title EKSĀMENA JAUTĀJUMI KURSAM «ANTĪKĀ KULTŪRA»

title

VISPIRMS – INFORMĀCIJA PĀRDOMĀM:
http://blogi.lu.lv/harijs/2014/08/26/par-anktesanu/

Elektroniskas grāmatas par seno laiku vēsturi un kultūru var atrast šeit: http://home.lu.lv/~harijs/Macibu_materiali/gramatas/

SENĀS GRIEĶIJAS KULTŪRA:

1. Senā cilvēka pasaules redzējums: priekšstati par pasauli ( kosmoss – haoss ), laiku, un cilvēka vietu pasaulē.
2. Divi domāšanas tipi: mitoloģiskais un racionāli – loģiskais.
3. Neolītiska kultūra Grieķijā: Hellādas kultūra un Kiklādu kultūra. Kiklādu „pannas” un „elki”.
4. Senās Krētas kultūra II gt. p.m.ē.: vēsture, mīti, arhitektūra, māksla. Krētas kultūras bojāeja un kultūrvēsturiskā nozīme.
5. Mikēnu kultūra II gt. p.m.ē.: vēsture, mīti, arhitektūra, māksla. Mikēnu kultūras bojāeja un kultūrvēsturiskā nozīme.
6. „Tumšie gadsimti” Grieķijā ( XII – VIII gs.p.m.ē.): vēsture, kultūras zaudējumi un sasniegumi. Homērs un viņa poēmas.
7. Sabiedrības organizācija pēc Homēra poēmām. Episkās varonības fenomens.
8. Homēra pasaules redzējums ( izpratne par pasauli, dieviem un cilvēku ).
9. “Ģeometriskās” mākslas fenomens.
10. Hēsiods, viņa daiļrade un pasaules redzējums ( izpratne par pasauli, dieviem, cilvēku un sabiedrību ).
11. Grieķu polisa, tās izveide un būtība. Falangas fenomens.
12. Arhaikas laikmets Grieķijā: sociālās problēmas, kolonizācija un tirānija.
13. Mistēriju kulti grieķu reliģijā.
14. Dzīves jēgas meklējumi arhaikas dzejā ( Arhilohs, Mimnerms, Alkajs, Anakreonts, Teognīds).
15. Filozofijas izcelšanās un pirmie dabas filozofi ( Tāless, Anaksimandrs, Anaksimens ).
16. Grieķu domātāji – universālisti: Hērakleits, Ksenofans, Empedokls.
17. Filozofija un mistika: Pitagoreisms un orfisms.
18. Skaistuma ideāls grieķu mākslā – tēlniecībā, arhitektūrā un vāzu glezniecībā
19. Atēnu demokrātija: valsts politiskā un sociālā uzbūve. Atēnu jūras impērija. Atēnu demokrātijas būtība un vēsturiskā specifika.
20. Spartas valsts: politiskā un sociālā uzbūve. „Spartas ceļa” būtība.
21. Grieķu klasiskais teātris: izcelsme, organizācija, būtība
22. Cilvēks, dievi un pasaule grieķu drāmas spogulī: Aishils, Sofokls, Eiripīds
23. Klasiskā komēdija. Sabiedrības problēmas Aristofāna daiļrades spogulī.
24. Sengrieķu izpratne par vēsturi: Hērodots un Tukidīds.
25. Mīlestība un ģimene senajā Grieķijā.
26. Polisas krīze – grieķu pasaules krīze: transformācijas politikā, sabiedrība un kultūrā.
27. Sokrāta fenomens: dzīve un mācība, polemika ar sofistiem, tiesa un nāve.
28. Filozofija pēc Sokrāta: kiniķi, kirenaīķi.
29. Platons un Aristotelis.
30. Maķedonijas ekspansija. Aleksandrs Lielais un viņa iekarojumi. Aleksandra impērijas liktenis.
31. Hellēnisma fenomens: jaunas valstis un sabiedrības, izmaiņas reliģijā un kultūrā ( sinkrētisms, masu kultūra, elitāra kultūra ).
32. Domas attīstība hellēnisma laikmetā: epikūrisms un stoicisms. Plūtarhs.

SENĀS ROMAS KULTŪRA:

1. Romas sākumi: Romas dibināšana mītos un vēsturē.
2. Romiešu valsts, sabiedrība, ekonomika un kultūra ķēniņu laikos.
3. Romiešu mentalitātes raksturojums ( raksturs, vērtību sistēma ). Romiešu un grieķu salīdzinājums.
4. Romiešu reliģijas raksturojums ( priekšstati par pasauli, dieviem un kulta prakses principi ).
5. Romas valsts uzbūve un sabiedrības organizācija republikas laikā.
6. Romiešu ekspansija: cēloņi un būtība. Itālijas pakļaušana un pārvaldes organizācija.
7. Romiešu armija: uzbūves principi, specifika. Pūniešu kari un to sekas.
8. Romiešu vēstures rakstīšana: attieksme pret vēsturi Romā, pirmie vēsturnieki – annālisti, Polibijs un viņa pasaules vēstures koncepcija.
9. Literatūras pirmsākumi Romā (Tits Līvijs Androniks, Gnejs Nēvijs ). Literatūras vieta romiešu sabiedrībā.
10. Romiešu teātris un tā specifika. Plauts un Terencijs.
11. Romas republikas krīze: valsts un sabiedrības transformācijas un to sekas. Ideju cīņa pārmaiņu laikmetā.
12. Romas republikas bojāeja: brāļu Grakhu reformas, pilsoņu kari un diktatūras.
13. Filozofija Romā republikas laikmetā: pirmie stoiķi un epikūrieši Romā. Katons Cenzors, Lukrēcijs, MarksVarrons.
14. Cicerons: cilvēks, politiķis, domātājs un rakstnieks.
15. Sallusts un “tikumu krišanas teorija”.
16. Cēzars: cilvēks, politiķis un rakstnieks
17. Oktaviāns Augusts un principāta dibināšana. Principāta sistēmas būtība un attīstība. Domināta sistēmas izveide un būtība.
18. Romiešu tiesības: struktūra, galvenie principi un nostādnes.
19. Romas impērija un romanizācija: Romas misijas ideja ( „pax romana” ), romanizācijas izpausmes.
20. Vergilijs un viņa daiļrade
21. Romas „zelta laikmeta” dzeja: Katulls, Propercijs, Tibulls, Ovīdijs, Horācijs.
22. Vēstures rakstīšana Romas impērijā: Tits Līvis, Tacits, Ammiāns Marcellīns.
23. Romiešu sasniegumi tēlniecībā un arhitektūrā. Romiešu mākslas īpatnības.
24. Romiešu filozofija impērijas laikmetā: Seneka, Epiktēts, Marks Aurēlijs.
25. Romiešu literatūra impērijas laikmetā: romāns ( grieķu romāns, Petronijs, Apulejs ) un satīra ( Marciāls, Juvenāls ).
26. Romas Impērijas krīze un bojāeja. Bojāejas cēloņi.

Eksāmenā tiks piedāvāti 3 jautājumi:
1) no senās Grieķijas kultūras;
2) no senās Romas kultūras;
3) no antīkās olimpiskās reliģijas un mitoloģijas.
NB. Lai atbildētu uz 3. jautājumu ir nepieciešams patstāvīgi iepazīties ar antīkās reliģijas galvenajiem tēliem, proti, ar 12 olimpiskiem dieviem un sekojošiem mitoloģiskiem varoņiem:
Hērakls, Agamemnons, Klitaimnestra, Ahillejs, Odisejs, Penelope, Nestors, Telemaks, Ajants, Tēsejs, Oidips (Ēdips), Orests, Euridike (Eiridike), Orfejs, Enejs (Ainejs), Didona. Atbildē ir jāraksturo attiecīgie personāži, uzrādot, ar ko katrs ir slavens, kādi literārie darbi tiem ir veltīti utt. Attiecībā uz dieviem ir jānosauc viņu funkcijas (atbildības sfēra) un spilgtākās īpašības, un jāuzrāda viņu vārdi romiešu interpretācijā.

Iegūt attiecīgu informāciju par šiem jautājumiem ir iespējams, piemēram, šeit:
N. Kūns. Sengrieķu mīti un varoņteikas. Rīga, 1959, 1986 utt;
J. Parandovskis. Mitoloģija. Grieķu un romiešu ticējumi un teiksmas. Rīga, 2008, 2011 utt. Elektroniskā versija ( Fb2 formātā ) ir pieejama šeit: http://www.antiquitas.lv/wp-content/uploads/2015/08/J.Parandovskis.Mitologija.zip

Pašam iesākumam ( tiem, kas neko nezin par grieķu dieviem ), var iegriezties arī šeit:
http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_Greek_mythological_figures
Un vispār, GOOGLE var būt ļoti labs palīgs tiem, kas meklē…

Vēlu veiksmi!

IETEICAMĀ IZZIŅAS LITERATŪRA :

A. Ambote. Senā Grieķija. R., 1998.
A. Ambote. Senā Roma. R., 1999.
S. Cielava. Vispārīgā mākslas vēsture. R., 1998.
E. Gombrihs. Mākslas vēsture. R., 1999.
A. Mūrnieks. Ieskats kultūras un reliģiju vēsture. 2.daļa – Eiropas kultūras saknes. R., 2000.
Pasaules civilizācijas. 1. sējums: senie laiki. R., 1998.
A. Rubenis. Senās Grieķijas kultūra. R., 1998.
A. Rubenis. Senās Romas kultūra. R,. 1999.
Senās Grieķijas vēsture. R., 1979.
Senās Romas vēsture. R., 1984.
I. Tronskis. Antīkās literatūras vēsture. R., 1980.

A. Powell. The Greek World. New York, 1995.
W. Burkert. Greek Religion. Oxford, 1996.
M. Robertson. A History of Greek Art. Vol. 1 -2. Cambrige, 1975.
B. Snell. The Discovery of Mind. New York, 1960.

A.Боннар . Греческая цивилизация. М., 1990.
Быт и нравы древних римлян. Смоленск, 2000.
Ж.-П. Вернан. Происхождение древнегреческой мысли. М., 1988.
Л. Винничук. Люди, нравы и обычаи древней Греции и Рима. М., 1988.
П. Гиро. Частная и общественная жизнь греков. М., 1994.
Культура древнего Рима. т. 1-2. М., 1985.
К. Куманецкий. История культуры древней Греции и Рима. М., 1990.
В. Латышев. Очерк греческих древностей. Спб.,1997.
П. Левек . Эллинистический мир. М., 1989.
А. Лосев. Гомер. М., 1996.
С. Лурье. История Греции. Спб., 1993.
В. Полевой. Искусство Греции. М., 1984.
М. Сергеенко. Жизнь в древнем Риме. Спб., 2000.
И. Тронский. История античной литературы. М., 1983.
Н. Трухина. История древнего Рима. М., 1994.
Э. Фролов. Факел Прометея. Л., 1988.