POLITISKIE MODEĻI: MĀCĪBU MATERIĀLI

Atēnu tirānija bija ļoti būtisks un neviennozīmīgs laiks šīs valsts vēsturē ( 560 – 510 g. p.m.ē. ), kad pilsētai izdevās pārvarēt ieilgušo krīzi un sasniegt uzplaukumu kultūras un ekonomikas jomās, samaksājot par to ar pilsoniskās brīvības ierobežojumiem. Dažādi pētnieki atšķirīgi vērtē šo laiku, bet visi atzīst, ka tas bija svarīgs posms Atēnu valsts izaugsmē, kas zināmā mērā sagatavoja turpmākos attīstības ceļus. Šeit ir apkopoti visi svarīgākie mūsu rīcībā esošie … Lasīt tālāk

Atēnu modernizācijas process, kura pamatus lika Solona reformas 594. g. p.m.ē., noslēdzās V. gs. p.m.ē. vidū, kad valstī izveidojās demokrātiska iekārta. Zinātnieki joprojām strīdas par to, kādi faktori noteica demokrātijas izveidi – ambiciozu personību politiskā darbība, cīņa par varu, kari ar Persiju, militāra vara, izmaiņas kultūrā utt. Lielākoties viņi nonāk pie slēdziena, ka demokrātijas izveide bija process, kurā savu lomu spēlēja visi šie faktori. Skaidrs ir arī tas, ka demokrātija … Lasīt tālāk

Jau pašā sākumā demokrātijai nācās aizstāvēties pret opozīcijas kritiku, kā arī pārliecināt savus pilsoņus par jaunās kārtības priekšrocībām, salīdzinot tās ar citām valsts iekārtām. Tas notika gan oficiālā līmenī valsts amatpersonu runās ( skat. Perikla runu – 2.2. un 2.4. ), gan neoficiāli dažādu autoru tekstos ( Hērodots ( 2.1. ); Eiripīds ( 2.3. ), Aristotelis ( 2.5. )). Noskaidrot autoru motivāciju mums līdz galam nav iespējams – tā varēja … Lasīt tālāk

Kā jau teikts, Atēnu demokrātija sadūrās ar nopietnu kritiku. Ja politiskā laukā demokrātija Atēnās jutās droši, jo tai izdevās likvidēt opozīcijas draudus, tad ideoloģijas laukā tai nācās izturēt nopietnus pārmetumus un pat pilnīgu noraidījumu no dažādu kritiķu puses. Tas, ka Atēnās neeksistēja organizēta opozīcija, noteica faktu, ka arī demokrātijas kritika šeit bija neorganizēta un raiba. Ja neņem vērā Sokrāta skolu, tad katrs autors, kas kritizēja demokrātiju, darīja to pilnīgi autonomi, … Lasīt tālāk

2. HOMĒRA PASAULE Homēra eposs iekļauj sevī divas lielas poēmas par grieķu senajiem varoņiem: “ Iliāda” un “Odiseja”. “Iliādā” tiek stāstīts par notikumiem pie Trojas pilsētas mūriem ( Mazāzijā ), kuru ielenca grieķu apvienotais karaspēks laikā, kad jau tuvojās beigām desmitais kara gads. Šajā karā piedalījās daudzi grieķu varoņi, katrs sava karapulka priekšgalā. “Odiseja” stāsta par grieķu varoņa – Odiseja piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām. Vēl desmit gadus Odisejs ir … Lasīt tālāk

1. XII Tabulu likumi ( Leges duodecim Tabularum ) XII Tabulu likumi tapa 451. – 450. g. p.m.ē., decenv1iru komisijas darb1ibas rezultātā. Likumu teksts nav saglabājies, taču lielākoties tiek rekonstruēts balstoties uz antīko autoru citātiem. Pašiem romiešiem XII Tabulu likumi bija pirmais likumu kodekss un civiltiesību pamats, bet mums tas ir pirmais rakstiskais romiešu teksts. VIII, 1. ( Cicerons. Par valsti, IV, 10, 12 ) XII Tabulas noteica nāvessodu par … Lasīt tālāk

a) PRINCIPĀTS 1. Dions Kassijs. Romas vēsture Dions Kassijs ( ap 160 – 235 ) – grieķu vēsturnieks, Romas senāta loceklis no Bitīnijas provinces Nikajas pilsētas. Sevēru dinastijas valdīšanas laikā viņš bija dažu provinču pārvaldnieks un ieņēma konsula amatu. Uzrakstīja grieķu valodā Romas vēsturi 80 grāmatās, no kurām ir saglabājušies vairāki fragmenti. LIII, 1, 1. … Nākamajā gadā Cēzars bija konsuls sesto reizi un sekojot visiem seniem noteikumiem, iedeva arī … Lasīt tālāk