12. MĀCĪBU MATERIĀLI: MANU LIKUMI PAR SIEVIETI UN ĢIMENI

NO PIRMĀM NODAĻĀM:
I, 32. Sadalījis savu miesu viņš ¹ ar vienu savas miesas pusi kļuva par vīrieti, no otras – par sievieti, no viņas Valdnieks radīja Viradžu. ²

II, 67. Laulību rituāls sievietei tiek uzskatīts par līdzvērtīgu vēdiskajam rituālam, mājas saimniecība – svētā uguns uzturēšanai.

III. NODAĻA:
4. Nomazgājies ar guru atļauju un izpildījis atbilstoši noteikumiem atgriešanas rituālu, ³ divreizdzimušais lai ņem sev sievu no vienas ar viņu pašu varnas, kurai ir labvēlīgas zīmes. ⁴
5. Meitene, kas nav radiniece no mātes puses un nepieder tēva dzimtai, tiek ieteikta divreizdzimušam laulībām un mīlas attiecībām…

10. Ir jāņem sev par sievu tādu sievieti, kurai nav miesas trūkumi, kurai ir patīkams vārds, gulbja vai ziloņa ⁵ gaita, maigi mati miesā un uz galvas, skaisti zobi un maigi locekļi…

12. Pirmās laulībās divreizdzimušam tiek ieteikta sieva no viņa varnas; bet tiem, kas rīkojas mīlestības vadīti sievas var būt atbilstoši varnu tiešai kārtībai.
13. Šudram tiek nozīmēta sieva šudriete, vaišjam – šudriete un no savas varnas, brahmanam – šīs trīs un no savas varnas.
14. Nevienā teikā netiek pieminēta sieva – šudriete brahmanam vai kšatrijam, pat ja viņi atrodas ārkārtīgi spiedīgos apstākļos.
15. Divreizdzimušie, kas muļķības dēļ ņem par sievām zemas izcelsmes sievietes, ātri noved ģimenes un pēcnācējus līdz šudras stāvoklim…
17. Brahmans, kas ieved šudrieti savā gultā, tiek novests ellē, kad viņš rada no viņas dēlu, viņš zaudē brahmaņa godu…

31. Meitas izdošana, kad līgavainis dod mantu radiniekiem un līgavai tik, cik var, un brīvprātīgi, tiek saukta par asura dharmu. ⁶
32. Brīvprātīga jaunietes un jaunieša savienība, kaislīga, kas izriet no mīlestības, saucas gandharva. ⁷
33. Kliedzošas un raudošas meitenes vardarbīga nolaupīšana ar slepkavošanu, ievainojumiem un postījumiem tiek saukta par rakšasu ⁸ rituālu.
34. Kad kāds slepeni iegūst gulošo, iereibušo vai vājprātīgo sievieti, tā ir vissliktākā laulība…

45. Lai vīrs, kas ir vienmēr uzticīgs savai sievai, ieiet pie viņas pienācīgā laikā; izpildot savu pienākumu pret viņu, vēloties sagādāt viņai baudu, lai ieiet pie viņas ikvienā dienā atskaitot parvanu … ⁹
48. Pāra naktīs tiek ieņemti dēli, nepāra – meitas; tādēļ tas, kas vēlas dēlu, lai savienojas ar sievu pienācīgā laikā, pāra dienās.
49. Kad dominē vīrieša sēkla, dzimst dēls, kad dominē sieviete – meita, bet ja ir vienādi – hermafrodīts ¹⁰ vai dēls un meita, bet vājuma un trūkuma gadījumā – pretējais … ¹¹

51. Saprātīgam dēlam nav jāņem pat niecīga samaksa par meitu, jo cilvēks, kurš ņem atalgojumu alkatības dēļ, ir savu pēcnācēju pārdevējs…
53. Daži nosauca govi un vērsi, iedotu laulību laikā, tikai par “apbalvojumu”, bet tas nav pareizi: mazas vai lielas samaksas pieņemšana ir pēc būtības pārdošana.
54. Ja radinieki nepiesavina sev atalgojumu par kādu, — tā nav pārdošana; tā ir tikai cieņas un labvēlības izrādīšana pret meitenēm.
55. Viņām ir jābūt godātam un rotātam no tēviem, brāļiem, vīriem un viņu brāļiem, kas vēlas viņām daudz labvēlības.
56. Kur sievietes tiek godātas, tur dievi priecājas, bet kur viņas netiek godātas, tur visi rituāli ir neauglīgi.
57. Tā ģimene, kur sievietes, ģimenes locekles, bēdājas, ātri iet bojā, bet tā, kur viņas nebēdājas, vienmēr plaukst.
58. Tās mājas, kur kuras nolād nepagodinātas sievietes, ģimenes locekles, pilnīgi iet bojā, it kā sagrautas ar maģisko spēku.
59. Tādēļ cilvēkiem, kas vēlas labklājību, ir jāgodina sievietes ar rotaslietu dāvināšanu, drēbēm un ēdieniem svētku un svinību dienās.
60. Ģimenē, kur vīrs ir apmierināts ar sievu un sieva ar vīru, tur labklājība ir stipra.
61. Jo, ja sieva nespīd ar skaistumu, viņa nepiesaista sev vīru, bet pievilcības trūkuma dēļ vīrietis nerada pēcnācējus.
62. Ja sieva spīd, tad visa māja spīd, bet ja viņai nav skaistuma, tad arī māja nespīd.
63. Dēļ sliktām laulībām, dēļ svēto rituālu neizpildīšanas, dēļ nicinājuma pret Vēdu studijām un necieņas pret brahmaniem,
64. dēļ nodarbošanās ar amatniecību, dēļ naudas darījumiem, dēļ bērnu dzemdēšanas tikai no šudrām, dēļ govju, zirgu un ratu tirdzniecības, dēļ zemkopības darbiem un kalpošanas valdniekam,
65. dēļ upurēšanas par godu tiem, kas nav tā cienīgi, dēļ neticības pēcnāves atmaksai, ģimenes, kurām nav Vēdas, ātri iet bojā.
66. Bet ģimenes, kuras ir bagātas ar Vēdu zināšanām, kaut arī ar maziem ienākumiem, tiek pieskaitītas pie godājamām ģimenēm un iegūst lielu slavu.
67. Lai mājsaimnieks izpilda rituālus uz uguns, kas iedegta laulību dienā, atbilstoši noteikumiem, piecus lielus upurēšanas rituālus lai viņš veic un lai gatavo uz tās uguns ikdienas maltīti…

IV. NODAĻA
40. Viņš, pat uzbudināts, lai netuvojas sievai mēnešreižu laikā un pat lai neguļ vienā gultā ar viņu.
41. Vīrietim, kas tuvojas sievietei, kurai notiek mēnešreizes, iet bojā prāts, enerģija, spēks redze un dzīvīgums.
42. Viņam, ja viņš izvairās no viņas, kad viņa atrodas šādā stāvoklī, prāts enerģija, redze un dzīvīgums pieaug.
43. Neklājas ēst kopā ar sievu, nedz skatīties uz viņu, kad viņa ēd, šķaudās, žāvājas un sēž brīvā pozā.
45. Brahmans, kas vēlas enerģiju, lai neskatās uz sievieti, kad viņa iesmērē sev acis ar krāsu, kas ir plika, vai kas dzemdē.
46. Nevajag ēst, kad mugurā ir tikai viena drēbe, nedrīkst peldēties kailam, nedrīkst čurāt – nedz uz ceļa, nedz uz pelniem, nedz govju kūtī.

VIII. NODAĻA

352. Valdniekam ir jāpadzen cilvēki, kuri vājā svešas sievas, sodot viņus ar tādu sodu, kas iedveš bailes. ¹²
353. Jo laulību pārkāpšana, kas no tā rodas, izsauc varnu sajaukšanos, pateicoties kam izceļas adharma, kas iznicina sāknes un nes postu visās lietās…

356. Ja kāds koķetē ar svešu sievu vientuļās vietās, — tur, kur tiek ņemts ūdens, mežā, birzī vai tur, kur satiekas divas upes, — tas ir jāuzskata par vainīgo laulības pārkāpšanā.
357. Pakalpošana, koķetēšana, pieskaries pie rotaslietām vai drēbēm, kā arī kopīga sēdēšana uz gultas – tas viss tiek uzskatīts par laulības pārkāpumu.
358. Ja kāds pieskaras sievietei nepienācīgā vietā vai ļauj viņai pieskarties sev, — viss, ko viņi ir veikuši pēc abpusējas vienošanas, tiek uzskatīts par laulības pārkāpšanu.
359. Nebrahmans, kas ir vainīgs laulību pārkāpšanā, ir pelnījis nāves sodu: četru varnu sievas vienmēr ir jāsargā…

361. Nedrīkst sākt sarunu ar svešām sievām tam, kas nav saņēmis atļauju; tas, kas sarunājas bez atļaujas, ir pelnījis sodu vienas monētas apmērā…

364. Tas, kas laupīs sievietei godu pret viņas gribu, tas tūlīt ir jāsoda, bet cilvēks, kas laupīja viņas godu ar viņas pašas piekrišanu, nav jāsoda, ja viņš ir vienlīdzīgs viņai.
365. Meiteni, kas sagājās ar vīrieti, kas ir no augstākas kārtas par viņu, nav jāliek maksāt soda nauda, taču tai, kas sagājās ar vīrieti no zemākās kārtas, jāliek dzīvot ieslodzījumā.
366. Zemākās kārtas vīrieti, kas sagājās ar sievieti no augstākas kārtas, ir jāsoda ar miesas sodiem; tam, kas sagājās ar sev līdzīgo ir jāliek maksāt laulību dāvanu, ja tēvs ir ar mieru.
367. Bet, ja kāds cilvēks bezkaunīgi izvaros meiteni, viņam ir jānogriež divi pirksti un jāliek maksāt sešsimt monētas…

371. Ja sieviete, kas palikusi iedomīga un lepna savu radinieku pārākuma vai sava pārākuma dēļ, krāpj savu vīru, lai valdnieks liek viņu iedot suņiem, lai tie saplēš viņu vietā, kur ir daudz ļaužu.
372. Vīrieti – noziedznieku lai viņš liek sadedzināt uz sakarsušas dzelzs gultas, lai zem tās liek malku tik ilgi, kamēr ļaundaris nesadegs.

IX. NODAĻA
1. Tagad es jums izklāstīšu mūžīgas dharmas vīriem un sievām, kuri iet dharmas ceļu, — vai viņi būtu kopā, vai atšķirti viens no otra.
2. Dienu un nakti sievām ir jābūt atkarīgam no saviem vīriešiem, ¹³ jo viņam, kas ir piesaistītas pie pasaulīgām izpriecām, jātop atturētam savās vēlmēs.
3. Tēvs sargā viņu bērnībā, vīrs viņu sargā jaunībā, dēli sargā viņu vecumdienās; sieviete nekad nav derīga patstāvībai.
4. Nosodījuma cienīgs ir tēvs, kas nav izprecinājis meitu pienācīgā laikā, nosodījuma cienīgs ir vīrs, kurš neienāk pie viņas, nosodījuma cienīgs ir dēls, kurš nesargā māti pēc vīra nāves.
5. Sievietes ir īpaši jāsargā no sliktām nosliecēm, pat no niecīgām, jo neapsargātas sievietes nes postu uzreiz divām ģimenēm;
6. Zinot šo augstāko varnu dharmu pat vāji vīri cenšas sargāt savas sievas,
7. jo vīrs, kas sargā savu sievu, sargā savus pēctečus, labus tikumus, ģimeni, sevi ¹⁴ un savu dharmu.
8. Vīrs, kad viņš ieiet savā sievā un kļūst viņā par augli, atdzimst no jauna šajā pasaulē, jo sievas sievišķa būtība ir tāda, ka viņš atdzimst viņā. ¹⁵
9. Ar kādu vīrieti sieviete saietas, tādu dēlu viņa dzemdē, tāpēc, pēcteču tīrības dēļ vīram ir rūpīgi jāsargā sava sieva.
10. Neviens nevar nosargāt sievieti ar varu, bet viņas var tikt nosargātas šādā veidā:
11. Ir jāuztic viņai īpašuma vākšanu un lietošanu, tīrības uzturēšanu, dharmas izpildīšanu, ¹⁶ ēdienu gatavošanu, mājas iedzīves aprūpi.
12. Sievietes, pat ieslodzītas, pat tās, kuras apsargā uzticības cienīgi cilvēki, ir kā tādas, kuras netiek apsargātas, labi apsargātas ir tās, kuras pašas sevi sargā.
13. Dzeršana, attiecības ar sliktiem cilvēkiem, vīra pamešana, klaidonība, gulēšana neīstā laikā un dzīvošana citā mājā – lūk, šīs ir tās sešas darbības, kas apkauno sievieti.
14. Viņas neskatās uz skaistumu, viņām nav daļas par vecumu. Viņas nododas baudai ar skaistiem un neglītiem, domādamās: “pietiek jau ar to vien, ka viņš ir vīrietis”.
15. Pateicoties savai kaislībai uz vīriešiem, nepastāvībai un dabiskai cietsirdībai viņas šajā pasaulē krāpj savus vīrus, pat tad, ja tiek rūpīgi apsargātas.
16. Zinot šādu viņu dabu, ko ir radījis Pradžapati, ¹⁷ katram cilvēkam ir jāpieliek visi pūliņi viņu nosargāšanai.
17. Manu atstāja sievu ziņā gultu, sēdekli, rotājumu, kaisli, dusmas, ļaunprātību, rakstura īgnumu un ļaunu uzvedību.
18. Sievietēm nav rituāls, kuru pavada mantru lasīšana: tāda ir nolikta dharma; sievietes ir vājas, viņam nav tiesību studēt mantras, viņas ir melu iemiesojums: tāds ir lietu stāvoklis.
19. Pat Vēdās ir izklāstīti svētie teksti sieviešu patieso īpašību atklāšanai. Paklausieties par viņu grēku izpirkšanu.
20. “Ja mana māte, kas iet netaisno ceļu un ir neuzticīga savam vīram, ir apkaunojusi sevi, lai tēvs paņem nost no manis šo sēklu!” – šāds ir svētais teksts.
21. Ja viņa savā dvēselē domā kaut ko sliktu par savu vīru, šis teksts tiek uzskatīts par pietiekošu šķīstīšanu no šāda grēka.
22. Kādas ir vīra īpašības, ar kuru sieva savienojas pēc noteikumiem, tādas īpašības viņa iegūst, kā upe, kas savienojas ar okeānu. ¹⁸
23. Akšamala, ¹⁹ kurai bija zema izcelsme, savienojoties ar Vasišthu, un pat putns šaringa, savienojoties ar Mandapalu, ²⁰ abas sasniedza cienību.
24. Šīs un citas zemas izcelsmes sievietes sasniedza šajā pasaulē augsto stāvokli pateicoties savu vīru augstām īpašībām.
25. Tādā veidā ir izklāstīta mūžīgi tīra cilvēku pieredze attiecībā uz vīru un sievu. Noklausieties dharmas, kas attiecas uz bērniem, kas nes laimi pēc nāves un šajā pasaulē.
26. Dēļ bērnu dzemdēšanas sievas, slavenas, goda cienīgas, kas apstaro māju, — neatšķiras no laimes dievietēm, kas uzturas viņu mājās.
27. Pēcnācēju dzemdēšana, dzimušo audzināšana, kā arī cilvēku ikdienas dzīve visos sīkumos – tas ir sieviešu acīmredzamais pamats.
28. Pēcnācēji, svētie rituāli, kalpošana, augstākā miesas bauda, kā arī debesu sasniegšana senčiem un sev ²¹ – tas viss ir atkarīgs no sievām.
29. Tā, kas savalda domu un miesu, kas nekrāpj vīru, viņa pēc nāves sasniedz vīra pasauli un tiek saukta par tikumīgo “sadhvi”. ²²
30. Bet par vīra krāpšanu ( nodevību ) sieva tiek nosodīta pasaulē, atdzimst šakāļa miesā un mokās no briesmīgām slimībām…
31. Uzklausiet tagad sekojušo svētu nolikumu, svētīgu visiem, kuru pasludināja krietni cilvēki un senie riši par vīriešu kārtas pēcnācējiem.
32. Tiek uzskatīts, ka dēls pieder vīram. Par dzimšanas vaininieku svētos tekstos ir pretruna: daži uzskata, ka tas ir tas, kas dzemdē, bet citi – aramlauka ²³ īpašnieku.
33. Sieviete tiek uzskatīta par aramlauka iemiesojumu, vīrietis tiek uzskatīts par sēklas iemiesojumu; visu radību dzimšana, kuram ir miesa, notiek no lauka un sēklas savienojuma.
34. Dažreiz sēkla ir svarīgāka, dažreiz sievietes klēpis, bet kad abi ir līdzvērtīgi, tādi pēcnācēji tiek slavēti.
35. Savienojoties sēklai un klēpim sēkla tiek uzskatīta par svarīgāko, jo visu dzīvo radību pēcteči ir atzīmēti ar sēklas zīmi.
36. Kāda sēkla ir iesēta laukā, savlaicīgi sagatavotā, tāda sēkla tur izaugs ar īpašībām, kas tai pirmīt.
37. Šī zeme tiek uzskatīta par mūžīgu dzīvo radību klēpi, bet sēkla savā attīstībā nesaglabā nekādas klēpja īpašības.
38. Šajā pasaulē sēklas, ko zemnieki iesēja savā laikā vienā laukā, izaug katra ar savu formu, atbilstoši to dabai.
39. Rīsi, pupas, mudga, kunžuts, kvieši, sīpoli un cukurniedres izaug atbilstoši sēklai.
40. Nav tā, ka būtu iesēta viena sēkla, bet izaugtu cita, jo kāda sēkla iesēta, tāda arī izaug.
41. Tādēļ tas, kas ir saprātīgs, labi audzināts, kas pazīst svētus rakstus un vēlas sasniegt mūžīgu dzīvi, nedrīkst ienest savu sēklu svešā sievā.
42. Pie tam, pagātnes zinātāji atkārto dzejas rindiņas, kuras nodziedāja dievs Vaju, ka vīrieša sēkla nedrīkst tikt ienesta svešā sievā. ²⁴
43. Kā pazūd bulta, ko strēlnieks raidīja ievainotā dzīvniekā, kuru nošāva cits strēlnieks, tā pazūd sēkla, kas ienesta svešā sievā…

45. Tikai tas ir īsts cilvēks, kam ir sieva, pats un pēcnācēji, un brhmani vēl ir pasludinājuši: “Kāds ir vīrietis, tāda tiek uzskatīta arī sieva”.
46. Nedz pārdošanas dēļ, nedz vīra atstāta sieva netiek atbrīvota no vīra: ²⁵ tādu mēs zinām dharmu, ko kādreiz iestādīja Pradžapati.
47. Vienreiz tiek dabūta sava daļa mantojuma dalīšanas laikā, vienreiz meitene tiek izprecināta, vienreiz katrs saka: “Es dodu”. Šīs trīs darbības tiek veiktas tikai vienu reizi…
49. Ja kāds, kuram nav sava aramlauka, bet ir sēkla, iesēj lauku, viņš nekad neiegūst augļus no ražas … ²⁶

74. Vīram, ka aizņemts ar darbiem, ir jādodas uz tālām zemēm, nodrošinot sievu ar iztikas līdzekļiem, jo pat tikumīga sieva, ciešot no līdzekļu trūkuma, var sagrēkot.
75. Ja vīrs aizbrauca, nodrošinot sievu ar līdzekļiem, viņai ir jādzīvo stingrībā, ²⁷ bet ja viņš aizbrauca, nenodrošinot viņu, viņa var iztikt nodarbojoties ar nenosodāmiem amatiem.
76. Vīrs, kas aizbrauca dharmas izpildīšanas dēļ, ²⁸ ir jāgaida astoņus gadus, zināšanu vai slavas dēļ – sešus, mīlestības dēļ ²⁹ – trīs gadus.
77. Vīrietim ir jācieš nīstošu viņa sievu gadu, bet pēc gada viņš var atņemot dāvanu pārtraukt kopdzīvi ar viņu.
78. Tā sieva, kas izrada necieņu pret vīru, kurš ir nodevies kādai sliktai kaislībai, kurš ir žūpa vai slims, tā ir jāizraida uz trīs mēnešiem un viņai ir jāatņem rotaslietas un iedzīvi.
79. Bet tā, kas ienīst izraidīto, vājprātīgo, impotentu, neauglīgo un briesmīgas slimības skārto, tā nav jāpadzen un viņai nav jāatņem manta.
80. Tā, kurai ir nosliece uz žūpību, uz visu ļaunu, tā, kas vienmēr runā pretī, slima, ļaunprātīga vai izšķērdīga ir tāda sieva, kurai esot mājās, vīrs var paņemt sev citu sievu.
81. Ja sieva nedzemdē bērnus, citu sievu var paņemt astotā gadā, ja dzemdē mirušos bērnus – desmitā, ja dzemdē tikai meitenes – vienpadsmitā, bet ja runā rupji – tūlīt.
82. Bet ja slima sieva ir laipna un apveltīta ar tikumu, citu sievu var paņemt tikai ar viņas atļauju; viņu nekad nedrīkst nicināt…

88. Pēc noteikumiem, meitu, pat tādu, kas vēl nav sasniegusi pilngadību, ³⁰ ir jāizdod līgavainim no labas ģimenes, skaistam.
89. Bet meitenei, pat pilngadīgai, ir labāk palikt tēva mājās līdz pat nāvei, nekā tikt atdotai kaut kad cilvēkam, kuram nav labu īpašību.
90. Meitenei, kas sasniegusi pilngadību, pienākas gaidīt trīs gadus, bet pēc tam viņa var pati izvēlēties sev vīru, kas ir līdzvērtīgs viņai…
92. Meitenei, kas pati izvēlējās sev vīru, nav jāņem sev līdzi rotaslietas, ko viņa saņēma no tēva, mātes vai brāļiem; ja viņa tās ņem sev līdzi, tā ir zādzība…

95. Vīrs saņem sev sievu, ko viņam dod dievi, nevis pēc savas gribas; viņu, kas ir uzticīga, ir vienmēr jāuztur, darot tādējādi dieviem tīkamu darbu.
96. Sievietes ir radītas dzemdēšanai, vīrieši – dzīvības atjaunošanai, tādēļ svētajā atklāsmē vīram dharma pasludināta kopīga ar sievu…

101. “Abpusēju uzticību sargāt līdz nāvei” – tas ir jāuzskata par īsi izteiktu vīra un sievas augstāko dharmu.
102. Vīrs un sieva, kas ir veikuši kāzu rituālus, lai vienmēr rūpējas par to, lai nepārkāptu uzticību un netiktu šķirti.

Saistītie raksti:

3.1. MĀCĪBU MATERIĀLI: HAMMURAPI LIKUMI 5. MĀCĪBU MATERIĀLI: FARAONA VARA 9. MĀCĪBU MATERIĀLI: ŠUMERU TEKSTS PAR PLŪDIEM 2.2. MĀCĪBU MATERIĀLI: URUKAGINAS REFORMAS