title HOMĒRA VAROŅU ĒTIKA

title
Homer_hero

Katra kultūra un laikmets izstrādā savu varoņa tēlu, jeb cilvēka ideālu, tādu, kuram tiek piešķirts parauga statuss. Pasaules vēsture pazīst daudz varoņu – tie ir bijuši priesteri, askēti, karotāji, tirgotāji, biznesmeņi un beidzot, arī killeri, prostitūtas, zagļi, blēži un citi dažāda veida “veiksminieki”. Aiz šiem dažādajiem varoņu tēliem slēpjas katras kultūras īpatnība un tās būtība. Tādēļ zināt par to, kuras cilvēka īpašības un kādēļ tiek uzskatītas par svarīgākajām un cienījamākajām … Lasīt tālāk

divider

title MIESISKUMS VAI GARĪGUMS? KULTŪRU KONFLIKTS TERTULLIĀNA SPOGULĪ

title
Basilica di San Vitale

Vispirms daži vārdi par pašu Tertulliānu. Diemžēl, par apoloģēta dzīvi mums ir pārsteidzoši maz datu, neskatoties uz to, ka viņa literārais mantojums ir visai liels un antīkā laikmeta kristiešiem viņa teksti bija labi pazīstami. Pat viņa dzīves dati mums nav zināmi un šodien tiek minēti diezgan plašā diapazonā: dzimšana – no 150. līdz 170. g., miršana – no 220. līdz 240. g. Tātad, Kvints Septīmijs FlorentsTertulliāns piedzima Kartāgā, romiešu virsnieka … Lasīt tālāk

divider

title KVINTS SEPTĪMIJS TERTULLIĀNS: “PAR SIEVIEŠU ROTĀJUMU” (DE CULTU FEMINARUM)

title
kristus-mozika-sen-meri-ivgs1-241x300

Otrā grāmata. Fragmenti. H. Tumana tulkojums. I. 1. Dzīvā Dieva kalpones, manas māsas un līdzgaitnieces! Kā viens no jums, kaut gan pēdējais no visiem, es kā brālis tomēr uzdrošinos uzrunāt jūs ar šiem vārdiem, nevis lai izceltu savu daiļrunību, bet gan pamudināts rūpēs par jūsu pestīšanu. Šī pestīšanas lieta, kas neattiecas tikai uz sievām, bet arī uz vīriem, pastāv īpašā šķīstības ievērošanā. Jo, tā kā mēs visi esam Dieva templis … Lasīt tālāk

divider

title 2.1. MĀCĪBU MATERIĀLI: HOMĒRA PASAULE

title

2. HOMĒRA PASAULE Homēra eposs iekļauj sevī divas lielas poēmas par grieķu senajiem varoņiem: “ Iliāda” un “Odiseja”. “Iliādā” tiek stāstīts par notikumiem pie Trojas pilsētas mūriem ( Mazāzijā ), kuru ielenca grieķu apvienotais karaspēks laikā, kad jau tuvojās beigām desmitais kara gads. Šajā karā piedalījās daudzi grieķu varoņi, katrs sava karapulka priekšgalā. “Odiseja” stāsta par grieķu varoņa – Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām. Vēl desmit gadus Odisejs ir … Lasīt tālāk

divider

title GRIEĶU POLITISKĀ DOMA PIRMSKLASIKAS LAIKMETĀ

title
dscf2452-1024x768

Kā zināms, grieķu politiskā teorija radās tikai klasikas laikmetā. Tās pirmie aizmetumi ir redzami jau Hērodota “Vēsturē”, dažu sofistu darbos un Sokrāta dialogos, bet īstā politiskā teorija ir dzimusi tikai Platona un Aristoteļa darbos. Taču tas, protams, nenozīmē, ka politiskā doma nebija agrāk. Acīmredzot, tā ir bijusi citādā, un no tās ir saglabājušies tikai fragmenti. Tādēļ ir vērts apkopot šos fragmentus, lai saprastu, kāda bija šī doma arhaikas laikmetā un … Lasīt tālāk

divider

title TRAKUMS KĀ BRĪVĪBAS FORMA (KULTŪROLOĢISKS SKATĪJUMS)

title
49-450px-Janiform_aryballos_Skythes_Louvre_CA986

Reiz šajā pavasarī, kādā sestdienā, ejot cauri Vecrīgai, es pie Saeimas ēkas satiku “ Pasaules Valdnieku”, kurš skaļi klaigājot lamāja “ po matuške” visus mūsu politiķus, valsts institūcijas utt. Kad es viņam tuvojos, viņš pārstāja klaigāt, pagriezās man pretī un sāka iet. Taču ejot man garām viņš izkliedza saukli: “ Esmu traks un man ir labi!” Tajā brīdī man sāka likties, ka viņš ir ne tik daudz traks, cik izliekas. … Lasīt tālāk

divider

title 2.2. MĀCĪBU MATERIĀLI: SOCIĀLĀS ATTIECĪBAS

title

Homēra varoņi veido visdažādākās attiecības gan savā starpā, gan ar citu sociālu slāņu pārstāvjiem. Šīs attiecības nav viennozīmīgas, taču ieskatoties tajās var labāk saprast šo cilvēku pasauli. 2.1. Hektors kliedz Diomedam, kurš grasās izvairīties no divkaujas ar viņu: Ātrzirgu danaji tevi, ai Diomēd, vērtēja augstu, Ierādot labāko vietu, daudz gaļas un vīnkausus sniedzot. Tagad vairs negodās tevi, jo sievai patiesi tu līdzīgs. Pazūdi bailīgā sieva!… ( Il., VIII. 161 – … Lasīt tālāk

divider

title 2. POĒMA PAR ATRAHASI

title

Vecbabilonijas poēma, kuras senākā un galvenā versija tika sarakstīta valdnieka Ammicaduka ( 1646 – 1626 p.m.ē. ) valdīšanas laikā trijās tāfelītēs ( pierakstīja jaunākais rakstvedis Ku – Aija ). Poēma tika pierakstīta vēl Vidusbabilonijas laikā, kā arī Asīrijā. Dotais teksts ir izveidots kā visu versiju apkopojums. I TĀFELE Kad dievi kā cilvēki Smagumus nesa, staipīja grozus, Dievu grozi bija lieli, Smags bija viņu darbs, lielas viņu ciešanas. 5 Septiņi lielie … Lasīt tālāk