1 ) Kursa darbu noformēšanas un organizācijas principi ir atrodami attiecīgā LU VFF brošūrā par kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu noformēšanas principiem ( prasīt LU VFF bibliotēkā, kā arī LU bibliotēkā).
Piebilde: Atsauces uz senajiem autoriem ir jānoformē atbilstoši starptautiski pieņemtajiem parametriem, t.i., citāta vai atsauces beigās, iekavās, lietojot autora vārda (dažreiz arī attiecīgā viņa darba saīsinājumu) saīsināto formu latīņu valodā, kā arī norādot attiecīgas grāmatas, nodaļas un panta numerāciju. Piemēram, uz Hērodotu: ( Hdt., II, 20, 15. ) – Hērodots, II grāmata ( grāmata vai nodaļa – romiešu cipariem, panta un teikuma numurs – arābu cipariem ), 20 paragrāfs, 15. teikums ). Visi vajadzīgie saīsinājumi ir atrodami atsaucēs tajās monogrāfijās, kuras Jūs lasīsiet.
2) KURSA DARBS IR PĒTĪJUMS, nevis referāts!!!! Tas nozīmē, ka kursa darbā ir jābūt problēmai, kuru izvirza un risina autors. Tādēļ ievadā ir precīzi jānoformulē darba mērķi un uzdevumi, kā arī jāpamato darba novitāte un aktualitāte. Autoram ir jāsaprot: a) ko viņš grib izpētīt un b) ko jaunu viņš grib par to pateikt. Senajos laikos nevar atrast jaunus faktus, toties var un vajag rast jaunas interpretācijas un jaunas izpratnes par jau esošajiem faktiem. Jāatceras, ka cilvēku dzīvē un vēsturē nekas nenotiek tāpat vien, visam ir savi cēloņi, sekas, jēga un nozīme. Jums ir jāatrod šī jēga un nozīme Jūsu pētītajos jautājumos!
3) Veikt pētījumu seno laiku vēsturē nozīmē:
— Vispirms izstudēt pašus avotus ( atcerieties: visi pētnieki lasa tos pašus avotus, ko arī Jūs lasāt! ). Meklēt tajos atbildes uz Jūsu uzstādītajiem jautājumiem ( tātad, Jums ir jāprot uzstādīt jautājumus saviem avotiem un tikai tad tie sāks „runāt” );
— Tad ir jāstudē visa pieejamā zinātniskā literatūra par tēmu ( LU bibliotēka var pasūtīt grāmatas no ārzemēm tikai par 1Ls, bet tas ir jādara pēc iespējas ātrāk, jo kādreiz grāmatas ir ilgi jāgaida ). Literatūrā sastaptie viedokļi ir kritiski jāanalizē, daži jāakceptē, ar citiem jāpolemizē ( tam jābūt redzamam gan pašā tekstā, gan atsaucēs )
— Uz avotu un jau esošo pētījumu pamata, polemizējot ar senajiem un modernajiem autoriem ir jāizveido un jāpamato sava oriģināla koncepcija vai ideja. Pētījums ir Jūsu koncepcijas izklāsts, tādēļ to veido nevis faktu atstāstījums, bet Jūsu radošais gars, Jūsu koncepciju un domu izklāsts. Tātad, pamatu veido Jūsu pašu teksts!!! Tajā ir vieta gan faktiem, gan citātiem no avotiem un citu pētnieku darbiem, gan Jūsu pašu pārdomām. Turklāt, avoti ne tikai jācitē, bet arī jāanalizē! Bieži vien avota tekstā izšķiroša nozīme ir vienam vai otram vārdam, kas tur tiek lietots. Tādēļ Jums ir jāpārdomā katrs vārds, katrs burts! Meklējiet analoģijas un pretrunas. Klauvējiet un Jums taps atvērts, meklējiet un atradīsiet!
— Veidojot savu koncepciju, principiāli svarīgi ir pareizi uzbūvēt darba struktūru ( plānu ). Struktūrai ir jāatspoguļo Jūsu domu gājiena etapus, Jūsu pētījuma pakāpenību un tai ir jābūt loģiski nopamatotai. Par darba plānu ir jādomā pašā sākumā. No tā izriet mana prasība visiem, kas raksta kursa darbus par senajiem laikiem: divu nedēļu laikā pēc darba tēmas apstiprināšanas ierasties pie manis ar uzrakstītu darba koncepciju, plānu un jau apzinātas literatūras sarakstu.
— Vislabākais veids, kā iemācīties rakstīt kursa darbu, ir lasīt zinātniskas monogrāfijas. Tātad, mācieties strādāt no zinātnes klasiķiem! Lasīt, lasīt un vēlreiz lasīt!!!! Domāt, domāt un vēlreiz domāt!!!!! VĒLU VEIKSMI!