5. PAMĀCĪBA MERIKARAM, «STĀSTS PAR DAIĻRUNĪGU ZEMNIEKU»

HERAKLEOPOLES VALDNIEKA PAMĀCĪBA SAVAM DĒLAM MERIKARAM

Pamācība tika sastādīta XXI gs. p.m.ē. Herakleopoles galma valdīšanas laikā ( IX – X dinastija ).

[ Valdnieka pamācības sākums… ] ¹ savam dēlam Merikaram [ … ]. Neesi iecietīgs pret lietu, par kuru pienākas sods [ … ], tev ir jāsoda par ikvienu dumpīgu runu, jo [ dumpja … ] sākums ir noticis [ … ] Nedari pāri cilvēkam, kurš izpilda priekšrakstus […]

[ … ] Runātājs ir kūdītājs, izrēķinies ar viņu, nogalini viņa bērnus, nokasi viņa vārdu, [ iznicini ] viņa mājiniekus, izkaisi atmiņu par viņu un viņa līdzgaitniekiem, kas viņu mīl.

Nemiernieks ir ļaunums pilsētā, viņš sadala jauniešus divās naidīgās dāļās. Arī ja tu atradīsi vienu no pilsētniekiem [… ], apsūdzi viņu sava galma priekšā un izrēķinies ar viņu, jo arī viņš ir dumpinieks; runātājs ir pilsētas kūdītājs. Izklīdini jauniešus, ² nomierini viņus, lai tiek padzīts prom nemiernieks – pārceļotājs, ³ kura tēvs mudina cilvēkus uz dumpi.

Trūcīgais sēj nemieru karaspēkā [ … ]; liec tam galu, ( dodot ) uzturu, kas viņam pienākas, bet kad satrakojas jaunieši, dod ( pārtiku ) virtuvēm [ … ]. Esi žēlsirdīgs, kad tu sodi, [ …] cilvēki līksmojas. Nopelni dieva labvēlību; lai cilvēki pat tavas prombūtnes laikā teiktu, ka tu sodi tikai atbilstoši vainai. Labs tikums – tās ir cilvēka debesis, ⁴ bet smagas ir tā cilvēka lamas, kas ir aizvainots savā sirdī.

Esi prasmīgs runās un tu būsi spēcīgs; valdnieka spēks ir viņa valodā, runa ir stiprāka par ikvienu ieroci. Ar gudro neviens neuzdrošinās krāpties [ … ] Gudrais ir galminieku [ atbalsts ]. Neuzbrūk viņam zinošie, jo viņš [ daudz ] zina, viņa tuvumā nerodas nodevība; viņam tiek pasniegta patiesība tik patiesa, cik tās [ patiesības ], kas tika izteiktas senčiem.

Līdzinies saviem tēviem un senčiem, [ … ] skaties, viņu runas ir saglabātas senajos rakstos. Attin vaļā [ papirusa tīstokļus ], lai tu varētu lasīt viņus un rīkoties atbilstoši zināšanām; tikai tas, kas ir apmācīts, kļūst par labu valdnieku. Neesi ļauns, skaista ir labvēlība, kas pagarina tavu pieminekļu ⁵ ilggadību ar cilvēku mīlestību pret tevi. Pavairo [ … ] skaitu, kas tiek pievienoti pilsētai, lai tiktu slavēts dievs par pārtikas dalīšanu, kas notiek tava vārda; slavas dziesmas tavam vārdam ir lūgšana dieviem par tavu veselību.

Godini savus galminiekus, dod dievbijību cilvēkiem, stiprini ( tādā veidā ) savu robežu un ( cilvēku ) labvēlību pret tevi; labi ir darboties nākotnes labā. Tiek cienīts tālredzīgs cilvēks, bet pašpārliecinātība ved uz ciešanām, pamudini cilvēkus ar savu labu tikumu, lai viņi nostātos [ tavā pusē]! Nožēlojams ir [ valdnieks ], kas vēlas, lai viņam piederētu ( viss ) valstī [ … ] Alkatīgs ir neprātīgs. Ātri paiet dzīve uz zemes un nav tai pagarinājuma, bet ( laba ) atmiņa par viņu – tā ir mūžīga jaunība. Neklājas Abu Zemju valdniekam valdīt pār to, kas pieder miljoniem cilvēku; vai ir [ … ], kas dzīvo mūžīgi? Tas, kas nonāk Ozīrisa ⁶ rokās, aiziet no zemes kā tāds, kas zaudēja visu, ko viņš baudīja.

Bagātini savus galminiekus un viņi pildīs tavus likumus. Turīgs mājsaimnieks nebūs netaisns, īpašumu saimnieks nav negodīgs. Taču trūcīgais ⁷ nevar runāt, kā nākas; tas, kas saka “kaut man būtu” nav taisnīgs, jo viņš ir netaisns pret to, kas dod viņam algu. [ … ] Runā maat ⁸ savos īpašumos un tevi godinās tavi galminieki, kas pārzina valsti; kad par dievišķo valdnieku liecina viņa sirds taisnība, pils iestādes iedveš dievbijību apkārtnēm.

Dari maat un tu ilgi dzīvosi virs zemes. Dod mierinājumu tam, kas vaimanā, nedari pāri atraitnei, nepadzen dēlu no viņa tēva īpašumiem un neatstādini galminiekus no viņu amatiem. Sargies no pārsteidzīgas sodīšanas! Nenogalini – tas nedod tev labumu, sodi ar pēršanu un ieslodzījumu; pateicoties tam tava zeme tiks apdzīvota; izņēmums tikai dumpiniekam, kura nodomi ir atklāti. Dievs pazīst nemierniekus, bet dievs soda arī par ( lieki ) izlietām asinīm; žēlsirdīgais [ pagarina ] ( savas dzīves ) laiku.

( Dievu ) sods, kas tiesā nabago ⁹ – tu zini, ka viņi nav iecietīgi dienā, kad veic tiesu par trūcīgo [ … ] Smagi, kad tiesnesis ir gudrais; neceri uz gadu daudzumu, jo viņi redz ( dzīves ) laiku kā vienu stundu; [ cilvēks ] paliek ( dzīvs ) pēc nāves tikai tad, kad viņam blakus nolikti labie darbi. Uzturēšanas tur – tā ir mūžība, bet tas, kas dara lietas, kuras viņi nosoda, tas ir muļķis; taču tas, kurš sasniegs to pusi bez grēka, viņš tur dzīvos, līdzīgi dieviem, brīvi soļojot, līdzīgi kā mūžības valdnieki.

Iesauc sava dienestā jauniešus un mīlēs tevi tava valsts. Pavairo savu atbalstītāju skaitu iesaucamo jauniešu vidū; skaties, tavas pilsētas ir pilnas ar atbalstītājiem [ … ]

Nedari starpību starp ( dižciltīga ) vīra dēlu un parastu cilvēku; pietuvini sev cilvēku par viņa roku darbiem un tiks izpildīti visi amati un arodi [ … ] par godu ( valdnieciskam ) varas valdniekam. Sargā savu robežu, cel pieminekļus — ( visur ) ir noderīgas ( darba ) savienības savam valdniekam [ … ].

Atjauno upura uzlējumus, pavairo upurēšanas, dod vairāk nekā tas ir jau nolikts, jo šī ( lieta ) ir noderīga tam, kas to dara. Stiprini savus pieminekļus, atbilstoši savai varenībai – arī viena diena dod savu ienesumu mūžībai, un viena stunda rotā nākotni. Dievs pazīst to, kas pūlas viņa labā [ … ]

Valdnieka dienests ir skaists, kaut gan nav viņam nedz dēla, nedz brāļa [ … ]

Pēc tam, kad paslēpa sevi dievs, tas dievs, kas zina īsto paraugu, cilvēku vidū viena paaudze pielīdzinājās otrai, un nav vairs tāda cilvēka, kurš spētu attēlot dieva roku, jo tas, kas ir redzams acij, tas ir apdraudēts. Lai tiek godāts dievs savā ceļā, vai viņš tiktu uztaisīts no akmens, vai piedzimtu no vara! Labs ir strauts ar straumi un nav tādas upes, kas būtu klusa, sēžot bezdarbībā, viņa atbrīvojas no slūžām, kas viņu satur; tad Ba ¹⁰ atnāk sev zināmā vietā un nenomaldās ceļā. Izrotā savu pagalmu Rietumos, ¹¹ izdaiļo savu kapa vietu ar tikumu un krietnumu, ar maat darīšanu, jo viņa ( maat ) ir tas, uz ko balstās viņu ( cilvēku ) sirdis, bet tikumīga un sirdī tīra cilvēka plāceni ( dievs ) pieņem labprātāk, nekā ļaundara ( upura ) vērsi. Dari dievam par godu un viņš tev atdarīs ar dāvanām, kuras atsvaidzina upura altārus ar griezumiem, un tas nozīmē, ka tavs vārds tiks uzaicināts pie ( upura ēdieniem ). Dievs māk rūpēties par to, kas strādā viņa labā.

Ir aprūpēti cilvēki, dieva ganāmpulks. Viņu dēļ viņš radīja debesis un zemi, kad viņš savaldīja ūdeņus; ¹² viņš radīja gaisu, lai elpotu viņu deguni, viņi ir viņa tēli miesā. Viņu dēļ viņš kāpj debesīs, un viņu dēļ viņš radīja zāli, lopus, putnus un zivis, lai viņi tos ēstu. Viņš nogalināja savus ienaidniekus, viņš darīja pāri saviem bērniem par viņu dumpīgiem nodomiem. Cilvēku dēļ viņš ir radījis dienas gaismu un viņš brauc debesīs, lai redzētu viņus; tuvu pie viņiem viņš uzcēla svētnīcu un kad viņi vaimanā, viņš dzird. Viņš radīja balzamētāju pārvaldnieku, ¹³ aizbildni, kas atbalsta vāja cilvēka muguru. Viņiem viņš radīja buramvārdus, lai atvairītu nelaimju roku, kuru dēļ cilvēki neguļ ne dienā, ne naktī. Viņš nogalināja viņu vidū dumpīgos savā sirdī, līdzīgi, kā tēvs sit savu dēlu viņa brāļa dēļ. Bet dievs zina katru vārdu.

Nesagādā ciešanas cilvēkiem par spīti manai runai, kas dod tev visus iestādījumus, kas attiecas uz valdnieka varu un pamāca, lai tu varētu valdīt kā nobriedis vīrs, lai tu sasniegtu mani bez apsūdzētājiem. Nenogalini nevienu, kas tev ir tuvs, jo viņu tev sūtīja dievs, kas pazīst viņu, un arī pat viens no viņiem ir labklājība zemes virsū; tie, kas pavada valdnieku – dievi. Iedves mīlestību pret sevi visā valstī; ( labs ) tikums ir laba piemiņa, kad paies ( dzīvības ) gadi. Lai teiktu par tevi tie, kas atnāks [ … ] : “tas, kas pieveica ciešanu laiku”, “kaut atnāktu tāds arī šodien”! Skaties, es tev pateicu to, kas ir derīgs no tā, kas ir manā dvēselē, lai tu rīkotos atbilstoši tam, kas nolikts tava priekšā.

SENUSERTA III UZRAKSTS NO SEMNES CIETOKŠŅA

Uzraksts no Semnes cietokšņa pie otrajām Nīlas krācēm iecirsta 12.dinastijas faraona Senuserta III (1888.-1850.g.p.m.ē.) valdīšanas sešpadsmitajā gadā.

Lai slavēts Hors, dieva veidols, Abas Valdnieces (Nehbeta un Vadžita), dievišķais no dzimšanas, Augšēģiptes un Lejasēģiptes valdnieks Hakaura, ar dzīvību apveltītais. Lai dzīvo Hora (..) zeltītais, Ra dzimtais dēls, viņa iemīļotais, Abu Zemju valdnieks, Senuserts [III], ar dzīvību apveltītais, mūžīgi, ar laimi vienmēr.

[Robežas nostiprināšana pie otrajām krācēm] (..) Es izveidoju savu [valsts] robežu, [kad] kuģoju uz dienvidiem [tālāk, nekā] mani senči. Es palielināju to, ko es saņēmu [no tēva]. To [paveicu] es, valdnieks [ne tikai] runājošais, [bet arī] darošais! To, ko iedomā mana sirds, es arī paveicu; bargs, lai sagrābtu [dodoties karā]; nepiekāpīgs, lai veiksmīgi paveiktu [iecerēto]; neļaujošs dusēt lietai savā sirdī; domājošs par nabagiem (..); nevis mīkstsirdīgs pret ienaidnieku, [bet] viņam uzbrūkošs; uzbrūkošs, kad uzbrūk; klusējošs, [kad] tiek klusēts; (..). Ja klusēt pēc uzbrukuma, [tad] tā ir naidnieka sirds nostiprināšana, dusmās [trakojoša] spēcināšana. Atkāpšanās — tas ir vājums. (..) Mana augstība redzēja [kušītu atkāpšanos] un tā nav nepatiesība.

[Kušītu zemju izpostīšana] Es sagrābu viņu sievietes, es atvedu viņiem padotos, es nonācu pie viņu akām, es nokāvu viņu vēršus, es izrāvu viņu miežus, es to (?) nodedzināju.
[Vēršanās pie saviem pēctečiem] Tālāk, kas attiecas uz jebkuru manu dēlu, kurš nostiprinās šo robežu, ko izveidoja mana augstība, tad viņš ir mans dēls — viņš ir dzimis manai augstībai (tās slavai).

Brīnišķais dēls — [tas, kurš ir] sava tēva [lietas] aizstāvis, [kurš] nostiprina robežu tā labad, kurš to radījis!

Taču attiecībā uz to [manu dēlu], kurš to (robežu) pametīs un necīnīsies par to, tad viņš nav mans dēls, viņš nav dzimis man [par prieku].

Lūk, tāpēc mana augstība pavēlēja, lai uz šīs robežas, ko izveidojusi mana augstība, izgatavotu manu skulptūru, vēloties, lai jūs (pēcteči) būtu uz tās stipri, lai jūs cīnītos par to.

RAMZESA II UZRAKSTS ABIDOSĀ

Ramzesa II ( 1279 – 1212 ) veltījuma uzraksts Abidosas svētnīcā par godu savai uzkāpšanai tronī.

Visa esoša valdnieks padarīja mani lielu, kad es vēl biju bērns, vēl pirms es kļuvu par valdnieku. Viņš iedeva man zemi, kad es vēl biju olā; dižciltīgie atnāca pie manis, kad es tiku pasludināts par vecāko dēlu, par princi – mantinieku Geba ¹⁴ tronī… Kad mans tēvs parādījās cilvēku priekšā, es biju bērns viņa rokās. Viņš teica par mani: “Kronējiet viņu, lai es varētu redzēt viņa skaistumu, kamēr es dzīvoju kopā ar viņu”. Un tad pietuvojās man galminieki, lai uzliktu dubulto kroni man uz galvas. “Uzlieciet kroni viņam uz galvas, — tā teica tēvs par mani, kamēr viņš bija uz zemes, — dodiet viņam valdīt par šo zemi, ļaujiet viņam parādīt savu seju cilvēkiem…” Lūk, es biju kā Ra pāri cilvēkiem; Dienvidi un Ziemeļi bija zem manām kājām.”

SETI I UZRAKSTS OZĪRISA SVĒTNĪCĀ ABIDOSĀ

Šis teksts ir saglabājies uz svētnīcas sienas, t.s. “rietumu galerijā”. Šo svētnīcu uzcēla faraons Seti I. ( 1290 – 1279 ) un tādēļ tur ir ievietoti viņa oficiālie teksti. Šajā vietā uz troņa sēdoša dieviete Sešata ¹⁵ uzrunā faraonu ar šādiem vārdiem:

“Mans mīļotais dēls, Abu Zemju Valdnieks, Menmaatra, Ra dēls, Seti Merneptah! Tu esi uzcēlis skaistus pieminekļus tiem, kas atrodas tavā godājamā svētnīcā priekā un apmierinājumā. ¹⁶ Katrs dievs ir tavs aizstāvis… Tu esi uzcēlis svētnīcu Abidosas rietumu tuksnesī, kuru es izmērīju… un Tatenens ¹⁷ radīja tās plānu… Tavas abas rokas turēja āmuru, četri viņa pamatu akmeņi ir lieliski novietoti, līdzīgi kā Debesu balsti; slepenus vārdus svētnīcas aizsardzībai noteica Nejta un Selketa. Ar darbu, kas ir lielisks mūžībā, tu radīji gan ārējas sienas, gan arī svētas vietas; svētnīcas sienas ir lieliskas, durvis no bronzas, ēdieni stāv uz altāriem, viss ir ierīkots pateicoties Sia … ¹⁸

Visi dievi un dieves ieguva formu tavā svētnīcā, attēli un slepenie tēli ir novietoti savās vietās, tajos karogos, kas ir svētajās laivās. Katra svētvieta ir ierīkota uz sava pamata. Tava majestāte radīja debesu apvārsni. Tie, kas ir Saules diskā, tie, kas ir aizkapa valstībā, sargā tevis radīto miljonus gadus. ¹⁹ Tu esi pasargāts uz Ra troņa kā svari, kā sava laika stabs, tas stabs, kas notur kuģi pie krasta. Tu esi brīnišķīgs, katrs zina par tavu tikumību, debesis ir grūtas ar šiem taviem skaistumiem. ²⁰ Noslēpumaina aizkapa valstība priecājas par taviem nodomiem… Tu dod gaismu visiem tiem, kas ir tumsā, un Sirdī Nogurušais ²¹ līksmojas. Tie, kas ir mierā savos kapos, pacēla savas sejas, jo tu nosauci viņu vārdus un pieminēji viņus, tu pabeidzi viņu darbus un tu piepildi viņu altārus divreiz dienā katru dienu. Tevis dēļ Svētā Zeme ir apūdeņota līdz pat tavas svētnīcas augstumiem, un dievi līksmojas tavos laikos. Lūk, Abidosā ir laime tava vārda dēļ mūžībā un bezgalībā. “Tavi nodomi ir lieliski, tavi pieminekļi ir nesatricināmi” – tā saka katrs, bagāts un nabags, viņi abi tevi slavē. Tu esi padomdevējs tava krietnuma un tikumības dēļ. Dievi nostājās tavā pusē, tu esi viens no viņiem; tu esi līdzīgs Ra debesīs, tu esi līdzīgs Unneferam ²² aizkapa valstībā, tu esi līdzīgs Amona majestātei Tēbās, tu esi līdzīgs Gebam šajā zemē. Visa dzīve – tavai elpai! Tu esi vienmēr godātais valdnieks. Tava svētnīca pastāv mūžībā, tu parādies virs zemes kā Orions savā laikā. Cilvēki nāk pie tevis pēc padoma, jo tavs vārds ir viņu mēlēs, tādēļ ka tu esi tīkams dieviem. Tu esi vienkāršas tautas barotājs.

Es atbalstu tavu dievbijību, pierakstot visu pēc Ra pavēlēs; mana varenība ir tava aizsardzība, mana roka raksta tev par šiem taviem nopelniem, kā arī mans brālis Tots. ²³ Atums ²⁴ teica mums sacīdams: “Lūk, mani darbi ir atkarīgi no tavas gribas; tu esi apvienojis Augšējo un Lejas Ēģipti zem savām sandalēm. Tu esi tas, kas godībā pacēlās uz troņa Sed svētkos, ²⁵ līdzīgi kā Ra svētku sezonas sākumā. Lūk, tagad saules diska stari apgaismo tavas svētnīcas sienas, dižais Augšējas un Lejas Ēģiptes valdniek, Menmaatra, Ra dēls, Seti Merneptahs, kuram ir iedota dzīvība.”

RAMZESA III OFICIĀLAIS UZRAKSTS

Uzrasts, kurā Ramzess III. ( 1185 – 1153 ) dievu un cilvēku priekšā atskatās par saviem paveiktiem darbiem. Šis ir faraona garīgais testaments, kas tika pierakstīts uz viņa kapenes sienas.

“Slava jums dievi un dieves, debesu, zemes un ūdeņu valdnieki! Plati ir jūsu soļi miljonu gadu laivā ²⁶ kopā ar jūsu tēvu Ra, kura sirds līksmojas, kad viņš redz jūsu pilnību, kas dod laimi Ta – meri zemei… Viņš priecājas, viņš kļūst jaunāks, redzot cik lieli jūs esiet debesīs un vareni uz zemes, redzot, kā jūs dodiet elpu nāsīm, kuram tās nav.

Es esmu jūsu dēls, kuru radīja jūsu divas rokas. Jūs padarījāt mani par visas zemes valdnieku, lai viņš top dzīvs, neskarts un vesels. Jūs radījāt man pilnību zemes virsū. Es izpildu savu pienākumu mierā. Mana sirds nenogurstoši meklē, ko derīgu un labu es varētu izdarīt jūsu svētnīcām. Ar savām pavēlēm, kas pierakstīti katrā kancelejā, es dāvinu jums cilvēkus un zemes, dzīvniekus un kuģus, kas brauc pa Nīlas upi. Es padarīju plaukstošas jūsu svētnīcas, kuras bija jau pagrimušas. Es dibināju jaunas upurēšanas piedevām pie tām, kuras jau pastāvēja jūsu dēļ. Es strādāju priekš jums jūsu zelta namos ar zeltu, sudrabu, lazurītu un citiem dārgakmeņiem. Es biju nomodā pie jūsu dārgumiem. Es papildināju viņus ar daudzām lietām. Es piepildīju jūsu klētis ar kviešiem un miežiem. Es uzcēlu jums cietokšņus, svētnīcas, pilsētas. Jūsu vārdi ierakstīti tur uz mūžiem. Es pavairoju jūsu strādnieku skaitu, pievienojot viņiem daudz cilvēku. Es neatņemu jums nedz cilvēku, nedz duci cilvēku uz karaspēku vai uz kuģiem, no tiem, kas ir jūsu svētnīcās kopš tiem laikiem, kad valdnieki tās uzcēla. Es izdevu likumus, lai tie būtu mūžīgi uz zemes tiem valdniekiem, kas nāks pēc manis. Es upurēju jums daudzas labas lietas. Es uzcēlu jums noliktavas svētkiem, piepildīju tās ar pārtiku. Es pagatavoju priekš jums miljonus traukus, izrotātus, no zelta, sudraba un vara. Es uzbūvēju jums kuģus, kas peld upē, ar viņu skaistām telpām, kas ir apšūtas ar zeltu…

Es baroju visu zemi, vai tie būtu ārzemnieki, vai ēģiptiešu tauta, vīrieši un sievietes. Es atbrīvoju cilvēku no viņa nelaimes un es devu viņam viņa elpu. Es atbrīvoju viņu no varenā, kas ir stiprāks par viņu. Es devu visiem cilvēkiem mierīgi dzīvot pilsētās… Es divkāršoju valsts apgādi, jo agrāk tā bija nabadzīga. Valsts bija paēdusi manā laikā. Es darīju labus darbus gan dieviem, gan cilvēkiem. Un manā īpašumā nebija nekā, kas piederēja citiem cilvēkiem. Tā es pavadīju savu laiku kā Abu Zemju valdnieks un jūs bijāt vergi pie manām kājām un es jūs nesaminu. Jūs bijāt tīkami manai sirdij, atbilstoši jūsu pēdējiem darbiem un centīgi izpildījāt manus rīkojumus.

Un lūk, es esmu atradis mieru nekropolē, līdzīgi kā mans tēvs Ra. Es savienojos ar lielu dievu Devītnieku debesīs, uz zemes un pazemē.”

«STĀSTS PAR DAIĻRUNĪGU ZEMNIEKU»

Šis teksts ir saglabājies uz četriem papirusiem no Vidus Valsts laikiem, kas liecina par tā popularitāti. Tas ir garš stāstījums par kādu zemnieku, vārdā Hevinanups, kurš devās uz kaimiņu nomu, lai apmaiņā pret savām precēm dabūtu nepieciešamu pārtiku savai sievai un bērniem. Kaimiņu zemē viņu piekāva un aplaupīja kāds turīgs cilvēks no vietējiem, vārdā Thutinehts. Zemnieks desmit dienas lūdza viņu pēc žēlastības un nesagaidījis atbildi devās meklēt taisnību pie galma pārvaldnieka ( čati ) Rensi, griežoties pie viņa ar šādu uzrunu:

O, mājas pārvaldniek, ²⁷ mans kungs! Lielais no lielajiem, pārvaldnieks par visu, kā nav un kas ir! Kad tu dodies taisnības ezerā un brauc viņā ar burām, lai nenokrīt tavas buras audums, lai nebremzējas tava kuģa gaita! Lai nenotiek nelaime ar tavu mastu, lai nenolūzt balsti, lai neuzsēžas tavs kuģis uz sēkļa, kad tu tuvosies krastam, lai tevi neaiznes prom straume, lai tu neizjustu upes viltību un neredzētu bailīgu seju!

Bailīgas zivis pašas dodas pie tevis, tu ķer tikai treknus putnus. Jo tu esi tēvs bārenim, vīrs atraitnei, brālis izšķirtai, aizstāvis tam, kam nav mātes. Ļauj man pasludināt tavu vārdu visā šajā zemē saskaņā ar visiem skaistiem likumiem! Tu esi priekšnieks, kam ir sveša alkatība, lielais, kuram ir sveša nelietība, tas, kas iznicina melus, tas, kas dara patiesību, tas, kas nāk palīgā saucošam pēc palīdzības!

Es saucu, lai tu dzirdētu – dari taisnību, tu cildenais, kuru godina pagodinātie! Atstum nost bēdu, mani nospiež nelaime, esmu paguris zem tās nastas. Parūpējies par mani – esmu nelaimē!

Šo runu zemnieks turēja viņa majestātes, Augšējas un Lejas Ēģiptes taisnīga valdnieka Nebkaura laikā. Mājas pārvaldnieks Rensi, Meru dēls nostājās viņa majestātes priekšā un teica:

— Mans kungs, es atradu vienu no šiem zemniekiem, kura runa ir izcili skaista un taisnīga. Viņa īpašumu nolaupīja cilvēks, kurš ir man pakļauts un lūk, viņš atnāca žēloties par to pie manis.
Un viņa majestāte teica:

— Ja tu gribu redzēt mani veselu, aizkavē viņu šeit, atstājot bez atbildes visu, ko viņš teiks. Lai viņš runātu tu klusē! Pēc tam lai mums piegādā viņa runas pierakstus, lai mēs to varētu noklausīties. Tomēr ir jāparūpējas par iztikas līdzekļiem viņa sievai un bērniem. Jo katrs no šiem zemniekiem nāk tikai tad, kad viņa māja kļūst tukša. Jāparūpējas arī par iztikas līdzekļiem pašam zemniekam. Tu gādāsi par to, lai viņam tiktu doti pārtikas produkti tā, lai viņš nezinātu, ka tu tos dodi viņam.

Un viņam deva desmit maizes un divus alus kausus katru dienu. Deva to viņam galvenais īpašumu pārvaldnieks Rensi, Meru dēls; viņš to deva savam kalpam un tas deva zemniekam. Pēc tam mājas pārvaldnieks Rensi Meru dēls nosūtīja rīkojumu Sāls ezera noma pārvaldniekam par to, lai zemnieka sievai tiktu iedots uzturs trīs mēru lielumā katru dienu.

Pēc tam zemnieks vēl astoņas reizes nāk pie Rensi ar savām runām, kurās cenšas pierunāt čati atjaunot taisnību. Tālāk seko fragmenti no šim runām.

Un šis zemnieks atnāca lūgt viņu otru reizi un teica:

— O, mājas pārvaldniek, mans kungs! Lielais no lielajiem, bagātais no bagātiem, patiesi lielais starp saviem lielajiem, patiesi bagātais starp saviem bagātiem! Debesu stūre, zemes balsts, svērteņa diegs! Stūre, nenomaldies no ceļa! Balsts, nesaļodzies! Svērtenis, nenosvēries uz sāniem!

Lielais kungs atņem to, ko neviens nevar aizsargāt, viņš aplaupa vientuļnieku! Jo pārtika, kas tev ir nepieciešama , ir tavās mājās – alus kauss un trīs maizes kukuļi. Ko tu iztērēsi barojot tos, kas ir atkarīgi no tevis? Mirstīgais nomirst kopā ar saviem kalpiem; vai tad tu dzīvosi mūžīgi?

Vai tas nav grēks: svari, kas ir nepareizi, svaru bulta, kas novirzās, godīgs un taisnīgs cilvēks, kas kļuvis nekrietns un netaisns? Skaties! Taisnība, kas padzīta no savas vietas, ir apspiesta no tevis. Galminieki runā ļaunas lietas; taisnība ir sagrozīta; izmeklētāji laupa. Tas, kuram ir jāķer cilvēku, kurš groza vārdu patiesu nozīmi, tas pats sagroza vārdus; tas, kurš dod gaisu un elpu, tas pats guļ zemē un slāpst bez gaisa; tas, kurš dod vēsmu, dara tā, ka citi knapi var pārvilkt elpu; tas, kura pienākums ir taisna dalīšana, tas pats ir blēdis, tas, kuram ir jāatvaira nelaime, tas pats to piesauc; pilsēta grimst nelaimēs, tas kuram ir jāizrauj grēks, tas pats dara ļaunus darbus…

Un mājas pārvaldnieks Rensi, Meru dēls, teica:

— Tava manta tev ir dārgāka tavai sirdij, nekā tas, ka mans kalps tevi sagūstīs?

Bet šis zemnieks turpināja:

— Tas, kas mēra graudu kaudzi, stiepj priekš sevis; tas, kura pienākums ir nodrošināt labklājību citam, tas dara postu viņa īpašumam; tas, kuram ir jāpamāca, kā izpildīt likumu, tas liek laupīt. Kurš tad stāsies pretī nelietībai? Tas, kuram ir jānovērš netaisnība, tas pats rīkojas netaisnīgi. Viens izliekas par godīgu, cits iegrimst ļaunos darbos. Vai tas neattiecas arī uz tevi?

Izlīdzināt netaisnību ir viena mirkļa darbs, ļaunums ir ilgstošs. Labs darbs atgriežas savā vakardienas vietā. Tāds ir bauslis: “Dari labu tam, kas dara labus darbus, lai viņš atkal tos darītu”. Tas nozīmē pateikties cilvēkam par to, ko viņš dara; tas nozīmē atvairīt triecienu pirms tas tiks izdarīts; tas nozīmē dot pavēli tam, kuram tā ir jāizpilda.

Kaut tik viens mirklis spētu atnest postījumu, atnest postu tavam vīnogulājam, izdarīt postu taviem mājputniem, iznicināt tavus purva putnus! Redzīgais kļuva akls, dzirdīgais – kurls, skolotājs kļuva par pavedinātāju! … Tu esi varens un stiprs, tava roka ir augstprātīga, tava sirds alkatīga. Pazemība ir tevi pametusi…

Tu esi līdzīgs vilnim, tu esi Nīla, kas liek laukiem zaļot! Sodi laupītāju, aizstāvi cietušo! Sargies, jo tuvojas tev mūžība. Nemelo – tu esi liels, neļodzies – esi svari.. svaru bulta ir tava mele, svaru kausi ir tava sirds, svaru balsti ir tavas lūpas. Ja tu noslēpsi savu seju no stiprā, kurš tad novērsis nelaimi? Lūk, tu esi līdzīgs pilsētai bez pārvaldnieka, līdzīgs ciltij bez vadoņa, līdzīgs kuģim bez stūrmaņa, līdzīgs kara vienībai bez virsnieka… Tu esi iecelts, lai uzklausītu lietu, lai spriestu tiesu, lai iznicinātu laupītāju, taču lūk, laupītāja krava – tas ir tavs veikums!…

Tu esi mācīts, tu esi audzināts, tu esi izglītots, bet ne laupīšanas dēļ, taču tu līdzinies visiem cilvēkiem! Tu esi visas zemes stūre un pēc tavas pavēles tiek pārvaldīta visa zeme. Tu esi otrais pēc dieva Tota, kas spriež tiesu bezkaislīgi!

Kungs! Ļauj cilvēkam uzrunāt tevi par savu patieso lietu. Nedusmojies, tas tev neklājas. Tālredzīgs cilvēks kļūst tuvredzīgs. Neuztraucies par to, kas vēl nav atnācis un nepriecājies par to, kas vēl nav piepildījies. Iecietība padara draudzību ilgu, ļauj aizmirst par notikušo…

Tas, kurš lauž likumu, kas pārkāpj likuma kārtību tādā veidā ka nelaimīgais, kuru viņš ir aplaupījis, nevar vairs pastāvēt – no viņa ir atkāpusies taisnība.

Mana miesa ir pilna, mana sirds ir smaga un tas viss ir iznācis no manas miesas dēļ tā stāvokļa, kurā tā ir atradusies. Dambis ir pārrauts un ūdens ar spēku gāzās izveidotā caurumā: manas lūpas ir atvērušas, lai runātu. Tad es liku lietā manu nūju, es izsmēlu savu ūdeni, es izlaidu ārā to, kas bija manā miesā, es izmazgāju savu netīru veļu. Mana runa ir noslēgta, mans bēdīgais stāvoklis ir pilnībā izklāstīts tava priekšā. Ko tev vēl vajag?

Tava nevīžība tevi pazudinās, tava alkatība piesauks tev ļaunumu, tava mantkārība radīs tev ienaidniekus. Vai tu atradīsi citu tādu zemnieku, kāds esmu es? Slinkais, vai tad cits lūdzējs tik ilgi stāvēs pie tavām durvīm? Nav tāda klusētāja, kuru tu piespiestu runāt, nav tāda gulētāja, kuru tu atmodinātu, nav tāda stulbeņa, kuru tu izkustinātu no vietas, nav tāda nerunīga, kuram tu liku atvērt muti, nav tāda nejēgas, kuru tu padarītu par zinošu, nav tāda muļķa, kuru tu būtu apmācījis. Taču tajā pat laikā galminieki ir tie, kam ir jāiznicina ļaunums un kuru spēkos ir darīt labus darbus, tie ir veikli meistari, kuriem ir jārada viss esošais un kuriem ir jāprot pielikt vietā nocirstu galvu! …

Un šis zemnieks atnāca lūgt viņu astotu reizi un teica:

— Mājas pārvaldniek, mans kungs! Alkatība noved pie liela kritiena. Cilvēks ar alkatīgu sirdi nesasniedz savu mērķi; tas mērķis, ko viņš sasniedz ir nelaime.

Tava sirds ir alkatīga, tas tev neklājas; tu laupi, — tas nenāk tev par labu, tev, kura pienākums īstenībā ir dot cilvēkam iespēju uzstāties par savu taisnīgu lietu!

Jo visa nepieciešama tev pārtika ir tavās mājās. Tavs vēders ir piebāzts pilns. Graudu mērs ir pilns pāri malām; tā pārpalikums iet zudumā, tas krīt zemē.

Zaglis, laupītājs – lūk, kas ir šie galminieki, kas norīkoti, lai cīnītos ar netaisnību. Patvērums varmākam – lūk kas ir šie galminieki, kas norīkoti, lai cīnītos ar meliem.

Ne bailes man lika lūgt tevi ( ? ). Tu nepazīsti manu sirdi, atturīga cilvēka sirdi, kurš atgriežas, lai pārmestu tev. Viņš nebaidās no tā, pie kā viņš griežas ar lūgšanām. Viņam līdzīgo nevar atvest pie tevis no ielas. Jo tev ir īpašumi laukos, tev ir uzdāvinātas zemes tavā muižā, tava pārtikai ir tavās noliktavās. Galminieki dod tev un tu ņem vēl klāt pie tā! Vai tu esi laupītājs? Tev taču pie tā visa klāt tiek nestas vēl dāvanas, kad ( karavīru? ) vienības kopā ar tevi grasās dalīt laukus.

Dari taisnību Taisnības Valdnieka dēļ, kura taisnība ir patiesa taisnība. Kalama, papirusa tīstoklis, plāksnīte, Tot – sargies darīt nelaimi. Patiesi, ir labi, ja tu asi labs un dari labus darbus. Jo taisnība paliek uz mūžiem, viņa iet kopā ar to, kas rīkojas atbilstoši viņai, uz pazemi, kad notiek bēres. Un kad viņš ir nodots zemei, viņa vārds nepazūd virs zemes, par viņu atceras viņa labie darbi. Tāds ir dieva vārda bauslis. Ja tie ir rokas svari, tad tie nekrāpj, ja tie ir stāvošie svari, tie nemelo.

Vai es atnākšu, vai kāds cits atnāks – izrādi uzmanību. Neatbildi kā tas, kurš uzrunā vienmēr paklausīgu cilvēku, kuram nav kurnēšanas. Neuzbrūc tam, kurš neuzbrūk. Tu neizrādi žēlsirdības, tev nav līdzjūtības. Tu nenovērsies, tu neslēpjies, bet arī nedodi man nekāda apbalvojuma par šo patieso runu, kas nākusi no paša Ra lūpām. Saki taisnību, dari taisnību, jo viņa ir cēla, varena, mūžīga… viņa ved uz svētlaimi.

Ja rokas svari liecas šķībi, kad uz kausa kaut kas tiek svērts, tad nebūs pareizs rezultāts. Ļauns darbs nesasniegs ostu, bet godīgs cilvēks sasniegs krastu.

Un šis zemnieks atnāca lūgt viņu devīto reizi un teica:

— Mājas pārvaldniek, mans kungs! Cilvēka mele ir viņa svari. Svari uzrāda iztrūkumu. Sodi to, kam jātop sodītam un tad neviens nespēs līdzināties tev godīgumā…

Ja netaisnība dodas ceļā, viņa maldās, viņa nešķērso upi uz kuģa, nav viņai veiksmes ceļā. Tas, kas kļuva bagāts pateicoties viņai, tam nav bērnu, tam nav mantinieku uz zemes. Tas, kas dodas ar viņu kuģošanā, tas nesasniedz krastu, viņa kuģis nesasniedz savu ostu.

Neesi neizkustināms, paties, tu esi neveikls, neesi lēnīgs, patiesi, tu esi nesteidzīgs. Neesi netaisnīgs, neklausi tikai savām iegribām. Neslēpj savu seju no tā, kuru tu pazīsti, neesi akls pret to, kuru tu ieraudzīji. Neatstumj to, kurš griezās pie tevis kā lūdzējs. Atsakies no šīs nevīžības tiesas sprieduma teikšanā. Dari labu tam, kas tev dara labu. Neklausi nevienu – cilvēks lūdz pēc palīdzības viņa taisnajā lietā. Nevīžīgam cilvēkam nav vakardienas, tam, kas ir kurls pret patiesību, nav drauga, cilvēkam ar alkatīgu sirdi nav priecīgas dienas.

Lūdzējs kļūst par neveiksminieku, neveiksminieks ir spiests kļūt par lūdzēju, viņa pretinieks kļūst par viņa slepkavu. Lūk, es griežos pie tevis ar lūgumu, bet tu to nedzirdi. Tagad es griezīšos pie Anubisa ²⁸ ar lūgumu attiecībā uz tevi.

Un tad mājas pārvaldnieks Rensi, Meru dēls, sūtīja divus no apsardzes, lai viņi atgrieztu viņu. Un šis zemnieks nobijās, jo uzskatīja, ka tas tiek darīts, lai sodītu viņu par to runu, kuru viņš teica. Un tad šis zemnieks teica:

— Ūdens avots izslāpušam cilvēkam, kas pie tā tiecas, piens zīdainim, kas ar savām lūpiņām pēc tā tiecas, — tā ir veltīgi piesaukta nāve tam, pie kā viņa aizkāvējas atnākt.

Un tad mājas pārvaldnieks Rensi, Meru dēls, teica:

— Nebaidies, zemniek! Jo ar tevi tā izrīkojās tikai tādēļ, lai tu paliktu pie manis.

Un šis zemnieks teica ( ? )
— Zvēru ar savu seju! Vai tiešām man ir jāēd tava maize un jādzer tavs alus mūžīgi!

Mājas pārvaldnieks Rensi, Meru dēls, teica:

— Tomēr pagaidi šeit un tu dzirdēsi savas sūdzības.

Un viņš lika nolasīt tās no jauna papirusa tīstokļa – katru sūdzību atbilstoši tās saturam.

Un tad mājas pārvaldnieks Rensi, Meru dēls, piegādāja papirusa tīstokli viņa majestātei, Augšējas un Lejas Ēģiptes valdniekam Nebkauram taisnīgajam. Un tas bija patīkamāk viņa majestātes sirdij, nekā viss, kas bija visā šajā zemē.

Un viņa majestāte teica:

— Saki spriedumu tu pats, Meru dēls.

Un tad mājas pārvaldnieks Rensi, Meru dēls, sūtīja divus sargus, lai viņi atvestu to Thutinehtu.

Un tad viņš tika atvests , tika aprakstīti visi ( viņa īpašumi ), viņa cilvēki – seši cilvēki, neskaitot… , viņa mieži no Augšējas Ēģiptes, viņa putraimi, viņa ēzeļi…, viņa cūkas, viņa liellopi un sīklopi…

Tālāk teksts ir stipri bojāts, taču var saprast, ka visi Thutinehta īpašumi, un viņš pats, tika nodoti nabaga zemnieka rokās.

Pabeigts viss no sākuma līdz galam, kā tas tika atrasts pierakstos.