4. MĀCĪBU MATERIALI: POĒMA PAR ATRAHASI

Vecbabilonijas poēma, kuras senākā un galvenā versija tika sarakstīta valdnieka Ammicaduka ( 1646 – 1626 p.m.ē. ) valdīšanas laikā trijās tāfelītēs ( pierakstīja jaunākais rakstvedis Ku – Aija ). Poēma tika pierakstīta vēl Vidusbabilonijas laikā, kā arī Asīrijā. Dotais teksts ir izveidots kā visu versiju apkopojums.

I TĀFELE

Kad dievi kā cilvēki
Smagumus nesa, staipīja grozus,
Dievu grozi bija lieli,
Smags bija viņu darbs, lielas viņu ciešanas.
5 Septiņi lielie dievi Anunnaki ¹
Uzlika tad darba nastu uz Igīgiem. ²
Bija Anu, viņu tēvs, augstākais valdnieks,
Viņu padomnieks – karotājs Enlils,
Viņu pārvaldnieks bija Ninurta,
10 Viņu uzraugs bija Ennugi.
Tad sasita plaukstas dievi,
Lozi tie vilka, likteņus sadalīja.
Anu pārvaldē dabūja debesis,
Enlila varai tika pakļauta zeme.
15 Ūdeņu atslēgas, Okeāna vārtus
Valdniekam Enkijam viņi uzticēja.
Savās debesīs pacēlās Anu,
Savos dziļumos nolaidās Enkijs.
Viņi, debesu Annunaki
20 Smagu darbu uzlika Igīgiem.
Sāka dievi rakt upes,
Zemes dzīvību, kanālus, viņi izraka.
Sāka Igīgi rakt upes,
Zemes dzīvību, kanālus, viņi izraka.
25 Tigras upi viņi izraka,
Eifratas upi izraka viņi arī.
Viņi strādāja ūdens dziļumos.
Enkijam mājokli viņi cēla.
Viņi uzcēla Enkijam Apsu. ³
30 ………………………………………
………………………………………
……….. viņi pacēla tā smaili.
Desmit gadus viņi pūlējās smagi.
Divdesmit gadus viņi pūlējās smagi.
Trīsdesmit gadus viņi pūlējās smagi.
Gadus un gadus viņi pūlējās smagi.
Darba gadus viņi saskaitīja,
35 Darba gadus, kas strādāti purvos, viņi saskaitīja.
Darba gadus viņi saskaitīja.
Divus tūkstošus gadus ar pusi
Viņi smagi strādā dienā un naktī.
Viņi dusmu pārņemti kliedza,
40 Viņi cēla troksni rakumos savos:
“Gribam mēs pārvaldnieku redzēt!
Lai viņš atceļ mūsu smago darbu!
Viņš, dievu padomnieks, karotājs!
Iesim, viņa mājokli sameklēsim!
45 Enlils, dievu padomnieks, karotājs!
Iesim, viņa mājokli sameklēsim!”
Viņu vadonis atvēra muti
Un saka tā dieviem, saviem brāļiem:
“Visi seno laiku pārvaldnieki…
50 …………………………………………..
Netaisni Enlils par valdnieku nozīmēts tika!
Mainīsim viņu, citu valdnieku liksim!
Viņš, valdnieku padomnieks, karotājs!
60 Iesim, viņa mājokli sameklēsim!
Tagad piesakām mēs viņam karu!
Kauja lai tiekas ar cīņu!”
Dievi uzklausīja viņa runas.
Viņi sadedzināja savus rīkus,
65 Viņi sadedzināja savas lāpstas,
66 – 67 Nodeva ugunij savus grozus.
Sadevušies rokās viņi devās
Pie Enlila svētajiem vārtiem.
70 Sardzes vidū, pusnaktī pašā
Svētnīca ielenkta tika, bet dievs to nezināja.
Sardzes vidū, pusnaktī pašā
Ekūra ⁴ ielenkta tika, bet Enlils to nezināja.
Kalkals izdzirdēja un uztraucies bija.
75 Viņš atvēra durvis un palūkojās uz āru.
Dievs Kalkals pamodināja Nusku.
Igīgu troksni tie izdzirdēja.
Nusku saimnieku modināt devās.
No gultas kungu viņš uzcēla augšā.
80 “Mans kungs, tava svētnīca ielenkta ir,
Kauja ir tavu vārtu priekšā!
Ak, Enlil! Tava svētnīca ielenkta ir,
Kauja ir tavu vārtu priekšā!”
85 Enlils atvēra muti,
Saka viņš savam padomdevējam Nusku:
“Nusku, vārtus slēdz ātri ciet!
Apbruņojies un nāc manā priekšā!”
Nusku vārtus aizslēdza ciet,
90 Apbruņojās un nostājās Enlila priekšā.
Nusku atvēra savu muti,
Tā saka viņš Enlilam karotājam:
“Mans kungs, kāpēc vaigs tavs tik bāls,
Kāpēc savus dēlus tu baidies?
Pasauc, un lai nolaižas lejā te Anu,
Enkijs lai nāk tavā priekšā”.
Un sūtīja viņš, un nolaidās Anu pie viņa,
100 Enkijs nostājās viņa priekšā.
Apsēdās Anu, debesu valdnieks,
Klausījās Enkijs, Apsu valdnieks.
Lielie Annunaki apsēdās visi.
Piecēlās Enlils, lietu izklāstīja.
105 Enlils atvēra savu muti,
Tā saka viņš lielājiem dieviem:
“Kas tad šeit notika šodien?
Vai man ir jārīko kauja?
Ko redz manas acis?
110 Kauja ir manu vārtu priekšā!”
Anu atvēra savu muti,
Tā saka viņš Enlilam karotājam:
Kādēļ Igīgi
Aplenca vārtus?
115 Aizsūti Nusku Nusku, lai viņš noskaidro, izlūko visu;
Dod pavēli savam sūtnim,
Lai tavi dēli cēloņus atklāj!”
Enlils atvēra savu muti,
Savam padomdevējam Nusku viņš saka:
120 “Nusku, atdari vārtus!
Apbruņojies, nāc manā priekšā!
Visu dievu sapulcē
Paklanies viņu priekšā, nodod viņiem mūsu vārdu:
“Mani sūtīja tēvs jūsu Anu,
125 Jūsu padomnieks, karotājs Enlils,
Jūsu pārvaldnieks Ninurta
Un uzraugs jūsu Ennugi!
Kurš ir šīs kaujas kūdītājs?
Kurš ir šīs kaujas ierosinātājs?
130 Kurš no jums aicināja uzbrūkt?
Kurš kauju un cīņu saveda kopā?”
Visu vareno dievu sapulcē
Pasaki to un Enlilam atbildi atnes”.
Nusku visu dievu sapulcē
135 Paklanījās, vēstījumu pasludināja:
“Mani sūtīja tēvs jūsu Anu,
Jūsu padomnieks, karotājs Enlils,
Jūsu pārvaldnieks Ninurta
Un uzraugs jūsu Ennugi!
140 Kurš ir šīs kaujas kūdītājs?
Kurš ir šīs kaujas ierosinātājs?
Kurš no jums aicināja uzbrūkt?
Kurš kauju un cīņu saveda kopā?
Visu vareno dievu sapulcē
145 Tā es teicu, atbildi došu Enlilam”.
“Visi kā viens mēs pieteicām karu!
Rakumos lika mums
Strādāt!
Nepanesama nasta mūs nokauj,
150 Smags ir darbs, ciešanas lielas.
Tagad mēs, dievi, visi kā viens,
Ejam pie Enlila, savu vārdu tam nesam!”
Nusku paņēma ieročus savus,
Aizgāja, paklanījās, nostājās Enlila priekšā:
155 “Mans kungs, tu sūtīji mani,
Es gāju, nodevu tavu vārdu,
Nodevu vēsti no vareniem dieviem,
Atbildi nesu, izklāstu lietu:
“Visi kā viens
160 Mēs pieteicām karu!
Rakumos lika mums strādāt!
Nepanesama nasta mūs nokauj,
Smags ir darbs, ciešanas lielas.
Tagad mēs, dievi, visi kā viens,
165 Ejam pie Enlila, savu vārdu tam nesam!”
Kad Enlils izdzirdēja viņu runas,
No viņa acīm sāka asaras birt.
Enlils viņa vēsti klausās,
Tā saka viņš kareivim Anam:
170 “Cildeno likumu, tur, debesīs savās
Nostiprini, parādi spēku tu savu!
Kad Annunaki sēdīsies tavā priekšā,
Izsauc tu dievu, nodod nāvei tu viņu!”
Anu atvēra savu muti,
175 Tā saka viņš dieviem, saviem brāļiem:
“kāpēc mēs esam dusmās pret viņiem?
Ir smags viņu darbs ciešanas lielas.
Katru dienu stiepj viņi grozus,
Rūgtas ir viņu raudas, viņu vaimanas mēs dzirdam.
180 Lai māte rada cilvēku sugu,
Dievu nastu tai uzliksim virsū”.
Eja ( Enkijs ) atvēra savu muti, ⁵
Tā saka viņš dieviem, saviem brāļiem:
“kāpēc mēs esam dusmās pret viņiem?
Ir smags viņu darbs ciešanas lielas.
Katru dienu stiepj viņi grozus,
Rūgtas ir viņu raudas, viņu vaimanas mēs dzirdam.
Lai Anunnaki apsēžas tavā priekšā,
Belete, dievu māte, lai nāk viņu priekšā,
Lai viņa cilvēku rada,
Dievu nastu viņam tad uzliksim virsū.
Dievu darbu viņam uzticēsim.
Lai dievu jūgu nes cilvēks!
Kad Belete, māte, nostāsies priekšā,
190 Lai rada viņa pēcnācējus,
Dievu grozus lai cilvēki staipa!”
Pasauca dievieti, pasauca
Dievu vecmāti, visgudrāko Mami.
“Ak māte, cilvēku radītāja!
195 Radi cilvēku – lai nes viņš jūgu!
Lai uzņemas viņš darbus, ko Enlils ir licis!
Dievu grozus lai cilvēki staipa!
Nintu ⁶ atvēra savu muti,
Tā saka viņa dieviem:
200 “Es nevaru radīt viena pati,
Tikai ar Enkiju kopā padarīt varu es darbu,
Jo viņš tikai svētī,
Lai iedod viņš mālu un darīšu es!”
Enkijs atvēra savu muti,
205 Tā saka viņš vareniem dieviem:
“Pirmajā mēnesī, septītā dienā un arī piecpadsmitā dienā,
Šķīstīšanas rituālus paveikšu es.
Viens no dieviem nokauts lai top,
Lai šķīstas tad dievi, viņa asinīs iemērkušies.
210 Viņa miesā, viņa asinīs
Lai jauc Nintu mālus!
Patiesi, dievišķais un cilvēciskais savienosies,
Sajaucoties mālā!
Lai mūžīgi mēs dzirdētu sirds klauvienus,
215 Lai dzīvotu prāts dieva miesā,
Lai pazītu dzīvojošais savas dzīvības zīmi,
Lai neaizmirstu viņš, ka viņam ir prāts!”
“Jā!” – atbildēja sapulce,
Varenie Anunnaki,
220 Tie, kas lemj likteņus.
Pirmajā mēnesī, septītajā un piecpadsmitajā dienā,
Veica viņš šķīstīšanas rituālu.
“Gudro” dievu, to, kam ir prāts,
Nokāva viņi savā sapulcē.
225 Viņa miesā, viņa asinīs
Sajauca Nintu mālus.
Lai mūžīgi dzirdētu sirds klauvienus,
Lai dzīvotu prāts dieva miesā,
Lai pazītu dzīvojošais savas dzīvības zīmi,
230 Lai neaizmirstu viņš, ka viņam ir prāts.
Kad viņa sajauca mālu,
Pasauca viņa Anunnakus, varenos dievus.
Un Igīgi, varenie dievi,
Ar siekalām savām mālu samitrināja.
235 Mami atvēra savu muti,
Tā saka viņa vareniem dieviem:
“Jūs pavēlējāt –
Es paveicu.
Jūs nokāvāt dievu un viņa prātu!
240 No darba es jūs atbrīvoju,
Jūsu grozus es iedevu cilvēkam.
Tagad cilvēku kliegšanu saņemsiet jūs,
Es taču nocēlu jūgu no jums, jums brīvību devu!”
Tikko, ka dzirdēja viņi šīs runas,
245 Metās pie viņas tie tūlīt, skūpstīja kājas.
Agrāk par “Māmiņu” saucām mēs tevi,
“Dievu valdniece” vārds tev būs tagad!”
248 / 249 Devās viņi uz likteņu namu , —
250 Eja – valdnieks un Gudrā Mami.
Dzemdību dievietes sanāca kopā,
Mālus mīdīja tās viņas priekšā.
Buramvārdus sāk viņa teikt,
Tos, ko Eja tai deva, kas sēdēja priekšā.
255 Kad buršanos pabeidza viņa,
Nolauza četrpadsmit gabalus māla.
Septiņus lika pa labi,
Septiņus lika pa kreisi.
Ķieģeli nolika viņa pa vidu.
260 “Kā matus griež – tā nabassaiti ir jāgriež!” ⁷
Sanāca kopā gudrībā un zināšanā stipras
Dzemdību dieves – septiņi un septiņi ir viņu skaits.
Septiņus vīrus radīja viņas,
Septiņas sievas radīja viņas.
Māte, likteņu radītāja!
Savienoja viņus pa pāriem,
Viņas priekšā pa pāriem tos savienoja.
Cilvēku likteņus Mami tad ierakstīja!
“Dzemdējošas sievietes namā dzemdību laikā
Lai ķieģelis nolikts stāv septiņas dienas!
Dievu valdnieci, gudro Mami lai slavina viņi!
Vecmāte lai priecājas namā, kur dzemdības ir!
Bet kad dzemdēs dzemdētāja –
Mātei dzims bērniņš!
Lai vīrieši jaunai meitenei ……
………………………………………….
272 Lai krūtis aug sievietei,
Lai bārda aug vīrietim,
Lai apsedz tā jauniešu vaigus.
275 Lai no šodienas turpmāk un visos vien laikos
Guļ kopā sieva un viņas vīrs”.
Sanāca dzemdību dievietes kopā,
Apsēdās Nintu,
Termiņus saskaitīja.
280 Likteņi nolēma – devītā mēnesī jātop.
Kad devītais mēnesis nāca –
Noteiktā laikā atvērās miesa.
Starojot sejai, ar priekpilno vaigu,
Ar apsegtu galvu
285 Pieņēma dzemdības viņa.
Apsēja gurnus,
Svētīja,
Uzbēra miltus, ķieģeli nolika.
“To radīju es, manas rokas to veica!
290 Priesterienes – kadišu namā lai nāk vecamāte!
Un kad dzemdēt sāks dzemdētāja,
291 / 293 Kad mātei dzims bērniņš –
Lai ķieģelis nolikts stāv deviņas dienas!
295 Lai slavēta top dievu māte Nintu!
Dievieti Mami lai sauc viņas māsas!
Lai slavē māti, Kešu lai slavē!
Kad vīrs gulēs gultā,
Lai guļ sieva ar vīru kopā!
300 Precību laikā
Lai Ištara līksmojas vīra vecāku mājās!
Deviņas dienas lai turpinās svētki!
Ištaru par Išharu ⁸ lai dēvē
Noteiktā laikā lai likteņi noteikti top!
…………………………………..
328 Cilvēks savu jūgu nesa,
Dzīvokļu tīrību ievēroja cilvēki,
Dēls savam tēvam par atbalstu bija
……………………………………
336 Kļuva rupjas rokas no smagiem darbiem.
Ar kalti un lāpstu svētnīcas cēla,
Lielus kanālus raku,
Cilvēku barībai, dievu barībai
………………………………….
352 Nepagāja ne divpadsmit gadu simti,
Pieauga valsts, ļaudis savairojās,
Kā mežonīgais vērsis sten zemes,
355 Dievu uztrauc skaļais troksnis.
Enlils dzird cilvēku ņurdoņu,
Vareniem dieviem saka viņš vārdu:
“Cilvēku troksnis nomāc mani,
Nav iespējams gulēt tādā troksnī!
360 Dosim pavēli – mēris lai nāk!
Lai Namtars ⁹ viņu ņurdoņu samazina! ¹⁰
Kā vētra lai apstaiga viņus
Postaža, slimības, mēris un čūlas!”
Viņi pavēli deva – un uzbruka mēris.
Valdnieks Namtars viņu ņurdoņu samazaināja.
Kā vētra apstaigā viņus
Postaža, slimības, mēris un čūlas.
Kāds vīrs, kas gudrāks par visiem, Atrahasis vārdā,-
Enkijs valdnieks Atrahasim padomus deva, —
Ar savu dievu runāja viņš,
Un dievs viņam padomus deva.
Atrahasis atvēra savu muti,
Tā saka viņš savam kungam:
“Mans kungs, cilvēce vaid!
Slimība, ko sūtīji tu, postu nes zemei!
Eja, valdniek, cilvēce vaid!
Dieva slimība postu nes zemei!
Patiesi, mūsu radītāji jūs esat!
Tad paņemiet nost slimības, mēri un čūlas!
Cik ilgi, valdniek, slimība plosīsies vēl?
Vai tiešām mums slimības dotas uz mūžiem?”
Enkijs atvēra savu muti un teica:
“Savāc vecos pie saviem vārtiem,
375 Turi padomu mājā, tā saki tu viņiem:
“Dodiet pavēli un lai ziņneši pasludina,
Visai valstij lai skaļi pasludina:
“Jūs savus dievus negodinājāt!
Ar lūgšanām jūs savas dieves necildinājāt!
380 Taču sameklējiet Namtara vārtus,
Ceptas maizes lieciet to priekšā,
Ar sezama miltiem upurus dodiet!
Nokautrēsies viņš dāvanu priekšā,
Savu roku atturēs viņš!”
385 Atrahasis orākulam klausa,
Sasauca vecos pie saviem vārtiem.
Atharsis atvēra savu muti ,
Vecajiem šādu vārdu viņš teica:
“Vecie, es jūs pasaucu savā mājā!
390 Gribu padomu turēt es mājās,
“Dodiet pavēli un lai ziņneši pasludina,
Visai valstij lai skaļi pasludina:
“Jūs savus dievus negodinājāt!
Ar lūgšanām jūs savas dieves necildinājāt!
395 Taču sameklējiet Namtara vārtus,
Ceptas maizes lieciet to priekšā,
Ar sezama miltiem upurus dodiet!
Nokautrēsies viņš dāvanu priekšā,
Savu roku atturēs viņš!”
400 Vecie uzņēma viņa vārdus,
Namtara svētnīcu
Uzcēla pilsētā.
Pavēlēja un ziņneši pasludināja,
Visā valstī skaļi pasludināja.
405 Dievus savus viņi nav godinājuši.
Savas dieves ar lūgšanām neslavināja.
Taču viņi sameklēja Namtara vārtus.
Ceptas maizes nolika viņu priekšā.
Ar sezama miltiem upurus nesa.
410 Nokautrējās viņš dāvanu priekšā,
Savu roku viņš atturēja.
No cilvēkiem mēri un čūlu viņš paņēma nost,
Dievi dabūja atkal dāvanas sev
……………………….
416 Ne pagāja ne divpadsmit gadu simti …..
… pirmās tāfeles rindiņas “Kad dievi, kā cilvēki”. Ku – Aija, jaunākā
rakstveža palīga roka, Ammicaduka 18. valdīšanas gadā.

II TĀFELE ¹¹

1 Nepagāja ne divpadsmit gadu simti,
Pieauga valsts, ļaudis savairojās,
Kā mežonīgais vērsis sten zemes,
Dievu uztrauc skaļais troksnis.
5 Enlils dzird cilvēku ņurdoņu,
Vareniem dieviem saka viņš vārdu:
“Cilvēku troksnis mani nomāc
Cilvēku nav mazāk, viņu palika vairāk,
Viņu ņurdoņa mani nomāc,
10 Nav iespējams gulēt tādā troksnī.
Nu tad atņemsim barību cilvēkiem,
Izžāvēsim zāles, badam nolemsim viņus.
Adads ¹² augšā savus lietus lai aizslēdz,
Apakšā aizslēdziet pazemes ūdeņus.
15 Apūdeņošana no dziļumiem lai neiet uz augšu!
Lai Anu un Adads debesis sargā,
Sins ¹³ un Nergals ¹⁴ – zemi pa vidu lai sargā.
Jūras vārtus, okeāna vārtus
Un tā zāles Enkijs lai sargā.
20 Lai nāk ārā vējš, lai izžāvē augsni,
Lai nobriest mākoņi, bet lietu lai nedod!
Lauki ražu lai samazina!
Savas krūtis Nisāba ¹⁵ lai paslēpj!
Cilvēku vidū lai līksmība beidzas!
25 Iznicinās cilvēkus trūkums un bads.
Melnas druvas baltas lai stāv,
Plašie lauki sāli lai dzemdē!
Zemes miesa lai ceļas pret viņiem!
Zāles neaugs, graudi nenobriedīs!
30 Mēris lai nāk cilvēkiem virsū!
Dzemde saspiedīsies, bērniņi nedzims!”
Barību cilvēkiem viņi atņēma!
Izžāvēja zāles, nolēma badam.
Augšā Adads savus lietus aizslēdza ciet,
35 Apakšā pazemes ūdeņi aizslēgti tika.
Apūdeņošana no dziļumiem nenāca vairāk uz augšu.
Lauki ražu samazināja.
Savas krūtis Nisāba paslēpa
Melnas druvas stāv baltas,
40 Plašie lauki sāli dzemdēja sāli.
Zemes miesa sacēlās pret viņiem!
Zāles neizauga, graudi nenobrieda.
Mēri sūtīja viņi cilvēkiem virsū!
Saspiedās dzemde, bērniņi nedzima vairs…
…………………………………………
50 Kad pirmais atnāca gads
No bada smagi viņi cieta.
Kad otrais atnāca gads
Smagi cieta viņi no slāpēm.
Kad trešais atnāca gads
55 Bads izkropļoja cilvēku vaibstus.
Kad ceturtais atnāca gads
Īsas kļuva viņu garās kājas,
Šauri kļuva viņu platie pleci.
Gar ielām brida viņi saļodzījušies.
60 Kad piektais atnāca gads
Meita vārtos sargāja māti,
Bet māte meitai durvis neatvēra.
Sekoja meita mātes svariem.
Sekoja māte meitas svariem.
65 Kad sestais atnāca gads
Savas meitas apēda viņi,
Savus dēlus apēda viņi.
…………………………………
Ģimenes viena otru iznicināja.
70 Viņu sejas pārklāja nāves krāsa.
Cilvēkiem dzīvības trūka.
Taču viņš, Atrahasis visgudrākais cilvēku vidū,
Uz valdnieku Eju virzīja prātu,
Ar savu dievu runāja viņš,
75 Un dievs viņam padomus deva.
Viņš meklēja dieva vārtus,
Upes krastā viņš nolika gultu,
Tuksnešaino straumju krastā.
…………………………………….
80 Atrahasis lūdza savu dievu,
Ziedojumus viņa kāju priekšā lika.
Katru dienu viņš raudāja gauži,
Līdz ar saullēktu viņam upurus nesa.
Lūdza dievu viņš lūgšanās savās,
85 Gaidīja zīmes viņš sapnī.
Lūdza viņš Enkiju lūgšanās savās,
Gaidīja zīmes viņš sapnī.
Viņš nāca pie dieva svētnīcas,
Dieva svētnīcas priekšā viņš sēdēja, raudāja gauži.
90 Altāra priekšā viņam upurus nesa,
Dieva svētnīcas priekšā viņš sēdēja, raudāja gauži.
Kad upe bija tukša,
Nakts bija klusa, tuvojās rīts,
Lūkojās viņš upē, redzēt viņš alka,
95 Straumes krastos sauca viņš savam dievam:
“Lai paņem mani straume, upe lai mani paņem!
Lai noliek mani mana dieva priekšā!
Enkija priekšā lai mani noliek.
Lai es ieraudzītu Enkiju savā sapnī,
100 Naktī lai es ieraudzītu sapni”.
Kopš tā laika, kad viņš nāca pie upes,
Pagriezies pret upi sēdēja un raudāja,
Upes malā viņš lūdzās,
Uz Apsu ¹⁶ tiecās viņš ar visu savu sirdi.
105 Sadzirdēja Enkijs viņa lūgšanas.
Savējiem Lahmam un Lahamam ¹⁷ viņš saka:
“Cilvēks, kas manos krastos lūgšanās raud;
Tagad paņemiet viņu, atvediet,
Ejiet, manu pavēli pildiet!”
110 Pajautāt…………………………….
………………………………………..
Savāc vecos pie saviem vārtiem,
120 Turi padomu mājā ar vecajiem kopā::
“Dodiet pavēli un lai ziņneši pasludina,
Visai valstij lai skaļi pasludina:
“Jūs savus dievus negodinājāt!
Ar lūgšanām jūs savas dieves necildinājāt!
120 Taču sameklējiet Adada vārtus,
Ceptas maizes lieciet to priekšā,
Ar sezama miltiem upurus dodiet!
Nokautrēsies viņš dāvanu priekšā,
Savu roku atturēs viņš!
125 Sūtīs no rīta viņš svētīgo rasu,
Naktī lietus sāks pilināt nemanāmi,
Laukos, kā noslēpumā graudi sāks dīgt”.
Adada svētnīcu uzcēla pilsētā.
Pavēlēja un ziņneši pasludināja,
Visā valstī skaļi pasludināja.
130 Dievus savus viņi nav godinājuši.
Savas dieves ar lūgšanām neslavināja.
Taču viņi sameklēja Adada vārtus.
Ceptas maizes nolika viņu priekšā.
Ar sezama miltiem upurus nesa.
135 Nokautrējās viņš dāvanu priekšā,
Savu roku viņš atturēja.
Sūtīja no rīta viņš svētīgo rasu,
Naktī lietus sāka pilināt nemanāmi,
Laukos, kā noslēpumā graudi dīgt sāka.
140 Trūkums un posts atstāja viņus.
Dievi dabūja atkal dāvanas sev.
……………………………………….

Tālāk teksts ir bojāts, bet pēc tam tiek stāstīts par dieva Enlilam dusmām pret Enkiju, kurš katru reizi izglābj cilvēkus no postījumiem, un par dievu sapulces lēmumu pilnīgi iznicināt visu cilvēci. Tam seko stāsts par pasaules plūdiem ( skat. attiecīgu tēmu un tekstus ).

Saistītie raksti:

3.1. MĀCĪBU MATERIĀLI: HAMMURAPI LIKUMI 12. MĀCĪBU MATERIĀLI: MANU LIKUMI PAR SIEVIETI UN ĢIMENI 5. MĀCĪBU MATERIĀLI: FARAONA VARA 2.2. MĀCĪBU MATERIĀLI: URUKAGINAS REFORMAS