Avoti, mācību materiāli

4. AGRĪNĀ TIRĀNIJA Daudzas grieķu pilsētas arhaikas laikmetā piedzīvoja jaunu politisku fenomenu – tirāniju. Sociālās nestabilitātes apstākļos pie varas nāca harizmātiski līderi, kuri neieņēma oficiālus valsts amatus, bet realizēja augstāko varu polisā. Analizējot šo fenomenu ir jāatceras, ka mūsdienās vārdam “tirānija” ir cita nozīme, nekā tas bija arhaiskajā Grieķijā, kur šim vārdam sākotnēji nebija nekādas negatīvas nozīmes. Vārds “tyrannis” toreiz apzīmēja tikai specifisku vienvaldības formu, kas atšķīrās no monarhijas vienīgi … Lasīt tālāk

Atēnu tirānija bija ļoti būtisks un neviennozīmīgs laiks šīs valsts vēsturē ( 560 – 510 g. p.m.ē. ), kad pilsētai izdevās pārvarēt ieilgušo krīzi un sasniegt uzplaukumu kultūras un ekonomikas jomās, samaksājot par to ar pilsoniskās brīvības ierobežojumiem. Dažādi pētnieki atšķirīgi vērtē šo laiku, bet visi atzīst, ka tas bija svarīgs posms Atēnu valsts izaugsmē, kas zināmā mērā sagatavoja turpmākos attīstības ceļus. Šeit ir apkopoti visi svarīgākie mūsu rīcībā esošie … Lasīt tālāk

5. LIKURGS UN SPARTAS EUNOMIJA Ir neiespējami runāt par seno Grieķiju, tās kultūru un vēsturi, nepieminot Spartu. Gan senos laikos, gan šodien Sparta paliek visnoslēpumainākā grieķu valsts, valsts – leģenda. Spartieši dzīvoja ļoti izolēti un nav atstājuši rakstiskas liecības, tādēļ jau senie grieķi maz ko par viņiem zināja, bet mūsu zināšanas par leģendāro Lakedaimonu ir vēl mazākas. Mēs nevaram atdalīt leģendu no vēstures, jo mūsu rīcībā ir tikai daži teksti, … Lasīt tālāk

4. ATĒNAS ARHAIKAS LAIKMETĀ Arhaikas laikmetā Atēnas pakāpeniski izvirzījās par vadošo polisu visā Grieķijā. Šeit notika procesi, kas gala rezultātā noteica demokrātijas izveidi šajā valstī. Tas ir vienīgais gadījums, kad mūsu rīcībā ir tik daudz avotu, kas ļauj izsekot polisas attīstībai arhaikas laikmetā. Protams, arī šeit ir iztrūkumi un informācijas nepilnība, kas vairākus jautājumus atstāj neskaidrus, bet visumā mēs varam rekonstruēt galvenos procesus un notikumus. Tas dod mums iespēju ieraudzīt, … Lasīt tālāk

Kā jau teikts, izprast politiskos notikumus vai kāda politiķa rīcību ir iespējams tikai izzinot sabiedrībā valdošās un attiecīgam politiķim piemītošās vērtības un ideālus. Tikai tādā veidā var uzzināt aiz konkrētas rīcības stāvošas motivācijas, kas, savukārt, ļauj labāk saprast arī pašus notikumus. Tādēļ šeit ir apkopoti teksti, kas ļauj ieskatīties Solona domu pasaulē. 2.1. Solons. 2.1.1. Elēģija Vislabāk Solona pasaules uzskatu un viņa vērtības atspoguļo viņa paša elēģija, kas pazīstama ar … Lasīt tālāk

3.1. Solons. Dzeja Solona dzejoļi, kas veltīti viņa reformām, ir saglabājušies lielākoties Aristoteļa citātos. Fragments 1., kuru citē Aristotelis savā “Atēniešu politijā”, ir sniegts H. Tumana tulkojumā. Pārējie fragmenti – Ā. Feldhūna tulkojumā. Tautai piešķiru es godu, kāds tai pietiekams ir, — Tiesības tai nemazināju, bet arī nedevu liekas. Tāpat parūpējos par tiem es, kas ar varu un naudu bij Slaveni, — lai tiem netiktu darīts kas ļauns. Nostājos es, … Lasīt tālāk

Atēnu modernizācijas process, kura pamatus lika Solona reformas 594. g. p.m.ē., noslēdzās V. gs. p.m.ē. vidū, kad valstī izveidojās demokrātiska iekārta. Zinātnieki joprojām strīdas par to, kādi faktori noteica demokrātijas izveidi – ambiciozu personību politiskā darbība, cīņa par varu, kari ar Persiju, militāra vara, izmaiņas kultūrā utt. Lielākoties viņi nonāk pie slēdziena, ka demokrātijas izveide bija process, kurā savu lomu spēlēja visi šie faktori. Skaidrs ir arī tas, ka demokrātija … Lasīt tālāk

Jau pašā sākumā demokrātijai nācās aizstāvēties pret opozīcijas kritiku, kā arī pārliecināt savus pilsoņus par jaunās kārtības priekšrocībām, salīdzinot tās ar citām valsts iekārtām. Tas notika gan oficiālā līmenī valsts amatpersonu runās ( skat. Perikla runu – 2.2. un 2.4. ), gan neoficiāli dažādu autoru tekstos ( Hērodots ( 2.1. ); Eiripīds ( 2.3. ), Aristotelis ( 2.5. )). Noskaidrot autoru motivāciju mums līdz galam nav iespējams – tā varēja … Lasīt tālāk