Atēnu modernizācijas process, kura pamatus lika Solona reformas 594. g. p.m.ē., noslēdzās V. gs. p.m.ē. vidū, kad valstī izveidojās demokrātiska iekārta. Zinātnieki joprojām strīdas par to, kādi faktori noteica demokrātijas izveidi – ambiciozu personību politiskā darbība, cīņa par varu, kari ar Persiju, militāra vara, izmaiņas kultūrā utt. Lielākoties viņi nonāk pie slēdziena, ka demokrātijas izveide bija process, kurā savu lomu spēlēja visi šie faktori. Skaidrs ir arī tas, ka demokrātija … Lasīt tālāk

Jau pašā sākumā demokrātijai nācās aizstāvēties pret opozīcijas kritiku, kā arī pārliecināt savus pilsoņus par jaunās kārtības priekšrocībām, salīdzinot tās ar citām valsts iekārtām. Tas notika gan oficiālā līmenī valsts amatpersonu runās ( skat. Perikla runu – 2.2. un 2.4. ), gan neoficiāli dažādu autoru tekstos ( Hērodots ( 2.1. ); Eiripīds ( 2.3. ), Aristotelis ( 2.5. )). Noskaidrot autoru motivāciju mums līdz galam nav iespējams – tā varēja … Lasīt tālāk

Kā jau teikts, Atēnu demokrātija sadūrās ar nopietnu kritiku. Ja politiskā laukā demokrātija Atēnās jutās droši, jo tai izdevās likvidēt opozīcijas draudus, tad ideoloģijas laukā tai nācās izturēt nopietnus pārmetumus un pat pilnīgu noraidījumu no dažādu kritiķu puses. Tas, ka Atēnās neeksistēja organizēta opozīcija, noteica faktu, ka arī demokrātijas kritika šeit bija neorganizēta un raiba. Ja neņem vērā Sokrāta skolu, tad katrs autors, kas kritizēja demokrātiju, darīja to pilnīgi autonomi, … Lasīt tālāk