title LATĪŅU VALODA — KURSA APRAKSTS

Drukāt title
title

VISPIRMS – INFORMĀCIJA PĀRDOMĀM:

https://blogi.lu.lv/harijs/2021/08/16/par-anonimam-anketam-un-varda-brivibu
http://blogi.lu.lv/harijs/2014/08/26/par-anktesanu/

Kursa nosaukums: LATĪŅU VALODA
Kursu docē: Dr. hist. Harijs Tumans
Kursa apjoms: 32. kontaktstundas
Kursa mērķi: 1) iemācīt studentiem latīņu valodas pamatelementus un veidot viņos izpratni par latīņu valodas struktūru;2) attīstīt studentos tulkošanas spējas;3) sagatavot studentus patstāvīgam darbam ar latīņu juridisko terminoloģiju.

Kursa apraksts:        

Kurss sniedz sistemātisku latīņu valodas gramatiskās vielas izklāstu. Paralēli un plānveidīgi tiek apgūtas gramatikas pamatelementi: morfoloģija, sintakse un leksika. Īpašs akcents tiek likts uz juristiem nepieciešamā leksiskā krājuma apguvi. Nodarbības sastāv no divām daļām: teorētiskās un praktiskās. Teorētiskā daļa ir veltīta gramatiskās vielas skaidrojumiem, bet praktiskās daļas laikā tiek tulkoti mācību teksti auditorijā. Studentiem ir jāveic arī patstāvīgs tulkošanas darbs. Tulkošanas vajadzībām tiek lietota mācību grāmata: L. Čerfasa, T. Fomina, P. Zicāns. Latīņu valoda. Rīga, 1974.

Par latīņu valodas nepieciešamību vēstures studentiem:

1) Katram vēsturniekam ir nepieciešamas elementāras latīņu valodas zināšanas, jo tas ir viņa kultūras un profesionālās sagatavotības rādītājs. Jāņem vērā, ka profesionālajā literatūrā periodiski var sastapt kādu latīņu teicienu, pie tam bieži vien bez tulkojuma, jo valda uzskats, ka izglītoti cilvēki, īpaši vēsturnieki, ir pazīstami ar latīņu valodas pamatiem. Latīņu teicieni skan arī publiskās uzstāšanās reizēs, tāpat bieži bez tulkojuma. Tādēļ Eiropas kontekstā vēsturnieki no Latvijas, kuri nespēs pat izlasīt ( izrunāt ) latīņu teikumu, nepazīs nevienu latīņu izteicienu, vai nespēs izlasīt grāmatas izdošanas gadu, kas norādīts latīņu burtiem, būs apkaunojums Latvijas Universitātei un Latvijas valsts godam…

2) Pieredze rāda, ka mūsu studentiem, kuri vēlas turpināt studijas kādā citā Eiropas augstskolā, dažreiz tiek prasītas priekšzināšanas latīņu valodā.

3) Šis mācību kurss viena semestra laikā izpilda savu galveno funkciju — tas iemāca studentiem latīņu valodas pamatus. Tas ir tas minimums, kas ir nepieciešams ne tikai katram vēsturniekam, bet arī katram izglītotam cilvēkam. Studenti, kas sekmīgi nokārtojuši šo kursu, spēj ar vārdnīcas palīdzību tulkot vienkāršus latīņu tekstus. Savukārt tie studenti, kuriem latīņu valoda ir nepieciešama specializācijai, var turpināt savas studijas patstāvīgi vai Humanitāro zinātņu fakultātē, lai bakalaura darbā viņi jau būtu spējīgi uzrādīt nepieciešamās valodas zināšanas. Šāda pieredze mūsu fakultātē jau ir. Šajā sakarā ir svarīgi apzināties, ka latīņu valoda ir nepieciešama arī tiem studentiem, kuri vēlas pētīt Latvijas viduslaiku vēsturi, kur vēl joprojām ļoti daudz avotu latīņu valodā gaida savus lasītājus.

4) Latīņu valoda attīsta loģisko domāšanu labāk kā jebkurš cits priekšmets ( kā zināms, matemātika attīsta tikai specifiskas abstraktās analīzes spējas ). Tādēļ agrākos laikos latīņu valoda bija obligāts priekšmets ģimnāzijās.

5) Kā sen zināms, latīņu valoda ļoti labi attīsta atmiņu, uzmanību un precizitāti – īpašības, kuras ir nepieciešamas katram izglītotam cilvēkam un, protams, arī vēsturniekam.

6) Latīņu valodas studijas LU VFF paplašina studentu redzesloku un erudīciju, jo tulkojot tekstus un klausoties pasniedzēja komentārus, studenti papildus iegūst daudz vērtīgu zināšanu.

7) Latīņu valodas kurss veido studentos izpratni par valodas struktūru kā tādu, kas atvieglo viņiem svešvalodu studijas un ļauj iegūt dziļāku izpratni par angļu valodu, kuras leksiskais klāsts ļoti lielā mērā ir balstīts uz latīņu valodas.

8) Rietumu universitātēs un skolās pēdējos gados ir parādījusies tendence paplašināt latīņu valodas studijas. Eiropā var atrast vēsturniekus, kuri nezina vācu vai/un franču valodu, bet nevar atrast vēsturnieku, kuram nebūtu nekāda priekšstata par latīņu valodu. Par to, kādu nozīmi latīņu valodas studijām piešķir Mi5 ilggadējs vadītājs Džonatans Evanss, var izlasīt viņa intervijā: http://irisonline.org.uk/index.php/interviews/25-an-interview-with-mi5s-jonathan-evans

VISPIRMS – INFORMĀCIJA PĀRDOMĀM:

http://blogi.lu.lv/harijs/2014/08/26/par-anktesanu/

Kursa plāns:          

  1. Ievads: latīņu valodas vēsture un tās nozīme mūsdienās. Latīņu valodas specifika un gramatiskā struktūra. Fonētikas pamatprincipi. Akcenta likums. Teksts 163. lpp.
  2. Infinitivus praesentis activi. Praesens indicativi activi. Imperativus preaesentis activi. Teksts 165. lpp.
  3. Verba esse praesens indicativi activi. Pirmā deklinācija. Imperativus et prohibitivus ( pavēles izteiksme un noliegums ). Teksts 168. lpp + De Italia
  4. Personu vietniekvārdi. Atgriezeniskais vietniekvārds. Prievārdi. Teksts 171. – 172. lpp.
  5. Otrā deklinācija. Salikteņi ar esse. Teksts 174. lpp.
  6. Pirmās un otrās deklinācijas īpašības vārdi. Piederības vietniekvārdi. Teksts 177. lpp.
  7. Norādāmie vietniekvārdi. Teksts 179. lpp. ( teikumi 1 – 15 ) + teksts 180. lpp.
  8. Imperfectum indicativi activi. Futurum I indicativi activi. Teksts A 182.lpp.; “De servis”; Teksts B 183.lpp. ( teikumi 1 – 8 ).
  9. Ciešamā kārta: praesens, imperfectum et futurum I indicativi passivi. Teksts 186. lpp. + De theatro antiquo
  10. Trešā deklinācija. Teksts De Cicerone ( 189. lpp. ) + teksts 194. lpp. + teksts 195.lpp.
  11. Verbu pamatformas. Perfectum, Plusquamperfectum, Futurum II indicativi activi.Salikteņi ar esse. Teksts B 198. lpp. + teksts “De gallina et vulpe” 200. lpp. + Teksts 201. lpp. ( teikumi 1 – 4 ) + De lacedaemoniis.
  12. Ceturtā deklinācija. Piektā deklinācija. Teksts 203. lpp. + De diversa dierum et noctium longitudine
  13. Participium perfekti passivi. Perfectum, Plusquamperfectum, futurum II indicativi passivi. Teksts 205. – 206. lpp. + De Leonida.
  14. Īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes. Apstākļa vārdi. Teksts 208. lpp. + teksts 210. lpp. ( teikumi 1 – 8 )
  15. Skaitļa vārdi. Teksts 216. lpp. + De citharista + De regibus romanis
  16. Pārskats par infinitīva formām un nozīmēm. Teksts “De Nasica et Ennio”;

Teksts “De Tantalo”.

Literatūra: L. Čerfasa, T. Fomina, P. Zicāns. Latīņu valoda. Rīga, 1974.

Gramatiskās vielas apgūšanai iespējams lietot visas pieejamas mācību grāmatas.