title HELLĒŅU MANTOJUMS

title
Hellenu_mantojums

Mantojuma jēdzienā arvien loģiski ietverts arī jautājums par adresātu – mantojums kam? Hellēņu radītais kultūrmantojums īpašs tālab, ka tas ir vairāk vai mazāk kopīgs visai Eiropai, jo hellēņu kultūra svarīgākajos cilvēka aktivitātes aspektos ir tās vēsturiskais pirmpamats. Hellēņu radītais kultūrmantojums veidojies tik plašā laiktelpā, ka citiem Eiropas etnosiem šai ziņā ar tiem velti sacensties. Laika plašums tomēr nozīmē zināmu neaptveramību, arī negatīvā nozīmē: piemēram, klasiskās Hellādas sasniegumi virspusējā tradicionālā vērtējumā arvien aizseguši vēlāko – Bizantijas laiku devumu, uzsvērta to izcilība salīdzinājumā ar jaunlaiku grieķu kultūrpanākumiem.

Sengrieķu mītu par Hiperboreju zemi, kurā ziemas mēnešus pavada Apollons, jau Juris Alunāns savulaik centās sasaistīt ar latvisko kultūras pieredzi, bet 21. gadsimtā Latvijas Universitāte un tātad Rīga ir pozicionējusi sevi kā hellēnisko studiju centru, jau vairākkārt pulcējot plašu Eiropas akadēmiskās sabiedrības pārstāvniecību uz hellēnistikas konferencēm. Latvijas Universitātes Hellēnistikas centra un Klasiskās filoloģijas katedras kopmērķis šajā jomā ir atgādināt Latvijas auditorijai par hellēniskajām vērtībām visos laikos, pētot un akcentējot to iespējamo ietekmi un saiknes ar mūsu laiku, Ziemeļeiropas un Latvijas humanitāro lauku.

Rīgas konferenču raksturīga iezīme un, iespējams, arī īpašā pievilcība ir centieni apvienot gan uzmanību pret klasisko senatni, tās mantojumu, gan skatīt šo mantojumu dialogā ar citām kultūras paradigmām, jauno laiku meklējumiem, tādējādi gan ieraugot jaunās krāsās pašu klasisko senatni, gan atrodot horizontāla paplašinājuma iespējas jaunlaiku kultūras norisēs. Ne visus hellēniskās kultūrainas segmentus pa spēkam izvērtēt Latvijas speciālistiem, tādēļ starptautisku tikšanos un atziņu apmaiņas tradīcija ļauj iesaistīties citu valstu hellēnistiem, ienesot savu vārdu un domu Latvijas humanitārās pētniecības vidē, tajā pašā laikā konferenču piedāvātais apvārsnis rosina Latvijas humanitāro nozaru pētniekus atrast jaunas dimensijas saviem darbiem.

2009. gadā Latvijas Universitātē iecerēta jau trešā starptautiskā hellēnistikas konference, bet otrās Rīgas konferences materiāli zinātnisku rakstu noformējumā lasāmi šajā krājumā, kurā pārstāvēts gan pētījumu lauka sinhronais un diahronais aspekts, gan daudznozaru dialogs. Krājuma struktūru veido divas sadaļas. I daļā apkopoti raksti, kuru pētnieciskā fokusa centrā ir klasiskās senatnes avoti – valoda, vēsture, literatūra. II daļā lasāms plašs materiālu klāsts, kas atspoguļo kultūras dialogu visplašākajā spektrā, kurā gan samanāmi noteikti laika, telpas un tematikas loki – rētorikas mantojums Tērbatas Universitātē, itāļu renesanses un mūsdienu grieķu dzejas sasaukšanās, senā un mūsdienu Hellāda mīta, vēstures, žanra aspektā jauno laiku franču, īru, latviešu un krievu kultūrā, literatūrā, teātrī.

Krājuma tematika met vairākus lokus, ietiecoties pagātnē, lai izgaismotu tagadni. Izsakoties Raiņa vārdiem, kurš arī ir viens no krājuma varoņiem, gribētu paust cerību, ka “ik loks uz augšu aizved”.

Ojārs Lāms, Ilze Rūmniece

Lejuplādēt rakstu krājumu var šeit: Lāms, O., Rūmniece, I. (red.). Hellēņu mantojums. Rīgas 2. starptautiskās hellēnistikas konferences materiāli. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008.