<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>ANTIQUITAS.LV &#187; Vēsture</title>
	<atom:link href="http://www.antiquitas.lv/category/sena-griekija/vesture-sena-griekija/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>http://www.antiquitas.lv</link>
	<description></description>
	<lastBuildDate>Mon, 16 Aug 2021 18:09:14 +0000</lastBuildDate>
	<language>lv-LV</language>
	<sy:updatePeriod>hourly</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>1</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=4.2.38</generator>
	<item>
		<title>O ΦΙΛΌΠΟΛΙΣ: KAS IR PATRIOTISMS SENAJĀ GRIEĶIJĀ?</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/o-%cf%86%ce%b9%ce%bb%cf%8c%cf%80%ce%bf%ce%bb%ce%b9%cf%83-kas-ir-patriotisms-senaja-griekija/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/o-%cf%86%ce%b9%ce%bb%cf%8c%cf%80%ce%bf%ce%bb%ce%b9%cf%83-kas-ir-patriotisms-senaja-griekija/#comments</comments>
		<pubDate>Mon, 07 Dec 2020 19:29:30 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1707</guid>
		<description><![CDATA[Šajā rakstā tiek analizēti seno grieķu priekšstati par patriotismu arhaikas un klasikas laikmetā. Par pamatu tiek ņemts vārds φιλόπολι un tā pielietojums Tukidīda Vēsturē. Šajā darbā Tukidīds rāda divus patriotisma veidus, kurus iemieso, no vienas puses, Perikla bēru runa par godu karā kritušajiem atēniešiem, bet, no otras puses, – Alkibiada runa Spartā. Gan Perikls, gan Alkibiads attiecina uz sevi vārdu ὁ φιλόπολις, taču viņu pārstāvētie patriotisma veidi radikāli atšķiras viens ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/o-%cf%86%ce%b9%ce%bb%cf%8c%cf%80%ce%bf%ce%bb%ce%b9%cf%83-kas-ir-patriotisms-senaja-griekija/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/o-%cf%86%ce%b9%ce%bb%cf%8c%cf%80%ce%bf%ce%bb%ce%b9%cf%83-kas-ir-patriotisms-senaja-griekija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>MALTĪTES SOCIĀLĀS UN POLITISKĀS FUNKCIJAS SENAJĀ GRIEĶIJĀ</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/maltites-socialas-un-politiskas-funkcijas-senaja-griekija/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/maltites-socialas-un-politiskas-funkcijas-senaja-griekija/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 30 Dec 2016 19:32:27 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=1561</guid>
		<description><![CDATA[Šeit tiek publiskots raksts autora versijā. Rediģēta raktsa versija ir pieejama žurnālā “Vēsture”, 2016, 1 ( 96 ). Lpp. 111-122. Rakstā aplūkota kopējas maltītes nozīme senās Grieķijas sociālajā un politiskajā dzīvē. Tiek apskatīti maltītes reliģiskie un simboliskie aspekti senajā Grieķijā, kuriem pateicoties polisas kopējā mielasta tradīcija ieguva svarīgu sociālu nozīmi. Izmantojot plašu avotu klāstu un valodniecības datus, tiek pierādīts, ka sengrieķu fundamentālie priekšstati par valsti, ģimeni un sociālo taisnīgumu ir ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/maltites-socialas-un-politiskas-funkcijas-senaja-griekija/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/maltites-socialas-un-politiskas-funkcijas-senaja-griekija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>POLITISKĀ KRITIKA ARISTOFĀNA KOMĒDIJĀS</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/politiska-kritika-aritofana-komedijas/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/politiska-kritika-aritofana-komedijas/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 15 Jul 2015 19:36:23 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[JAUNO PĒTNIEKU DARBI]]></category>
		<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=518</guid>
		<description><![CDATA[Šoreiz mēs nolēmām vērst uzmanību darbam “Politiskā kritika Aristofāna komēdijās”, kuras autore – LU VFF absolvente Dace Ševčenko cenšas izpētīt Aristofāna komēdijās pausto demokrātijas un oligarhijas kritiku un atklāt Aristofāna politiskos uzskatus. Darbs sastāv no trijām pamatnodaļām. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīti Aristofāna laikmeta svarīgākie notikumi vēsturē un politikā, paša Aristofāna dzīves gājums un daiļrades specifika. Otrajā nodaļā aplūkoti Aristofāna uzskati par demokrātiju un atsevišķām tās daļām, pret kurām vērsta Aristofāna ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/politiska-kritika-aritofana-komedijas/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/politiska-kritika-aritofana-komedijas/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>HELLĒŅU DISKUSIJAS PAR PAIDEIJU</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/315/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/315/#comments</comments>
		<pubDate>Sun, 24 May 2015 08:29:55 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=315</guid>
		<description><![CDATA[Šeit paideija tiks saprasta plašākā nozīmē – ne tikai kā izglītība / izglītošanās, bet arī kā audzināšana, kas vienmēr, līdz pat neseniem laikiem, bija ļoti svarīgs, un bieži vien pats svarīgākais izglītības uzdevums. Tādēļ hellēņu diskusijas par paideiju šajā kontekstā nozīmē diskusijas par audzināšanas / izglītības mērķiem un jēgu. Ilgu laiku grieķu kultūras telpā nebija publisku diskusiju par šo tēmu, jo, acīmredzot, paideijas būtība likās pašsaprotama. Īsumā to var noformulēt ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/315/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/315/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>ARISTOTELIS UN ALEKSANDRS: SKOLOTĀJS UN SKOLNIEKS</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/aristotelis-un-aleksandrs-skolotajs-un-skolnieks/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/aristotelis-un-aleksandrs-skolotajs-un-skolnieks/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 23 May 2015 19:06:45 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=296</guid>
		<description><![CDATA[Kad liktenis saveda kopā Aristoteli un Aleksandru, satikās ne tikai skolotājs un skolnieks, bet divi ģēniji, kuriem bija lemts mainīt pasaules gaitu vairākus gadsimtus uz priekšu – katram savā veidā un virzienā. Viens ar savu gara spēku ietekmēja Eiropas domas telpu pāris tūkstošu gadu garumā, bet otrs ar zobenu rokā radīja jaunu hellēnistisku pasauli, kas, nepārtraukti transformējoties, pastāvēja vairāk kā simts gadu. Kā izteicās Ulrihs Vilkens, viens vēlāk kļuva par ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/aristotelis-un-aleksandrs-skolotajs-un-skolnieks/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/aristotelis-un-aleksandrs-skolotajs-un-skolnieks/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>PERIKLS MŪŽĪGI…</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/periks-muzigi/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/periks-muzigi/#comments</comments>
		<pubDate>Sat, 23 May 2015 18:46:29 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=289</guid>
		<description><![CDATA[Perikla vārds (ap 495 – 429BC) ir kļuvis par vienu no tiem lielajiem simboliem, ko pazīst katrs cilvēks, kurš ir mācījies skolā. Šis vārds ir tik stingri ierakstīts pasaules vēstures annālēs, ka ir kļuvis par vienu no tiem lielajiem simboliem, ko pazīst visi. Rietumu kultūras cilvēkiem viņš ir nesaraujami saaudzis ar tādiem jēdzieniem kā senā Grieķija, Atēnas, demokrātija, kultūras uzplaukums utt. Tāpat visi vismaz vienu reizi mūžā ir redzējuši slaveno ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/periks-muzigi/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/periks-muzigi/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>OLIMPISKO SPĒĻU IDEOLOĢIJA SENAJĀ GRIEĶIJĀ</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/olimpisko-spelu-ideologija-senaja-griekija/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/olimpisko-spelu-ideologija-senaja-griekija/#comments</comments>
		<pubDate>Fri, 22 May 2015 17:10:38 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=255</guid>
		<description><![CDATA[Šodien grūti ir atrast cilvēku, kurš nebūtu dzirdējis par mūsdienu olimpiskajām spēlēm un to saistību ar grieķu senajām olimpiādēm. Mums olimpiskās spēles saistās ne tikai ar sportu, bet arī ar miera ideju, un visi zina, ka šī saistība ir radusies senajā Grieķijā, kur sacensību laikā tika izsludināts pamiers, un pārtraukta visa veida kara darbība. Neviens nedrīkstēja ierasties Olimpijā ar ieročiem, un stadionā karojošo valstu pārstāvji sacentās savā starpā tāpat kā ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/olimpisko-spelu-ideologija-senaja-griekija/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/olimpisko-spelu-ideologija-senaja-griekija/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
		<item>
		<title>GRIEĶU POLITISKĀ DOMA PIRMSKLASIKAS LAIKMETĀ</title>
		<link>http://www.antiquitas.lv/grieku-politiska-doma-pirmsklasikas-laikmeta/</link>
		<comments>http://www.antiquitas.lv/grieku-politiska-doma-pirmsklasikas-laikmeta/#comments</comments>
		<pubDate>Wed, 20 May 2015 16:30:20 +0000</pubDate>
		<dc:creator><![CDATA[Harijs Tumans]]></dc:creator>
				<category><![CDATA[SENĀ GRIEĶIJA]]></category>
		<category><![CDATA[Vēsture]]></category>

		<guid isPermaLink="false">http://www.antiquitas.lv/?p=194</guid>
		<description><![CDATA[Kā zināms, grieķu politiskā teorija radās tikai klasikas laikmetā. Tās pirmie aizmetumi ir redzami jau Hērodota “Vēsturē”, dažu sofistu darbos un Sokrāta dialogos, bet īstā politiskā teorija ir dzimusi tikai Platona un Aristoteļa darbos. Taču tas, protams, nenozīmē, ka politiskā doma nebija agrāk. Acīmredzot, tā ir bijusi citādā, un no tās ir saglabājušies tikai fragmenti. Tādēļ ir vērts apkopot šos fragmentus, lai saprastu, kāda bija šī doma arhaikas laikmetā un ... <a class="read-more" href="http://www.antiquitas.lv/grieku-politiska-doma-pirmsklasikas-laikmeta/">Lasīt tālāk</a>]]></description>
		<wfw:commentRss>http://www.antiquitas.lv/grieku-politiska-doma-pirmsklasikas-laikmeta/feed/</wfw:commentRss>
		<slash:comments>0</slash:comments>
		</item>
	</channel>
</rss>
