOMA DARBOS