title GLOBALIZĀCIJA VĒSTURES KONTEKSTĀ

title
kolizejs-kopskats1-1024x675

Šodien Latvijas sabiedrībā daudz tiek runāts par globalizāciju, tās iespaidu uz latviešu kultūru un varbūtējo draudu tās identitātei. Ir dzirdamas gan optimistiskas, gan pesimistiskas prognozes, gan vieniem, gan otriem ir savi pamatojumi. Visas mūsu vīzijas slēpjas nezināmā nākotnē, un par to patiesumu mēs uzzināsim tikai tad, kad nākotne būs kļuvusi par tagadni. Tomēr, mēs varam mēģināt labāk saprast to, kas , iespējams, mūs sagaida rīt, ieskatoties pagātnes pieredzē. Globalizācija nav … Lasīt tālāk

divider

title SENIE ROMIEŠI

title
imperium-romanum2-584x1024

Kultūras tipoloģija vienmēr ir ļoti sarežģīts jautājums, jo savā būtībā tas ir abstrakts kultūras raksturojums, kas ietver sevī daudzu konkrētu jautājumu analītiskus rezumējumus. Turklāt, katras kultūras specifiku var nodefinēt tikai caur attiecīgas tautas mentalitātes izpratni un salīdzinājumā ar citu tautu kultūrām. Šķiet, ka runājot par seno romiešu tautu un tās kultūru, dabiski būtu salīdzināt to pirmām kārtām ar sengrieķu tautu un kultūru, jo abas šīs tautas veidoja vienotu antīko civilizāciju. … Lasīt tālāk

divider

title MĒS UN HELLĒŅI – DIALOGS VAI MUZEJS

title
dsc00154-1024x685

Jau no bērnības mēs esam pieraduši dzirdēt un lasīt par antīkās Grieķijas kultūras mantojuma nozīmi mūsu, t.i., visu eiropiešu kultūrā. Šodien pilnīgi banāla šķiet doma, ka senā Hellāda ir modernās Eiropas šūpulis vai, teiksim, vecmāmiņa. Tik tiešām, ieejot jebkurā mākslas muzejā, lasot literatūras klasiķu darbus, klausoties klasisko mūziku, vai apskatot iepriekšējo gadsimtu arhitektūru, mēs visur atrodam sengrieķu tēlus un sižetus. Tāpat,  ieskatoties Eiropas domas vēsturē, var labi redzēt antīko ideju … Lasīt tālāk

divider

title ANTĪKĀ TEMĪDA MŪSDIENU KONTEKSTĀ

title
themis6225

Kāds pazīstams izteiciens apgalvo, ka romieši iekaroja pasauli trīs reizes: pirmo reizi ar ieročiem, otro – ar kristietību, un trešo – ar tiesībām. Neskatoties uz zināmu hiperbolizāciju, šim izteicienam nevar nepiekrist. Katrs no tajā minētajiem “iekarojumiem” būtiski ietekmēja Eiropas, un līdz ar to arī visas pasaules vēstures gaitu, katrs no tiem atstāja mūsdienu pasaulei savu nozīmīgu mantojumu. Kā zināms, pie antīkās kultūras mantojuma svarīgākajām sastāvdaļām pamatoti tiek pieskaitītas romiešu tiesības, … Lasīt tālāk

divider

title 2.3. MĀCĪBU MATERIĀLI: CILVĒKA VIETA HOMERA PASAULĒ

title

Nevar saprast kultūru un tās cilvēkus, nezinot viņu attieksmi pret dzīvi un pasauli. Homēra dievus pazīst ikviens skolnieks, bet šķiet, ka ar to ir par maz, lai izprastu tā laika cilvēka dzīves uztveri. Tādēļ šeit ir apkopoti fragmenti, kuros atspoguļojas Homēra attieksme pret dzīvi un viņa priekšstati par pasaules kārtību un cilvēka vietu tajā. Homēra eposs nav nedz teoloģisks, nedz kosmoloģisks traktāts, līdz ar to šos priekšrakstus mēs varam rekonstruēt … Lasīt tālāk

divider

title 4.1. ŠUMERU TEKSTI

title

LAGAŠAS VALDNIEKA EANNATUMA INTRONIZĀCIJAS TEKSTS ( ap XXV gs. p.m.ē. ) Ningirsu Eannatuma sēklu ievadīja klēpī. Inanna paņēma viņu uz rokām, vārdu “Eanna Inannas Ibgalam derīgais” viņam deva. Dievietei Ninhursangai uz ceļiem viņu uzsēdināja. Ninhursanga savu labo krūti viņam deva. Eannatums, kuru dzemdēja dievs Ningirsu, savu dievu Ningirsu iepriecināja. Ningirsu iedeva viņam zemes gabalu, piecus olektus viņam nomērīja. Piecus olektus – vienu zemes gabalu. Ningirsu ar lielu prieku viņam Lagašas … Lasīt tālāk

divider

title 3.1. MĀCĪBU MATERIĀLI: AGONS SENAJĀ GRIEĶIJĀ

title

3. ARHAIKAS LAIKMETS GRIEĶIJĀ Arhaikas laikmets ( VII – VI gs. p.m.ē. ) iezīmē periodu, kad senajā Grieķijā notika straujas pārmaiņas visās dzīves jomās. Tas ir laiks, kad izveidojās specifiskā grieķu politiskās dzīves forma – polisa. Vārds “polisa” apvieno sevī trīs jēdzienus, kas seno grieķu uztverē bija nesaraujami saistīti: “pilsoņu kolektīvs”, “pilsēta” un “valsts”. Pareja uz dzīvi pilsētās, materiāli – tehniskais progress, sociālā noslāņošanas un iedzīvotāju skaita pieaugums būtiski mainīja … Lasīt tālāk

divider

title 4.2. HAMMURAPI LIKUMI

title

“Hammurapi likumus” atrada franču arheoloģiskā ekspedīcija 1901 – 1902 gg., izrakumu laikā Sūzās ( senās Elamas galvaspilsēta ). Tas ir melnais bazalta stabs ar ķīļrakstu tekstu. Acīmredzot šo stabu pārveda uz savu galvaspilsētu Elamas valdnieks kā trofeju. Daļa likumu pantu tika nokasīti no staba ( iespējams, ka Elamas valdnieks vēlējās ierakstīt tur ziņojumu par saviem panākumiem ), taču lielāka daļa saglabājās. Trūkstošie panti tiek rekonstruēti no citiem likumu pierakstiem. Šodien … Lasīt tālāk