KLASISKĀ FILOLOĢIJA LATVIJĀ

Katrīnas Narbutes bakalaura darba mērķis ir noteikt kustības verbu lietojuma parametrus Alkaja un Sapfo lirikas tekstu valodā, novērtējot leksēmu lietojumu potenciālos kontekstos. Darba teorētiskajā daļā tiek atklātas pamatnostādnes un virzieni kustības verbu pētniecībā valodā, kā arī raksturota Alkaja un Sapfo lirikas valodas specifika. Praktiskajā daļā tiek veikts Alkaja un Sapfo tekstu kustības verbu statistisks, aprakstošs pārskats un morfoloģisks un semantisks novērtējums salīdzinošā metodē. Pētījumā tiek analizēti pilnīgākie Alkaja un Sapfo … Lasīt tālāk

Janas Grīnbergas maģistra darba mērķis ir apzināt un izpētīt htonisko pasauli Lūkiāna tekstos, novērtējot tās klātbūtni, nozīmi un uzdevumus attiecīgā žanra ietvaros. Darba teorētiskajā daļā tiek skaidrots jēdziens htonisks un aplūkota htoniskās pasaules koncepcija antīkās pasaules ietvaros. Tāpat apskatīti mīta un žanru teorijas aspekti, kā arī būtiskākās autora literārās darbības gaitas. Praktiskajā daļā klasificējot, identificējot un kontekstuāli izvērtējot, tiek apskatīts htoniskās pasaules un tās elementu attēlojums Lūkiāna darbos. Tāpat aplūkotas … Lasīt tālāk

LU Humanitāro zinātņu fakultātes absolventa Eduarda Skvirecka bakalaura darbs risina jautājumus par skaidrības izteikšanu caur neskaidrību un Platona saules metaforu kā filozofisku nepieciešamību pēc paliekošas neskaidrības, kas paplašina filozofijas diskursa robežas, pieļaujot metaforisku pieredzējumu kā ārpus-valodisku filozofijas elementu. Darba mērķis ir noskaidrot un pierādīt, ka fundamentāla skaidrības un neskaidrības metaforisko attiecību pārvērtēšana caur dialektisku opozīciju Hērakleita valodas metaforiskajam lietojumam veido un nosaka filozofijas diskursa robežas Platona darbos. Darba hipotēze paredz … Lasīt tālāk