5. MĀCĪBU MATERIĀLI: FARAONA VARA

HERAKLEOPOLES VALDNIEKA PAMĀCĪBA SAVAM DĒLAM MERIKARAM

Pamācība tika sastādīta XXI gs. p.m.ē. Herakleopoles galma valdīšanas laikā ( IX – X dinastija ).

[ Valdnieka pamācības sākums… ] ¹ savam dēlam Merikaram [ … ]. Neesi iecietīgs pret lietu, par kuru pienākas sods [ … ], tev ir jāsoda par ikvienu dumpīgu runu, jo [ dumpja … ] sākums ir noticis [ … ] Nedari pāri cilvēkam, kurš izpilda priekšrakstus […]

[ … ] Runātājs ir kūdītājs, izrēķinies ar viņu, nogalini viņa bērnus, nokasi viņa vārdu, [ iznicini ] viņa mājiniekus, izkaisi atmiņu par viņu un viņa līdzgaitniekiem, kas viņu mīl.

Nemiernieks ir ļaunums pilsētā, viņš sadala jauniešus divās naidīgās dāļās. Arī ja tu atradīsi vienu no pilsētniekiem [… ], apsūdzi viņu sava galma priekšā un izrēķinies ar viņu, jo arī viņš ir dumpinieks; runātājs ir pilsētas kūdītājs. Izklīdini jauniešus, ² nomierini viņus, lai tiek padzīts prom nemiernieks – pārceļotājs, ³ kura tēvs mudina cilvēkus uz dumpi.

Trūcīgais sēj nemieru karaspēkā [ … ]; liec tam galu, ( dodot ) uzturu, kas viņam pienākas, bet kad satrakojas jaunieši, dod ( pārtiku ) virtuvēm [ … ]. Esi žēlsirdīgs, kad tu sodi, [ …] cilvēki līksmojas. Nopelni dieva labvēlību; lai cilvēki pat tavas prombūtnes laikā teiktu, ka tu sodi tikai atbilstoši vainai. Labs tikums – tās ir cilvēka debesis, ⁴ bet smagas ir tā cilvēka lamas, kas ir aizvainots savā sirdī.

Esi prasmīgs runās un tu būsi spēcīgs; valdnieka spēks ir viņa valodā, runa ir stiprāka par ikvienu ieroci. Ar gudro neviens neuzdrošinās krāpties [ … ] Gudrais ir galminieku [ atbalsts ]. Neuzbrūk viņam zinošie, jo viņš [ daudz ] zina, viņa tuvumā nerodas nodevība; viņam tiek pasniegta patiesība tik patiesa, cik tās [ patiesības ], kas tika izteiktas senčiem.

Līdzinies saviem tēviem un senčiem, [ … ] skaties, viņu runas ir saglabātas senajos rakstos. Attin vaļā [ papirusa tīstokļus ], lai tu varētu lasīt viņus un rīkoties atbilstoši zināšanām; tikai tas, kas ir apmācīts, kļūst par labu valdnieku. Neesi ļauns, skaista ir labvēlība, kas pagarina tavu pieminekļu ⁵ ilggadību ar cilvēku mīlestību pret tevi. Pavairo [ … ] skaitu, kas tiek pievienoti pilsētai, lai tiktu slavēts dievs par pārtikas dalīšanu, kas notiek tava vārda; slavas dziesmas tavam vārdam ir lūgšana dieviem par tavu veselību.

Godini savus galminiekus, dod dievbijību cilvēkiem, stiprini ( tādā veidā ) savu robežu un ( cilvēku ) labvēlību pret tevi; labi ir darboties nākotnes labā. Tiek cienīts tālredzīgs cilvēks, bet pašpārliecinātība ved uz ciešanām, pamudini cilvēkus ar savu labu tikumu, lai viņi nostātos [ tavā pusē]! Nožēlojams ir [ valdnieks ], kas vēlas, lai viņam piederētu ( viss ) valstī [ … ] Alkatīgs ir neprātīgs. Ātri paiet dzīve uz zemes un nav tai pagarinājuma, bet ( laba ) atmiņa par viņu – tā ir mūžīga jaunība. Neklājas Abu Zemju valdniekam valdīt pār to, kas pieder miljoniem cilvēku; vai ir [ … ], kas dzīvo mūžīgi? Tas, kas nonāk Ozīrisa ⁶ rokās, aiziet no zemes kā tāds, kas zaudēja visu, ko viņš baudīja.

Bagātini savus galminiekus un viņi pildīs tavus likumus. Turīgs mājsaimnieks nebūs netaisns, īpašumu saimnieks nav negodīgs. Taču trūcīgais ⁷ nevar runāt, kā nākas; tas, kas saka “kaut man būtu” nav taisnīgs, jo viņš ir netaisns pret to, kas dod viņam algu. [ … ] Runā maat ⁸ savos īpašumos un tevi godinās tavi galminieki, kas pārzina valsti; kad par dievišķo valdnieku liecina viņa sirds taisnība, pils iestādes iedveš dievbijību apkārtnēm.

Dari maat un tu ilgi dzīvosi virs zemes. Dod mierinājumu tam, kas vaimanā, nedari pāri atraitnei, nepadzen dēlu no viņa tēva īpašumiem un neatstādini galminiekus no viņu amatiem. Sargies no pārsteidzīgas sodīšanas! Nenogalini – tas nedod tev labumu, sodi ar pēršanu un ieslodzījumu; pateicoties tam tava zeme tiks apdzīvota; izņēmums tikai dumpiniekam, kura nodomi ir atklāti. Dievs pazīst nemierniekus, bet dievs soda arī par ( lieki ) izlietām asinīm; žēlsirdīgais [ pagarina ] ( savas dzīves ) laiku.

( Dievu ) sods, kas tiesā nabago ⁹ – tu zini, ka viņi nav iecietīgi dienā, kad veic tiesu par trūcīgo [ … ] Smagi, kad tiesnesis ir gudrais; neceri uz gadu daudzumu, jo viņi redz ( dzīves ) laiku kā vienu stundu; [ cilvēks ] paliek ( dzīvs ) pēc nāves tikai tad, kad viņam blakus nolikti labie darbi. Uzturēšanas tur – tā ir mūžība, bet tas, kas dara lietas, kuras viņi nosoda, tas ir muļķis; taču tas, kurš sasniegs to pusi bez grēka, viņš tur dzīvos, līdzīgi dieviem, brīvi soļojot, līdzīgi kā mūžības valdnieki.

Iesauc sava dienestā jauniešus un mīlēs tevi tava valsts. Pavairo savu atbalstītāju skaitu iesaucamo jauniešu vidū; skaties, tavas pilsētas ir pilnas ar atbalstītājiem [ … ]

Nedari starpību starp ( dižciltīga ) vīra dēlu un parastu cilvēku; pietuvini sev cilvēku par viņa roku darbiem un tiks izpildīti visi amati un arodi [ … ] par godu ( valdnieciskam ) varas valdniekam. Sargā savu robežu, cel pieminekļus — ( visur ) ir noderīgas ( darba ) savienības savam valdniekam [ … ].

Atjauno upura uzlējumus, pavairo upurēšanas, dod vairāk nekā tas ir jau nolikts, jo šī ( lieta ) ir noderīga tam, kas to dara. Stiprini savus pieminekļus, atbilstoši savai varenībai – arī viena diena dod savu ienesumu mūžībai, un viena stunda rotā nākotni. Dievs pazīst to, kas pūlas viņa labā [ … ]

Valdnieka dienests ir skaists, kaut gan nav viņam nedz dēla, nedz brāļa [ … ]

Pēc tam, kad paslēpa sevi dievs, tas dievs, kas zina īsto paraugu, cilvēku vidū viena paaudze pielīdzinājās otrai, un nav vairs tāda cilvēka, kurš spētu attēlot dieva roku, jo tas, kas ir redzams acij, tas ir apdraudēts. Lai tiek godāts dievs savā ceļā, vai viņš tiktu uztaisīts no akmens, vai piedzimtu no vara! Labs ir strauts ar straumi un nav tādas upes, kas būtu klusa, sēžot bezdarbībā, viņa atbrīvojas no slūžām, kas viņu satur; tad Ba ¹⁰ atnāk sev zināmā vietā un nenomaldās ceļā. Izrotā savu pagalmu Rietumos, ¹¹ izdaiļo savu kapa vietu ar tikumu un krietnumu, ar maat darīšanu, jo viņa ( maat ) ir tas, uz ko balstās viņu ( cilvēku ) sirdis, bet tikumīga un sirdī tīra cilvēka plāceni ( dievs ) pieņem labprātāk, nekā ļaundara ( upura ) vērsi. Dari dievam par godu un viņš tev atdarīs ar dāvanām, kuras atsvaidzina upura altārus ar griezumiem, un tas nozīmē, ka tavs vārds tiks uzaicināts pie ( upura ēdieniem ). Dievs māk rūpēties par to, kas strādā viņa labā.

Ir aprūpēti cilvēki, dieva ganāmpulks. Viņu dēļ viņš radīja debesis un zemi, kad viņš savaldīja ūdeņus; ¹² viņš radīja gaisu, lai elpotu viņu deguni, viņi ir viņa tēli miesā. Viņu dēļ viņš kāpj debesīs, un viņu dēļ viņš radīja zāli, lopus, putnus un zivis, lai viņi tos ēstu. Viņš nogalināja savus ienaidniekus, viņš darīja pāri saviem bērniem par viņu dumpīgiem nodomiem. Cilvēku dēļ viņš ir radījis dienas gaismu un viņš brauc debesīs, lai redzētu viņus; tuvu pie viņiem viņš uzcēla svētnīcu un kad viņi vaimanā, viņš dzird. Viņš radīja balzamētāju pārvaldnieku, ¹³ aizbildni, kas atbalsta vāja cilvēka muguru. Viņiem viņš radīja buramvārdus, lai atvairītu nelaimju roku, kuru dēļ cilvēki neguļ ne dienā, ne naktī. Viņš nogalināja viņu vidū dumpīgos savā sirdī, līdzīgi, kā tēvs sit savu dēlu viņa brāļa dēļ. Bet dievs zina katru vārdu.

Nesagādā ciešanas cilvēkiem par spīti manai runai, kas dod tev visus iestādījumus, kas attiecas uz valdnieka varu un pamāca, lai tu varētu valdīt kā nobriedis vīrs, lai tu sasniegtu mani bez apsūdzētājiem. Nenogalini nevienu, kas tev ir tuvs, jo viņu tev sūtīja dievs, kas pazīst viņu, un arī pat viens no viņiem ir labklājība zemes virsū; tie, kas pavada valdnieku – dievi. Iedves mīlestību pret sevi visā valstī; ( labs ) tikums ir laba piemiņa, kad paies ( dzīvības ) gadi. Lai teiktu par tevi tie, kas atnāks [ … ] : “tas, kas pieveica ciešanu laiku”, “kaut atnāktu tāds arī šodien”! Skaties, es tev pateicu to, kas ir derīgs no tā, kas ir manā dvēselē, lai tu rīkotos atbilstoši tam, kas nolikts tava priekšā.

SENUSERTA III UZRAKSTS NO SEMNES CIETOKŠŅA

Uzraksts no Semnes cietokšņa pie otrajām Nīlas krācēm iecirsta 12.dinastijas faraona Senuserta III (1888.-1850.g.p.m.ē.) valdīšanas sešpadsmitajā gadā.

Lai slavēts Hors, dieva veidols, Abas Valdnieces (Nehbeta un Vadžita), dievišķais no dzimšanas, Augšēģiptes un Lejasēģiptes valdnieks Hakaura, ar dzīvību apveltītais. Lai dzīvo Hora (..) zeltītais, Ra dzimtais dēls, viņa iemīļotais, Abu Zemju valdnieks, Senuserts [III], ar dzīvību apveltītais, mūžīgi, ar laimi vienmēr.

[Robežas nostiprināšana pie otrajām krācēm] (..) Es izveidoju savu [valsts] robežu, [kad] kuģoju uz dienvidiem [tālāk, nekā] mani senči. Es palielināju to, ko es saņēmu [no tēva]. To [paveicu] es, valdnieks [ne tikai] runājošais, [bet arī] darošais! To, ko iedomā mana sirds, es arī paveicu; bargs, lai sagrābtu [dodoties karā]; nepiekāpīgs, lai veiksmīgi paveiktu [iecerēto]; neļaujošs dusēt lietai savā sirdī; domājošs par nabagiem (..); nevis mīkstsirdīgs pret ienaidnieku, [bet] viņam uzbrūkošs; uzbrūkošs, kad uzbrūk; klusējošs, [kad] tiek klusēts; (..). Ja klusēt pēc uzbrukuma, [tad] tā ir naidnieka sirds nostiprināšana, dusmās [trakojoša] spēcināšana. Atkāpšanās — tas ir vājums. (..) Mana augstība redzēja [kušītu atkāpšanos] un tā nav nepatiesība.

[Kušītu zemju izpostīšana] Es sagrābu viņu sievietes, es atvedu viņiem padotos, es nonācu pie viņu akām, es nokāvu viņu vēršus, es izrāvu viņu miežus, es to (?) nodedzināju.
[Vēršanās pie saviem pēctečiem] Tālāk, kas attiecas uz jebkuru manu dēlu, kurš nostiprinās šo robežu, ko izveidoja mana augstība, tad viņš ir mans dēls — viņš ir dzimis manai augstībai (tās slavai).

Brīnišķais dēls — [tas, kurš ir] sava tēva [lietas] aizstāvis, [kurš] nostiprina robežu tā labad, kurš to radījis!

Taču attiecībā uz to [manu dēlu], kurš to (robežu) pametīs un necīnīsies par to, tad viņš nav mans dēls, viņš nav dzimis man [par prieku].

Lūk, tāpēc mana augstība pavēlēja, lai uz šīs robežas, ko izveidojusi mana augstība, izgatavotu manu skulptūru, vēloties, lai jūs (pēcteči) būtu uz tās stipri, lai jūs cīnītos par to.

RAMZESA II UZRAKSTS ABIDOSĀ

Ramzesa II ( 1279 – 1212 ) veltījuma uzraksts Abidosas svētnīcā par godu savai uzkāpšanai tronī.

Visa esoša valdnieks padarīja mani lielu, kad es vēl biju bērns, vēl pirms es kļuvu par valdnieku. Viņš iedeva man zemi, kad es vēl biju olā; dižciltīgie atnāca pie manis, kad es tiku pasludināts par vecāko dēlu, par princi – mantinieku Geba ¹⁴ tronī… Kad mans tēvs parādījās cilvēku priekšā, es biju bērns viņa rokās. Viņš teica par mani: “Kronējiet viņu, lai es varētu redzēt viņa skaistumu, kamēr es dzīvoju kopā ar viņu”. Un tad pietuvojās man galminieki, lai uzliktu dubulto kroni man uz galvas. “Uzlieciet kroni viņam uz galvas, — tā teica tēvs par mani, kamēr viņš bija uz zemes, — dodiet viņam valdīt par šo zemi, ļaujiet viņam parādīt savu seju cilvēkiem…” Lūk, es biju kā Ra pāri cilvēkiem; Dienvidi un Ziemeļi bija zem manām kājām.”

SETI I UZRAKSTS OZĪRISA SVĒTNĪCĀ ABIDOSĀ

Šis teksts ir saglabājies uz svētnīcas sienas, t.s. “rietumu galerijā”. Šo svētnīcu uzcēla faraons Seti I. ( 1290 – 1279 ) un tādēļ tur ir ievietoti viņa oficiālie teksti. Šajā vietā uz troņa sēdoša dieviete Sešata ¹⁵ uzrunā faraonu ar šādiem vārdiem:

“Mans mīļotais dēls, Abu Zemju Valdnieks, Menmaatra, Ra dēls, Seti Merneptah! Tu esi uzcēlis skaistus pieminekļus tiem, kas atrodas tavā godājamā svētnīcā priekā un apmierinājumā. ¹⁶ Katrs dievs ir tavs aizstāvis… Tu esi uzcēlis svētnīcu Abidosas rietumu tuksnesī, kuru es izmērīju… un Tatenens ¹⁷ radīja tās plānu… Tavas abas rokas turēja āmuru, četri viņa pamatu akmeņi ir lieliski novietoti, līdzīgi kā Debesu balsti; slepenus vārdus svētnīcas aizsardzībai noteica Nejta un Selketa. Ar darbu, kas ir lielisks mūžībā, tu radīji gan ārējas sienas, gan arī svētas vietas; svētnīcas sienas ir lieliskas, durvis no bronzas, ēdieni stāv uz altāriem, viss ir ierīkots pateicoties Sia … ¹⁸

Visi dievi un dieves ieguva formu tavā svētnīcā, attēli un slepenie tēli ir novietoti savās vietās, tajos karogos, kas ir svētajās laivās. Katra svētvieta ir ierīkota uz sava pamata. Tava majestāte radīja debesu apvārsni. Tie, kas ir Saules diskā, tie, kas ir aizkapa valstībā, sargā tevis radīto miljonus gadus. ¹⁹ Tu esi pasargāts uz Ra troņa kā svari, kā sava laika stabs, tas stabs, kas notur kuģi pie krasta. Tu esi brīnišķīgs, katrs zina par tavu tikumību, debesis ir grūtas ar šiem taviem skaistumiem. ²⁰ Noslēpumaina aizkapa valstība priecājas par taviem nodomiem… Tu dod gaismu visiem tiem, kas ir tumsā, un Sirdī Nogurušais ²¹ līksmojas. Tie, kas ir mierā savos kapos, pacēla savas sejas, jo tu nosauci viņu vārdus un pieminēji viņus, tu pabeidzi viņu darbus un tu piepildi viņu altārus divreiz dienā katru dienu. Tevis dēļ Svētā Zeme ir apūdeņota līdz pat tavas svētnīcas augstumiem, un dievi līksmojas tavos laikos. Lūk, Abidosā ir laime tava vārda dēļ mūžībā un bezgalībā. “Tavi nodomi ir lieliski, tavi pieminekļi ir nesatricināmi” – tā saka katrs, bagāts un nabags, viņi abi tevi slavē. Tu esi padomdevējs tava krietnuma un tikumības dēļ. Dievi nostājās tavā pusē, tu esi viens no viņiem; tu esi līdzīgs Ra debesīs, tu esi līdzīgs Unneferam ²² aizkapa valstībā, tu esi līdzīgs Amona majestātei Tēbās, tu esi līdzīgs Gebam šajā zemē. Visa dzīve – tavai elpai! Tu esi vienmēr godātais valdnieks. Tava svētnīca pastāv mūžībā, tu parādies virs zemes kā Orions savā laikā. Cilvēki nāk pie tevis pēc padoma, jo tavs vārds ir viņu mēlēs, tādēļ ka tu esi tīkams dieviem. Tu esi vienkāršas tautas barotājs.

Es atbalstu tavu dievbijību, pierakstot visu pēc Ra pavēlēs; mana varenība ir tava aizsardzība, mana roka raksta tev par šiem taviem nopelniem, kā arī mans brālis Tots. ²³ Atums ²⁴ teica mums sacīdams: “Lūk, mani darbi ir atkarīgi no tavas gribas; tu esi apvienojis Augšējo un Lejas Ēģipti zem savām sandalēm. Tu esi tas, kas godībā pacēlās uz troņa Sed svētkos, ²⁵ līdzīgi kā Ra svētku sezonas sākumā. Lūk, tagad saules diska stari apgaismo tavas svētnīcas sienas, dižais Augšējas un Lejas Ēģiptes valdniek, Menmaatra, Ra dēls, Seti Merneptahs, kuram ir iedota dzīvība.”

RAMZESA III OFICIĀLAIS UZRAKSTS

Uzrasts, kurā Ramzess III. ( 1185 – 1153 ) dievu un cilvēku priekšā atskatās par saviem paveiktiem darbiem. Šis ir faraona garīgais testaments, kas tika pierakstīts uz viņa kapenes sienas.

“Slava jums dievi un dieves, debesu, zemes un ūdeņu valdnieki! Plati ir jūsu soļi miljonu gadu laivā ²⁶ kopā ar jūsu tēvu Ra, kura sirds līksmojas, kad viņš redz jūsu pilnību, kas dod laimi Ta – meri zemei… Viņš priecājas, viņš kļūst jaunāks, redzot cik lieli jūs esiet debesīs un vareni uz zemes, redzot, kā jūs dodiet elpu nāsīm, kuram tās nav.

Es esmu jūsu dēls, kuru radīja jūsu divas rokas. Jūs padarījāt mani par visas zemes valdnieku, lai viņš top dzīvs, neskarts un vesels. Jūs radījāt man pilnību zemes virsū. Es izpildu savu pienākumu mierā. Mana sirds nenogurstoši meklē, ko derīgu un labu es varētu izdarīt jūsu svētnīcām. Ar savām pavēlēm, kas pierakstīti katrā kancelejā, es dāvinu jums cilvēkus un zemes, dzīvniekus un kuģus, kas brauc pa Nīlas upi. Es padarīju plaukstošas jūsu svētnīcas, kuras bija jau pagrimušas. Es dibināju jaunas upurēšanas piedevām pie tām, kuras jau pastāvēja jūsu dēļ. Es strādāju priekš jums jūsu zelta namos ar zeltu, sudrabu, lazurītu un citiem dārgakmeņiem. Es biju nomodā pie jūsu dārgumiem. Es papildināju viņus ar daudzām lietām. Es piepildīju jūsu klētis ar kviešiem un miežiem. Es uzcēlu jums cietokšņus, svētnīcas, pilsētas. Jūsu vārdi ierakstīti tur uz mūžiem. Es pavairoju jūsu strādnieku skaitu, pievienojot viņiem daudz cilvēku. Es neatņemu jums nedz cilvēku, nedz duci cilvēku uz karaspēku vai uz kuģiem, no tiem, kas ir jūsu svētnīcās kopš tiem laikiem, kad valdnieki tās uzcēla. Es izdevu likumus, lai tie būtu mūžīgi uz zemes tiem valdniekiem, kas nāks pēc manis. Es upurēju jums daudzas labas lietas. Es uzcēlu jums noliktavas svētkiem, piepildīju tās ar pārtiku. Es pagatavoju priekš jums miljonus traukus, izrotātus, no zelta, sudraba un vara. Es uzbūvēju jums kuģus, kas peld upē, ar viņu skaistām telpām, kas ir apšūtas ar zeltu…

Es baroju visu zemi, vai tie būtu ārzemnieki, vai ēģiptiešu tauta, vīrieši un sievietes. Es atbrīvoju cilvēku no viņa nelaimes un es devu viņam viņa elpu. Es atbrīvoju viņu no varenā, kas ir stiprāks par viņu. Es devu visiem cilvēkiem mierīgi dzīvot pilsētās… Es divkāršoju valsts apgādi, jo agrāk tā bija nabadzīga. Valsts bija paēdusi manā laikā. Es darīju labus darbus gan dieviem, gan cilvēkiem. Un manā īpašumā nebija nekā, kas piederēja citiem cilvēkiem. Tā es pavadīju savu laiku kā Abu Zemju valdnieks un jūs bijāt vergi pie manām kājām un es jūs nesaminu. Jūs bijāt tīkami manai sirdij, atbilstoši jūsu pēdējiem darbiem un centīgi izpildījāt manus rīkojumus.

Un lūk, es esmu atradis mieru nekropolē, līdzīgi kā mans tēvs Ra. Es savienojos ar lielu dievu Devītnieku debesīs, uz zemes un pazemē.”

Saistītie raksti:

7. MĀCĪBU MATERIĀLI: «PAR HATŠEPSUTES INTRONIZĀCIJU» 14. MĀCĪBU MATERIĀLI: BAŅ ČAO — ”PAMĀCĪBA SIEVIETĒM” 13. MĀCĪBU MATERIĀLI: ĶĪNAS TEKSTI 11. MĀCĪBU MATERIĀLI: MANU LIKUMI PAR VALDNIEKU UN VARU