title SENĀS ROMAS PILSOŅU KARI KĀ CĒZARA UN POMPEJA KONFLIKTS – PERSONĪGIE, POLITISKIE UN MILITĀRIE ASPEKTI

title
caesar

Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes absolvente Marta Elīna Martinsone savā bakalaura darbā «Senās Romas pilsoņu kari kā Cēzara un Pompeja konflikts – personīgie, politiskie un militārie aspekti» piedāvā aplūkot Romas pilsoņu karus no pietiekami neparasta un intriģējoša skatu punkta. Proti, autore analīzē pilsoņu karus ne tikai kā politisku vai militāru sadursmi, kas bija vērsta uz republikas saglabāšanu vai gāšanu, bet arī kā divu spēcīgu personību – Gaja Jūlija Cezāra … Lasīt tālāk

divider
divider
divider

title THE MEANING OF TO GENOS TOU EIDOUS MEROS AND TO EIDOS TOU GENOUS MEROS IN ARISTOTLE’S METAPHYSICS Δ 25

title

In his Metaphysics Δ 25, 1023b24–5 Aristotle juxtaposes to genos tou eidous meros and to eidos tou genous meros by saying that the genus is a part of the form in a different way (allōs) than the form is a part of the genus. The author of the article considers how to interpret the word allōs and argues for the idea that the contrast marked by allōs reveals two different meanings of meros, in each case expressing a different relation of parthood. … Lasīt tālāk

divider

title VEIDOLA DALĀMĪBA UN BŪTĪBAS VIENĪBA ARISTOTEĻA SKĀTĪJUMĀ

title

Aristotelis aplūko vielisku būtību kā tādu, kas sastāv no atšķirīgām daļām: vielas (vielisko sastāvdaļu jeb elementu summas) un būtības kā veidola. Vieliska būtība ir salikums, kura vienību nodrošina veidols, apvienojot vieliskās sastāvdaļas, kas bez veidola būtu tikai lietu summa jeb kaudze. Veidolam jābūt vienībai, jo tikai tas, kas pats ir vienība, var apvienot to, kas vēl nav vienība. Aristoteļa darbos atrodami izteikumi, ka pats veidols arī ir salikums un ir … Lasīt tālāk

divider

title OKAZIONĀLĀ DZEJA 17.GS. ZINĀTNISKOS TEKSTOS

title
Attels001

17. gs. Eiropa un Livonija piedzīvo renesansi, kam raksturīgs zinātnes, mākslas un literatūras uzplaukums. Šī vide ir labvēlīga pētījumiem, tādēļ rodas ievērojams skaits zinātnisko pētījumu tekstu ne vien Livonijā, bet arī citur Eiropā. Vairums 17. gadsimtā sastopamo zinātnisko pētījumu tekstu ir saistīti ar tēžu aizstāvēšanu, tādēļ to nosaukumos ir ietvertas atsauces uz vārdiem „pētījums”, „diskusija” vai „vingrināšanās”. Visplašāk pazīstamie apzīmējumi tēžu aizstāvēšanai ir disputationes (disputi) un dissertationes (disertācijas), tomēr bieži … Lasīt tālāk

divider

title POLITISKO PANĀKUMU KONCEPTS SENAJĀ ROMĀ 79.g.p.m.ē. — 49.g.p.m.ē. KONSULU PIEMĒRS

title
Catilina

Innas Pasnakas maģistra darba „Politisko panākumu koncepts Senajā Romā: 79.g.p.m.ē. -49.g.p.m.ē. konsulu piemērs” mērķis ir verificēt mūsdienu historiogrāfijā pastāvošo uzskatu, ka politisko panākumu kvintesence republikas posmā bija konsulāta sasniegšana. Izpētot konkrētu politiķu karjeras un nosakot to augstāko punktu, pētījuma autore ir secinājusi, ka laika posmā starp Sullas un Cēzara diktatūrām politisko panākumu būtība bija nevis konsulāts, bet neoficiālā senāta līdera, princeps civitatis, statusa iegūšana. Šāds jauns skatījums ļauj pilnīgāk izprast … Lasīt tālāk

divider

title POLITISKĀ KRITIKA ARISTOFĀNA KOMĒDIJĀS

title
greektheatre

Šoreiz mēs nolēmām vērst uzmanību darbam “Politiskā kritika Aristofāna komēdijās”, kuras autore – LU VFF absolvente Dace Ševčenko cenšas izpētīt Aristofāna komēdijās pausto demokrātijas un oligarhijas kritiku un atklāt Aristofāna politiskos uzskatus. Darbs sastāv no trijām pamatnodaļām. Pirmajā nodaļā tiek aprakstīti Aristofāna laikmeta svarīgākie notikumi vēsturē un politikā, paša Aristofāna dzīves gājums un daiļrades specifika. Otrajā nodaļā aplūkoti Aristofāna uzskati par demokrātiju un atsevišķām tās daļām, pret kurām vērsta Aristofāna … Lasīt tālāk