title AGRĪNO STOIĶU KAUZĀLI TELEOLOĢISKAIS DETERMINISMS

title
Zeno_of_Citium_pushkin

Oļegs Andrejevs Mg. phil. Raksts ir veltīts determinismam agrīno jeb seno stoiķu (pirmām kārtām Zēnona un Hrīsipa) filosofijā. Tajā es aplūkoju cēloņa un seku jēdzienus agrīno stoiķu fizikā, kā arī pievēršos viņu priekšstatiem par likteni, kas nosaka cēloņseku attiecību nepieciešamo raksturu. Ņemot vērā seno stoiķu idejas par cēlonību, kā arī viņu kosmoloģiskos priekšstatus, es izdaru secinājumu, ka agrīno stoiķu determinismu var uzskatīt par kauzāli teleoloģisko determinismu. Atslēgas vārdi: agrīnais stoicisms, … Lasīt tālāk

divider

title POLITISKĀS ĒTIKAS PROBLEMĀTIKA MARKA AURĒLIJA DARBĀ

title
Marca3

Laines Kalējas bakalaura darbā «Politiskās ētikas problemātika Marka Aurēlija darbā» tiek analizēts Marka Aurēlija sarakstītais filozofiskais sacerējums Ta eis heauton jeb „Pašam sev”, citur tulkots arī kā „Meditācijas”. Šāda analīze tiks saistīta ar Marka Aurēlija politisko darbību, un galvenais mērķis ir parādīt Marka Aurēlija politiskās darbības saskaņu vai nesaskaņu ar viņa filozofiju, kā arī attiecības starp Marka Aurēlija politiskajiem ideāliem, kā dabiskais likums, kosmopolītisms un cilvēku vienlīdzības idejas, un viņa … Lasīt tālāk

divider

title SOCIĀLPOLITISKĀS IDEJAS MILĀNAS AMBROZIJA UN JĀŅA HRIZOSTOMA DARBOS

title
Ambrose

LU Vēstures un Filozofijas fakultātes absolvents Kristaps Rāvičs savā brīnišķīgajā darbā «Sociālpolitiskās idejas Milānas Ambrozija un Jāņa Hrizostoma darbos» uzstādīja sev mērķi izpētīt un salīdzināt divu ievērojamu vēlā antīkā laikmeta bīskapu — Milānas Ambrozija un Jāņa Hrizostoma sociālās un politiskās idejas. Caur salīdzinājumu tiks dots padziļināts ieskats kristīgajā sociālajā un politiskajā domā laikā, kad antīkā politiskā doma lēnām transformējās kristīgajā un veidojās sabiedrības modelis un idejas, kas bija pamatā vēlākajai … Lasīt tālāk

divider

title LOGOSS VIŅPUS LOGOSA: MĪTI PLATONA FILOSOFIJĀ

title
plato

(Pārpublicēts no punctummagazine.lv.) Varētu iztēloties, ka filosofijas un literatūras žurnāla pastāvēšanas lielākais pretinieks būtu Platons, kurš izraidīja dzejdarus no valsts un palikušajiem izveidoja priekšrakstus pareizas dzejas radīšanai. Proti, filosofijai nevajadzētu sajaukties ar dzeju. Tomēr Platona darbos sastopami daudzi mīti, un tiem piemīt arī augsta literārā vērtība. Platona rakstītais nes vēsturisku liecību, bieži esot viens no senākajiem kāda mīta, antīkās pasaules domāšanas fragmenta avotiem. Tāpēc – no otras puses – Platons … Lasīt tālāk

divider

title SENĀS ROMAS PILSOŅU KARI KĀ CĒZARA UN POMPEJA KONFLIKTS – PERSONĪGIE, POLITISKIE UN MILITĀRIE ASPEKTI

title
caesar

Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes absolvente Marta Elīna Martinsone savā bakalaura darbā «Senās Romas pilsoņu kari kā Cēzara un Pompeja konflikts – personīgie, politiskie un militārie aspekti» piedāvā aplūkot Romas pilsoņu karus no pietiekami neparasta un intriģējoša skatu punkta. Proti, autore analīzē pilsoņu karus ne tikai kā politisku vai militāru sadursmi, kas bija vērsta uz republikas saglabāšanu vai gāšanu, bet arī kā divu spēcīgu personību – Gaja Jūlija Cezāra … Lasīt tālāk

divider
divider
divider

title THE MEANING OF TO GENOS TOU EIDOUS MEROS AND TO EIDOS TOU GENOUS MEROS IN ARISTOTLE’S METAPHYSICS Δ 25

title

In his Metaphysics Δ 25, 1023b24–5 Aristotle juxtaposes to genos tou eidous meros and to eidos tou genous meros by saying that the genus is a part of the form in a different way (allōs) than the form is a part of the genus. The author of the article considers how to interpret the word allōs and argues for the idea that the contrast marked by allōs reveals two different meanings of meros, in each case expressing a different relation of parthood. … Lasīt tālāk