<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>ANTIQUITAS.LV &#187; ANTĪKĀ FILOSOFIJA</title>
	<atom:link href="http://www.antiquitas.lv/category/antika-filosofija/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.antiquitas.lv</link>
	<description></description>
	<lastBuildDate>Mon, 16 Aug 2021 18:09:14 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=4.2.38</generator>
	<item>
		<title>DIALEKTISKO VINGRINĀJUMU FUNKCIJA  PLATONA PARMENIDĀ</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/dialektisko-vingrinajumu-funkcija-platona-parmenida/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/dialektisko-vingrinajumu-funkcija-platona-parmenida/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 07 Sep 2016 17:05:33 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[ANTĪKĀ FILOSOFIJA]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1428</guid>
		<description><![CDATA[Platona “Parmenids” strukturēts divās daļās. Pirmajā daļā tiek problematizētas eidosu-lietu attiecības. Otrajā daļā tiek piedāvāti dialektiskie vingrinājumi, kuriem jāspēj padarīt Sokratu par kompetentu eidosu teorijas aizstāvi. Taču tā kā vingrinājumi noved pie dažādām pretrunām, nav skaidrs, kāda ir šo vingrinājumu  funkcija  darba  kontekstā.  Māra Melbārža maģistra darba &#171;Dialektisko vingrinājumu funkcija Platona Parmenidā&#187; mērķis  ir parādīt, ka vingrinājumi atklāj, kā kvalificēt tāda veida izteikumus kā “F-ais ir F”, jo pretējā gadījumā tie ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/dialektisko-vingrinajumu-funkcija-platona-parmenida/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/dialektisko-vingrinajumu-funkcija-platona-parmenida/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>AGRĪNO STOIĶU KAUZĀLI TELEOLOĢISKAIS DETERMINISMS</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/agrino-stoiku-kazuali-teleologiskais-determinisms/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/agrino-stoiku-kazuali-teleologiskais-determinisms/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 01 Apr 2016 16:18:52 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Oļegs Andrejevs]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[ANTĪKĀ FILOSOFIJA]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1374</guid>
		<description><![CDATA[Oļegs Andrejevs Mg. phil. Raksts ir veltīts determinismam agrīno jeb seno stoiķu (pirmām kārtām Zēnona un Hrīsipa) filosofijā. Tajā es aplūkoju cēloņa un seku jēdzienus agrīno stoiķu fizikā, kā arī pievēršos viņu priekšstatiem par likteni, kas nosaka cēloņseku attiecību nepieciešamo raksturu. Ņemot vērā seno stoiķu idejas par cēlonību, kā arī viņu kosmoloģiskos priekšstatus, es izdaru secinājumu, ka agrīno stoiķu determinismu var uzskatīt par kauzāli teleoloģisko determinismu. Atslēgas vārdi: agrīnais stoicisms, ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/agrino-stoiku-kazuali-teleologiskais-determinisms/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/agrino-stoiku-kazuali-teleologiskais-determinisms/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>LOGOSS VIŅPUS LOGOSA: MĪTI PLATONA FILOSOFIJĀ</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/logoss-vinpus-logosa-miti-platona-filosofija/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/logoss-vinpus-logosa-miti-platona-filosofija/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 27 Mar 2016 16:44:27 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Laura Bitiniece]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[ANTĪKĀ FILOSOFIJA]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1342</guid>
		<description><![CDATA[(Pārpublicēts no punctummagazine.lv.) Varētu iztēloties, ka filosofijas un literatūras žurnāla pastāvēšanas lielākais pretinieks būtu Platons, kurš izraidīja dzejdarus no valsts un palikušajiem izveidoja priekšrakstus pareizas dzejas radīšanai. Proti, filosofijai nevajadzētu sajaukties ar dzeju. Tomēr Platona darbos sastopami daudzi mīti, un tiem piemīt arī augsta literārā vērtība. Platona rakstītais nes vēsturisku liecību, bieži esot viens no senākajiem kāda mīta, antīkās pasaules domāšanas fragmenta avotiem. Tāpēc – no otras puses – Platons ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/logoss-vinpus-logosa-miti-platona-filosofija/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/logoss-vinpus-logosa-miti-platona-filosofija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>&#171;JĀNIS SĪLĪTIS NO KUSAS PAGASTA CAUNĒM&#187;</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/janis-silitis-no-kusas-pagasta-caunem/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/janis-silitis-no-kusas-pagasta-caunem/#comments</comments>
		<pubDate>Tue, 05 Jan 2016 19:30:40 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[ANTĪKĀ FILOSOFIJA]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1307</guid>
		<description><![CDATA[Piedāvājam lasītāju uzmanībai vēl vienu Māra Vecvagara pētijumu, kas ir vēltīts latviešu domātājam un klasiķim Jānim Sīlītim (1876.-1938.), viņa dzīves gājumam un galvenajām idejām. Lejuplādēt darbu var šeit: Vecvagars, M. Jānis Sīlītis no Kusas pagasta Caunēm. Grāmatā: Kādreiz Helladā II. Apgāds MSV, 2015.120.-148.lpp.]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/janis-silitis-no-kusas-pagasta-caunem/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>&#171;ESAMĪBAS&#187; DARINĀŠANA</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/esamibas-darinasana/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/esamibas-darinasana/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 03 Jan 2016 16:18:12 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[ANTĪKĀ FILOSOFIJA]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1296</guid>
		<description><![CDATA[Piedavājam Jūsu uzmanībai Māra Vecvagara (LU Filozofijas institūts) rakstu, kurā skārti daži antīkās filosofijas jautājumi Latvijas domas vēstures kontekstā. Lejuplādēt darbu var šeit: Vecvagars, M. ‘Esamības darināšana’. Grāmatā: Kādreiz Helladā II. Apgāds MSV, 2015. 94.-119.lpp.]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/esamibas-darinasana/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>THE MEANING OF TO GENOS TOU EIDOUS MEROS AND TO EIDOS TOU GENOUS MEROS IN ARISTOTLE’S METAPHYSICS Δ 25</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/the-meaning-of-to-genos-tou-eidous-meros-and-to-eidos-tou-genous-meros-in-aristotles-metaphysics-%ce%b4-25/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/the-meaning-of-to-genos-tou-eidous-meros-and-to-eidos-tou-genous-meros-in-aristotles-metaphysics-%ce%b4-25/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 29 Oct 2015 17:31:34 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Līva Rotkale]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[ANTĪKĀ FILOSOFIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Aristotle]]></category>
		<category><![CDATA[form]]></category>
		<category><![CDATA[genus]]></category>
		<category><![CDATA[meaning]]></category>
		<category><![CDATA[part]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1121</guid>
		<description><![CDATA[In his Metaphysics Δ 25, 1023b24–5 Aristotle juxtaposes to genos tou eidous meros and to eidos tou genous meros by saying that the genus is a part of the form in a different way (allōs) than the form is a part of the genus. The author of the article considers how to interpret the word allōs and argues for the idea that the contrast marked by allōs reveals two different ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/the-meaning-of-to-genos-tou-eidous-meros-and-to-eidos-tou-genous-meros-in-aristotles-metaphysics-%ce%b4-25/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/the-meaning-of-to-genos-tou-eidous-meros-and-to-eidos-tou-genous-meros-in-aristotles-metaphysics-%ce%b4-25/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>VEIDOLA DALĀMĪBA UN BŪTĪBAS VIENĪBA ARISTOTEĻA  SKĀTĪJUMĀ</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/veidola-dalamiba-un-butibas-vieniba-aristotela-skatijuma/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/veidola-dalamiba-un-butibas-vieniba-aristotela-skatijuma/#comments</comments>
		<pubDate>Thu, 29 Oct 2015 17:12:08 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Līva Rotkale]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[ANTĪKĀ FILOSOFIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Aristotelis]]></category>
		<category><![CDATA[būtība]]></category>
		<category><![CDATA[daļa]]></category>
		<category><![CDATA[salikums]]></category>
		<category><![CDATA[veidols]]></category>
		<category><![CDATA[veselums]]></category>
		<category><![CDATA[viela]]></category>
		<category><![CDATA[vienība]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1117</guid>
		<description><![CDATA[Aristotelis aplūko vielisku būtību kā tādu, kas sastāv no atšķirīgām daļām: vielas (vielisko sastāvdaļu jeb elementu summas) un būtības kā veidola. Vieliska būtība ir salikums, kura vienību nodrošina veidols, apvienojot vieliskās sastāvdaļas, kas bez veidola būtu tikai lietu summa jeb kaudze. Veidolam jābūt vienībai, jo tikai tas, kas pats ir vienība, var apvienot to, kas vēl nav vienība. Aristoteļa darbos atrodami izteikumi, ka pats veidols arī ir salikums un ir ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/veidola-dalamiba-un-butibas-vieniba-aristotela-skatijuma/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/veidola-dalamiba-un-butibas-vieniba-aristotela-skatijuma/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
