7. MANU LIKUMI

“Manu likumi” nav darbojošos likumu kodekss, bet gan ļoti specifisks teksts, kas apkopo brahmanu priekšstatus par reliģisku normu izpildi un sabiedriskās dzīves pareizo organizāciju. Šis teksts tika pakāpeniski izveidots brahmanu skolās laika periodā aptuveni no II. gs. p.m.ē. līdz II. gs. m.ē., kā ideāls likumu krājums ideālai valstij. Tādejādi šo kodeksu var uzskatīt par brahmanu rekomendācijām reālo valstu valdniekiem. Neskatoties uz to, ka “Manu likumi” nekad nefunkcionēja kā likumu krājums, tajā, blakus reliģiskiem priekšrakstiem, tika apkopoti ļoti daudzi spēkā esoši likumi no dažādām senās Indijas valstīm, kā arī atspoguļoti visi tie principi, uz kuriem balstījās tā laika sabiedrības dzīve. Tas viss padara šo tekstu par ļoti vērtīgu vēsturisku avotu, kas atklāj mums senās Indijas dzīvi visā tās daudzveidībā. “Manu likumu” reliģiska izcelsme ir redzama jau pašā nosaukuma, jo, lai piešķirtu šim likumu krājumam sakrālo statusu, brahmanu tradīcija pierakstīja tā autorību pirmajam cilvēkam pasaulē – leģendārajam Manu.

VII. NODAĻA
1. Tagad es jums izklāstīšu valdnieka dharmu, ¹ kāds dzīves veids viņam būtu jākopj, kāda ir viņa izcelsme un kāds ir viņa panākumu ceļš.
2. Kšarijam, kas tika iesvētīts, ² ir pienācīgi jāveic visas pasaules apsargāšana atbilstoši Vēdu priekšrakstiem.
3. Jo, kad cilvēki, kuriem nebija valdnieka, baiļu dzīti izklīda uz visām pusēm, pasaules kungs radīja valdnieku šīs pasaules aizsardzībai,
4. izvilcis Indras, Anilas, Jamas, Saules, Agni, Varunas, Mēneša un bagātības valdnieka mūžīgas daļiņas.
5. Tā kā valdnieks tika radīts no labāko dievu labākām daļiņām, viņš ar savu mirdzumu pārspēj visas dzīvas būtnes.
6. Kā saule viņš dedzina acis un sirdis un neviens uz zemes nevar skatīties uz viņu.
7. Pēc varenības viņš ir Agni un Vaju, viņš ir Saule, Soma, viņš ir dharmas valdnieks, ³ viņš – Kuvera, viņš – Varuna, viņš – lielais Indra.
8. Pat ja valdnieks ir bērns, viņu nedrīkst nicināt tas, kas domā, ka tikai viņš pats ir cilvēks, jo valdnieks ir dievs ar cilvēka ķermeni.
9. Uguns sadedzina tikai vienu cilvēku, kas neuzmanīgi tuvojas viņam, bet valdnieka uguns sadedzina veselu saimi ar lopiem un visām uzkrātām bagātībām…

13. Tādēļ lai neviens nepārkāpj dharmu, kuru valdnieks nozīmēja viņam vēlamiem cilvēkiem, un arī dharmu, kas nav vēlama nevēlamiem.
14. Šim nolūkam valdnieks pašā sākumā radīja dēlu – Sodu, ⁴ kas sargā visas dzīvas būtnes, iemiesotu dharmu, Brahmas mirdzuma pilnu. ⁵
15. Aiz bailēm viņa priekšā visas dzīvas radības – kas kustās un kas nekustās – kalpo lietas labumam ⁶ un nenovēršas no dharmas izpildīšanas.
16. Lai valdnieks uzliek sodu netaisniem cilvēkiem kā pienākas, pamatīgi izpētījis nozieguma vietu un laiku, nolūka iespēju un dziļumu.
17. Sods ir valdnieks, viņš ir vīrietis, viņš – vadonis un viņš – atriebējs, viņš nodrošina četras ašramas. ⁷
18. Sods valda pār visiem cilvēkiem, Sods sargā, sods ir nomodā, kad visi guļ, gudrie pasludināja sodu par dharmas iemiesojumu…

30. Nevar pareizi valdīt tas, kam nav draugu, kas ir muļķis, alkatīgs, neizglītots, kas ir pieķeries pie pasaulīgām izpriecām.
31.Sodu var uzlikt tīrais, ⁸ taisnais, kas seko tam, kas teikts šastrās, ⁹ tas, kam ir labi padomnieki un kas ir gudrs.
32. Savā valstī ir jāuzvedas pareizi, stingri jāsoda ienaidnieki, jābūt taisnīgam pret uzticīgiem draugiem un iecietīgiem pret brahmaniem.
33. Tāda valdnieka slava, pat ja viņš pārtiek no vārpu lasīšanas, ¹⁰ izplatas pasaulē, kā eļļas piliens ūdenī…
35. Visiem, kas neatlaidīgi seko savai dharmai, visām varnām un dažādam ašramām valdnieks ir radīts kā sargs un aizstāvis.
36. Kā ir jārīkojas viņam, kas sargā tautu kopa ar kalpiem, to es izklāstīšu visu pēc kārtas.
37. Valdnieks, kad viņš pieceļas no rīta, lai pagodina brahmanus, kuri pazīst trīs Vēdas, kas ir gudri pārvaldīšanā, un lai viņš rīkojas atbilstoši viņu padomiem.
38. Lai viņš vienmēr godina brahmanus, vecos, tos, kas pazīst Vēdas, tīros, jo tas, kas godina vecos, tas izpelnās cieņu pat no rakšasiem. ¹¹
39. Arī būdams pazemīgs, lai viņš vienmēr mācas no viņiem pazemību, jo pazemīgais nekad neaizies bojā.
40. Pazemības trūkuma dēļ gāja bojā daudzi valdnieki, kopā ar visu viņu iedzīvi, pateicoties pazemībai vientuļnieki askēti ir iemantojuši valsti…

44. Dienā un naktī ir cītīgi jārūpējas par jūtu savaldīšanu, jo tiksi tas, kas savaldīja jūtas, var piespiest padotos atrasties paklausībā.
45. Ir centīgi jāizvairās no netikumiem, kuri noved pie slikta gala – desmit, kurus rada iekāre, un astoņi, kuri dzimst no dusmām.
46. Jo valdnieku, kas ir pakļauts netikumiem, kurus rada iekāre, pamet bagātība un dharma, bet to, kas ir pieķeries pie dusmu izraisītiem netikumiem, pamet arī dvēsele…
50. Žūpība, kauliņu spēle, sievietes un medības – tādā uzskaites secībā – šo četrinieku ir jāuzskata par sliktākiem to netikumu vidū, kurus izraisa iekāre…
53. Salīdzinot netikumu ar nāvi, netikums tiek uzskatīts par sliktāko, jo netikumīgs cilvēks iet uz elli, bet tikumīgs cilvēks pēc nāves kāpj debesīs.
54. Ir jānozīmē septiņi vai astoņi galminieki, mantotus, šastru zinātājus, drošsirdīgus, pieredzējušus kara mākslā, dižciltīgus, uzticīgus,
56. Kopā ar viņiem ir visu laiku jāapdomā parastas lietas, mieru, karu, četras lietas, ko sauc par sthana, ¹² nodokļu vākšanu, valsts aizsardzību un iegūta īpašuma izmantošanu…
60. Ir jānozīmē arī citus dienesta vīrus – godīgus, gudrus, stingrus, kas pienācīgi vāc bagātības un ir labi pārbaudīti…

70. Izvēloties dzīves vietu ir jāapmetas cietoksnī, kuru no visām pusēm loka šāviena attālumā apņem tukši laukumi, lai cietoksni aizsargātu zemes vaļņi, ūdens, koki, cilvēki vai kalni…
76. Pēc tam, kad valdnieks sāks tur dzīvot, viņam ir jāpaņem sieva no tādas pašas varnas, apveltītu ar labām zīmēm, kas dzimusi dižciltīgā ģimenē, mīlētu, apveltītu ar skaistumu un labām īpašībām…
79. Lai valdnieks godina dievus ar dažādiem upuriem un bagātām dāvanām priesteriem un dharmas dēļ lai viņš dod brahmaniem ēdienu un īpašumus.
80. Ikgada nodokli ¹³ ir jāievāc caur uzticīgiem kalpiem, ar lielu cieņu jāizturas pret tautas paražām un jārīkojas ar cilvēkiem kā tēvs.
81. Uz dažām vietām ir jāsūta dažādus pieredzējušus uzraugus, lai viņi viņa vietā uzrauga visus darbus, kurus dara cilvēki…

88. Drosme kaujās, tautas aizsardzība, brahmanu godināšana – tie ir labākie līdzekļi, kā valdnieki var sasniegt nemirstību.
89. Valdnieki, kas vēlas viens otru nogalināt kaujās, kas cīnās ar visiem spēkiem, nenovēršot skatu, viņi iet debesīs.
90. Cīnoties kaujā nedrīkst nogalināt ienaidniekus ar nekrietniem ieročiem – nedz ar rievotiem, nedz ar saindētiem, nedz ar sakarsētiem ugunī.
91. Neklājas nogalināt to, kas ir nokļuvis zemē, ja pats esi kaujas ratos, nedz kastrātu, nedz to, kas stāv ar sakrustotām rokām, lūdzot piedošanu, nedz to, kas ar izlaistiem matiem, nedz to, kas sēž un saka: “esmu tavs”…
97. Lai karavīri atdod labāku daļu valdniekam – tā ir teikts Vēdās; to, kas nav iegūts katram atsevišķi, to valdnieks izdala starp visiem karavīriem…
102. Vienmēr jābūt gatavam karam, ¹⁴ vienmēr jādemonstrē spēku, jāslēpj noslēpumi, jāmeklē ienaidnieka vājas puses.
103. Visa pasaule baidās no tā, kas ir gatavs karam, tādēļ visas dzīvas radības ir jāpakļauj ar varu.
104. Vienmēr jārīkojas bez krāpšanas, un nekad – ar krāpšanu; vienmēr labi ir uzzināt ienaidnieka viltības, neatklājot sevi…

110. Kā tas, kas rok zemi un novāc sausu zāli, tādējādi saglabājot graudus, tā arī valdnieks lai sargā valsti un nogalina ienaidniekus…
114. Valsts paklausība ir jānodrošina, izvietojot karavīru vienību starp diviem ciemiem, starp trīs, pieciem, un arī starp simtiem ciemu.
115. Ir jānozīmē pārvaldnieku katrā ciemā, desmit ciemu pārvaldnieku, divdesmit ciemu, simts ciemu un tūkstoš ciemu pārvaldnieku…
121. Katrā pilsētā ir jānozīmē vienu cilvēku, kas domā par visām lietām, kas ir augsta ranga, bargs izskatā, līdzīgs planētai starp zvaigznēm.
122. Lai viņš pats apmeklē visus dienesta vīrus, bet viņu uzvedību laukos lai viņš novēro caur saviem izlūkiem.
123. Jo valdnieka kalpi, kurus viņš norīkoja tautas aizsardzībai, lielākoties ir netikumīgi, ar noslieci uz laupīšanu un atņemšanu, no viņiem ir jāsargā tauta…
128. Apdomājot valdniekam ir vienmēr tā jāorganizē nodokļi valstī, lai augļus baudītu gan pats valdnieks, gan tas, kas izpilda darbus.
129. Kā pamazam gūst savu barību dēle, teļš un bite, tā arī valdniekam pamazam ir jāiegūst ikgada nodoklis no savas valsts…
133. Valdnieks, pat mirstot badā nedrīkst ņemt nodokli no Vēdu zinātāja; nedrīkst nomirt badā Vēdu zinātājs, kas dzīvo viņa valstī.
134. Ja kāda valdnieka valstī no bada iet bojā Vēdu zinātājs, tam drīz no tā paša bada iet bojā visa valsts…

140.Kad valdnieks izskata lietas, viņam jābūt stingram, bet labsirdīgam, jo labsirdīgs valdnieks vienmēr tiek godāts…
147. Apspriedi jānotur tā, lai tas netiku atklāts – uzkāpjot kalnā, vai slēpjoties pilī, vai klusā vietā mežā…
149. Apspriedes laikā ir jāizraida prom mēmos, aklos, kurlos, dzīvniekus, pārāk vecus cilvēkus, sievietes, slimos un kropļos.
150. Tādi nicināmie cilvēki, tāpat kā dzīvnieki un īpaši sievietes, atklāj noslēpumus, tādēļ šādos gadījumos ir jābūt uzmanīgam…

158. Par ienaidnieku ir jāuzskata kaimiņu un ienaidnieka līdzgaitnieku, par draugu – ienaidnieka kaimiņu, par neitrālo – visus, atskaitot šos divus.
159. Visus viņus ir jāpakļauj savai ietekmei ar sarunām un citiem līdzekļiem, lietojot tos visus kopā vai atsevišķi.
160. Vienmēr ir jāpārdomā seši politikas virzieni, kas ir – draudzība, karš, karagājiens, nogaidīšana, karaspēka sadalīšana un palīdzības meklēšana…
164. Tiek uzskatīts, ka ir divu veidu kari: karš, kuru iesāk pats sava mērķa panākšanai, labvēlīgā vai nelabvēlīgā laikā, un arī karš dēļ pāri nodarījuma sabiedrotam … ¹⁵

VIII. NODAĻA:
1. Valdnieks, kad viņš grib izskatīt tiesas prāvas, lai ierodas uz tiesu sagatavots kopā ar brahmanem un pieredzējušiem padomniekiem.
2. Tur, sēžot vai stāvot, ¹⁶ ar paceltu labo roku, ¹⁷ pieticīgā apģērbā un rotājumos, viņam ir jāizskata tiesājušos pušu lietas,
3. kas attiecas uz astoņpadsmit sadalījumiem, — pēc kārtas, katru dienu, balstoties uz spriedumiem, kas pamatojas valsts paražās un šastru norādījumos.
4. No tiem pirmais – parāda neatdošana, pēc tam ķīla, svešas mantas pārdošana, līdzdalība svešā tirdznieciskā uzņēmumā, svešas mantas neatdošana atpakaļ,
5. algas neizmaksāšana, vienošanas laušana, pirkšanas un pārdošanas atcelšana, saimnieka strīds ar ganu,
6. dharma strīdā par robežu, apmelošana un aizvainošana ar rīcību, zagšana, izvarošana un laulības pārkāpšana,
7. vīra un sievas dharma, mantojuma sadale, kauliņu spēle un derības – tie ir astoņpadsmit iemesli tiesas prāvai šajā pasaulē.
8. Balstoties uz mūžīgas dharmas i jāizskata cilvēku lietas, kas strīdas galvenokārt šo astoņpadsmit iemeslu dēļ. ¹⁸
9. Bet ja valdnieks neizskata lietas pats, viņam ir jānozīmē mācītu brahmanu to izskatīšanai.
10. Tad viņš, ieradoties augstajā tiesā, kopā ar trīs tiesnešiem, lai izskata valdnieka lietas sēžot vai stāvot.
11. Tā vieta, kur sēž trīs brahmani, kas pazīst Vēdas, un valdnieka nozīmētais mācītājs brahmans, tiek saukta par “Brahmas tiesu”…
14. Tur, kur tiesnešu acu priekšā dharmu iznicina adharma, ¹⁹ bet taisnību – mēli, tur iet bojā arī paši tiesneši.
15. Pārkāpumu dharma iznicina, saglabāšanas dharma sargā, tādēļ dharmu nedrīkst pārkāpt, lai pārkāpta dharma nesodītu mūs…
18. Ceturtdaļa vainas par adharmas darīšanu iet vainīgajam, ceturtdaļa – melīgam lieciniekam, ceturtdaļa – visiem tiesnešiem, ceturtdaļa – valdniekam.
19. Taču valdnieks un tiesneši nav vainīgi un tiek atbrīvoti no grēka, un vaina krīt uz pārkāpēju tad, kad tiek sodīts tas, kas ir soda cienīgs.
20. Pēc valdnieka vēlēšanas dharmu var skaidrot brahmans, kas dzīvo no savas izcelsmes, bet nemācītais, vai tas, kurš tikai sauc sevi par brahmanu – nekad, kaut gan viņa izcelsme nav zināma, bet šudra – nekad.
21. Tā valdnieka zeme, kur šudra ar viņa ziņu nosaka dharmas ceļu, iet bojā, kā govs purva muklājā.
22. Tā zeme, kuru apdzīvo lielākoties šudri, kas pilna ar neticīgiem, kurā nav divreiz dzimušo, ²⁰ tāda zeme ātri iznīkst, izmocīta no bada un slimībām.
23. Ieņemot savu vietu tiesā, pienācīgi saģērbies, savācis savas domas, pagodinot miera sargātājus, ²¹ valdnieks var sākt lietu izskatīšanu.
24. Zinot labumu un ļaunumu, īpaši dharmu un adharmu, ir jāizskata visas tiesājušos ļaužu lietas, sekojot varnu kārtībai.
25. Cilvēku iekšējo noskaņojumu ir jāiepazīst caur ārējām pazīmēm: pēc balss skaņām, sejas krāsas, kustībām acīm un žestiem.
26. Pēc sejas izteiksmes, kustībām, žestiem, gaitas, runas, pēc izmaiņām acu skatienā un sejas izteiksmē var notvert apslēptas domas.
27. Valdnieka pienākums ir rūpēties par bērna īpašumu – par mantojumu un citām lietām, — tik ilgi, kamēr viņš neatgriezīsies no guru, ²² vai sasniegs pilngadību.
28. Ir jādibina aizbildnība par sievietēm, kurām nav bērnu, par tiem, kas ir zaudējuši ģimeni, arī par sievām ²³ un atraitnēm, kuras ir uzticīgas saviem vīriem, un par slimajiem.
29. Krietnam valdniekam kā zagļus ir jāsoda tos radiniekus, kuri atņem viņu īpašumus, viņiem dzīviem esot.
30. Valdniekam ir jāliek trīs gadus sargāt īpašumu, kuru saimnieks ir pazudis; šo trīs gadu laikā to var dabūt sev īpašnieks, bet pēc tam – valdnieks.
31. Tas, kas teiks: “Tas pieder man”, — lai tiek pārbaudīts pēc noteikumiem; tikai tad, kad viņš aprakstīs ārējo izskatu, nosauks skaitu utt., tikai tad īpašnieks iegūst tiesības uz šo īpašumu…

44. Kā mednieks meklē dzīvnieka pēdas pēc asins pilieniem, tā lai valdnieks atrod dharmas pēdas ar izmeklēšanas palīdzību.
45. Vadoties no tiesvedības principiem ir jāņem vērā patiesību, prasības priekšmetu, sevi pašu, liecinieku, vietu, laiku un apstākļus…
45. Tas, kas ir iegājies taisno un tikumīgo divreizdzimušo praksē, un kas nav pretrunā ar valsts, ģimeņu un kastu paražām, tas ir jānozīmē par likumu…

120. Tas, kas deva viltus liecību aiz alkatības, ir jāsoda ar tūkstoš monētu naudas sodu, aiz muļķības – ar zemāko sodu, aiz bailēm – ar dubulto vidējo sodu, draudzības dēļ – ar četrreiz zemāko sodu,
121. mīlestības dēļ – ar desmitreiz zemāko sodu, aiz dusmām – ar dubulto augstāko sodu, aiz tumsonības – ar divsimts monētām, un aiz nevīžības – ar simts monētām…

126. Noskaidrojot cēloņus, kā arī patiesu vietu un laiku, un izskatot vaininieka stāvokli un pārkāpuma būtību, ir jāsoda tie, kas ir sodāmi.
127. Netaisnais sods iznicina godu un grauj slavu cilvēku vidū, bet citā pasaulē atņem debesis, tādēļ no tā ir jāizvairās.
128. Valdnieks, kas soda tos, ka to nav pelnījuši un nesoda tos, kas ir pelnījuši, uzņem uz sevi lielu negodu un iet ellē.
129. Vispirms ir jāizsaka aizrādījums, pēc tam – rājiens, trešais ir sods un tikai pēc tam iet augstākais – miesas sods.
130. Bet, ja viņš nevar viņus atturēt ar viņus pat ar miesas sodu, tad ir jālieto pret viņiem visi četri norādītie sodi reizē…

163. Līgums, ko noslēdza piedzēries cilvēks, vājprātīgs, cietušais ( no slimības utt. ), vergs, vecs vai nepilnvarots – nav derīgs.
164. Līgums, pat apstiprināts ar rakstiskiem dokumentiem, ķīlas došanu utt., nav derīgs, ja tas ir noslēgts pārkāpjot dharmu, kas pieņemta lietišķās attiecībās.
165. Krāpniecisku ķīlu vai pārdošanu, krāpniecisku dāvanu vai tās pieņemšanu – visu to, kur ir redzama krāpšana, ir jāatceļ…
168. To, kas tika iedots piespiedu kārtā, ar vardarbības pielietošanu, kā arī to, kas tika uzrakstīts piespiedu kārtā, to visu Manu pasludināja par spēkā neesošu…

171. Ja valdnieks ņem to, kas viņam nav jāņem un ja viņš atsakās no tā, kas viņam ir jāņem, tas tiek uzskatīts par valdnieka vājumu un viņš iet bojā gan pēc nāves, gan šajā pasaulē.
172. No tā, ka viņš ņem to, kas viņam pienākas, ka viņš novērš varnu sajaukšanos un aizsargā vājos, no tā rodas valdnieka varenība un viņš plaukst gan pēc nāves, gan šajā pasaulē.
173. Tādēļ valdniekam, jābūt līdzīgam Jamam, atmetot simpātijas un antipātijas un jārīkojas kā Jama, apspiežot dusmas, savaldot savas jūtas.
174. To ļaunprātīgu valdnieku, kurš muļķības dēļ izskata lietas ne pēc dharmas, ienaidnieki ātri pakļauj.
175. Taču pie tā, kurš savaldot mīlu un dusmas, lemj lietas atbilstoši dharmai, pie viņa padotie tiecas, kā upes uz okeānu…

302. Lai valdniek liek visus pūliņus zagļu apkarošanā; no zagļu apkarošanas viņa slava pieaug un valsts plaukst.
303.Valdnieks, kas dod drošību lai top vienmēr pagodināts, jo viņam pieaug sattra, ²⁴ turklāt par upura dāvanu kļūst drošība.
304. Valdnieks, kas pienācīgi sargā savus padotos, iegūst sesto daļu viņu dharmas; taču tas, kas viņus nesargā, iegūst sesto daļu viņu adharmas…
306. Valdnieks, kurš atbilstoši daharmai sargā dzīvas būtnes un iznicina tos, kas ir pelnījuši sodu, tādā veidā it kā veic ikdienas rituālus ar tūkstošiem dāvanu.
307. Valdnieks, kurš nesargā padotos un ievāc nodokļus – bali, kara, šulka, pratibhoga ²⁵ un soda naudu, viņš nekavējoties iet uz elli.
308. Valdnieks, kurš nesargā padotos, bet saņem nodokļus, tika pasludināts par tādu, kas uzņem uz sevi visu tautas nešķīstību.
309. Ir jāzina, ka valdnieks, kurš neievēro uzvedības noteikumus, neticīgs, alkatīgs, kas nesargā padotos un pazudina viņus, iet uz elli.
310. Valdniekam ir jāsavalda ļaundarus ar tīs veidu līdzekļiem – ieslodzījumu, iekalšanu važās un dažādiem miesas sodiem.
311. Ar ļaundaru savaldīšanu un labo aizsardzību valdnieks tiek pastāvīgi šķīstīts, kā divreizdzimušie ²⁶ ar upurēšanu.
312. Valdnieks, kas rūpējas par savu labklājību, lai izrāda žēlsirdību pret cilvēkiem, kas lamājas, kad tiek izskatītas viņu lietas, pret veciem cilvēkiem un slimajiem.
313. Tas, kas aizvainots no sašutušiem cilvēkiem, piedod viņiem, tas par to tiek pagodināts debesīs, bet kas, lepodamies par savu varenību, nepiedod, tas par to iet ellē.
314. Zaglim ir jāskrien pie valdnieka ar izlaistiem matiem un jāpaziņo par zagšanu, sakot: “Es esmu to izdarījis, sodi mani!”
315. un paņemot rokās vāli vai koka nūju, abpusēji asu šķēpu, vai dzelzs nūju;
316. Vienalga, vai zaglis tiks sodīts vai attaisnots, viņš tiek atbrīvots no zagšanas vainas, bet valdnieks, kas viņu nesoda, uzņemas uz sevi zagšanas vainu…
318. Cilvēki, kuri izdarīja noziegumu, bet saņēma par to sodu, aiziet debesīs tīri, tāpat kā dievbijīgie, kas ir darījuši labus darbus…

336. Ja parastam cilvēkam pienākas sods vienas monētas apjomā, tad valdniekam par to pašu jāmaksā tūkstoš monētu; tāda ir nolikta kārtība.
337. Bet šudras vaina ir lielāka astoņas reizes, vajšja – sešpadsmit reizes, kšatrija vaina – trīsdesmit divas reizes…

343. Valdnieks, kas savalda zagļus saskaņā ar šiem noteikumiem, šajā pasaulē sasniedz slavu, bet pēc nāves – augstāko svētlaimi.
344. Valdnieks, kas vēlas sasniegt Indras atrašanas vietu, lai nepalaiž garām nevienu mirkli, lai sodītu ļaundari.
345. Cilvēks, kas ir izdarījis kādu vardarbību ir jāuzskata par lielāku ļaundari, nekā lamātājs, zaglis, vai tas, kas iesita ar nūju.
346. Bet valdnieks, kas piedod vardarbību ātri iet uz pazušanu un nopelna sev tautas naidu…

348. Divreizdzimušiem ir jāņem rokās ieroči, kad rodas šķēršļi viņu dharmas izpildīšanai un kad divreizdzimušām varnām sākas grūti laiki … ²⁷
349. Tas, kas nogalina, aizsargājot sevi, aizsargājot upurdāvanas, sievietes un brahmanu, tas pēc likuma neizdara grēku.
350. Var nogalināt, nešauboties, uzbrūkošu slepkavu, pat guru, bērnu, veco vai brahmanu, kas ir gudrs Vēdās.
351. Slepkavas nogalināšana – atklāta vai apslēptā – nekad nav grēks tam, kas nogalina, jo šajā gadījumā trakums uzbrūk trakumam.

IX. NODAĻA:
243. Labam valdniekam nevajag piesavināt to cilvēku īpašumu, kuri ir izdarījuši lielu grēku – tas, kas piesavina to aiz alkatības, tas pats tie aptraipīts ar to pašu grēku.
244. Iemetot šo soda naudu ūdenī, tā ir jāvelta Varunam vai arī jāatdod brahmanam, kas apveltīts ar gudrību un tikumiem.
245. Varuna ir soda valdnieks, jo viņš tur savu scepteri arī pār valdniekiem; ²⁸ brahmans, kas izstudēja visas Vēdas ir visas pasaules valdnieks.
246. Kur valdnieks izvairās no noziedznieku īpašumu piesavināšanas, tur ar laiku dzimst cilvēki, kas dzīvo ilgi;
247. un zemnieku iesētas sēklas izaug visas, kā tas tika iesētas, un bērni nemirst un nedzimst kroplīgi pēcnācēji…

253. Valdnieki, kas ir veltījuši sevi rūpēm par padotajiem, pateicoties labi dzīvojošo āriešu aizsardzībai un ērkšķu iznīdēšanai, aiziet trešajās debesīs…

303. Valdniekam ir jākopj dzīves veids, kas ir cienīgs Indram, Saulei, Anilam, Jamam, Varunam, Mēnesim, Agni un Prithivi.
304. Kā Indra dod lietu trīs vai četru lietainu mēnešu laikā, tā valdniekam, kas piekopj Indras dzīves veidu ir jādod labklājība savai valstij.
305. Kā Saule astoņus mēnešus ņem sev ūdeni ar saviem stariem, tā viņam ir jāņem nodoklis no valsts, jo tas ir Saules rīcības veids.
306. Kā kustas vējš, Marutu dēls, iekļūstot visās dzīvās būtnēs, tā lai visu caurstrāvo valdnieks ar spiegu palīdzību, jo tas ir Marutu dēla rīcības veids.
307. Kā Jama noteiktā laikā pakļauj sev draugus un ienaidniekus, tā valdniekam ir jāpakļauj padotie, jo tas ir Jamas rīcības veids.
308. Kā grēcinieku savalda Varuna ar saitēm, tā valdniekam ir jāsavalda ļaundari, jo tas ir Varunas rīcības veids.
309. Ja cilvēki priecājas redzot valdnieku, tā kā viņi priecājas redzot pilno mēnesi, tas nozīmē, ka valdnieks rīkojas kā Mēness.
310. Ja valdnieks vienmēr ir pilns ar enerģiju, ir dedzīgs pret ļaundariem un iznicina ļaunus kaimiņus, tad tiek uzskatīts, ka viņš seko Agni rīcības veidam.
311. Kā zeme vienmēr uztur vienādā veidā visas dzīvas būtnes, tā valdnieka rīcība, kurš rūpējas par visām dzīvām būtnēm, ir līdzīga zemes dieves Prithivi rīcības veidam.
312. Lietojot šos un citus līdzekļus lai valdnieks vienmēr nenogurstoši savalda zagļus savā zemē un pat svešā zemē…

317. Brahmans – mācīts vai nemācīts – ir liels dievs, tāpat kā uguns ir liels dievs – gan tas, kas tek izmantots upurēšanā, gan tas, kas netiek.
318. Degošs uguns netiek aptraipīts pat līķu dedzināšanas vietā, bet tas, kas tiek upurēts, tas pat vēl pastiprinās.
319. Tādejādi, pat ja brahmani nodarbotos ar visādām neatļautām lietām, viņi ir jāgodina jebkurā gadījumā, jo katrs no viņiem ir liels dievs.
320. Kšatriju, kas ir pārāk augstprātīgs pret brahmanu, var sodīt pats brahmans, ²⁹ jo kšatrijs ir cēlies no brahmana. ³⁰
321. Uguns ir celies no ūdens, ³¹ kšatrijs – no brahmana, dzelzs – no akmens; to pirmo visu caurstrāvojoša enerģija nodziest pret savas esamības avotu. ³²
322. Bez brahmana nav veiksmīgs kšatrijs, bez kšatrija neplaukst brahmans; apvienojoties brahmans un kšatrijs plaukst abi gan šajā, gan pēcnāves pasaulē.

Saistītie raksti:

11.1. DEMOKRĀTIJAS SĀKUMI 5. PAMĀCĪBA MERIKARAM, «STĀSTS PAR DAIĻRUNĪGU ZEMNIEKU» 9. POLISAS BŪTĪBA 10.1. TIRANĪJA